Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas saistībā ar tiesnešu algu «iesaldēšanu» neatbilst Satversmei.

Lēmumā norādīts, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta ar vairākām garantijām. Visas garantijas ir cieši saistītas, un, ja kaut viena no tām tiekot nesamērīgi ierobežota, tiekot pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana.

Tai pat laikā Satversmes tiesa atzina, ka tiesneši nedzīvo sociālā vakuumā, un arī uz viņiem attiecas valstī pastāvošā konkrētā situācija. Tādēļ aizliegums samazināt tiesnešu atalgojumu nevar būt absolūts. Satversmes tiesa norādīja kritērijus, kas jāievēro, samazinot tiesnešu atalgojumu, proti, tiesnešu atlīdzību samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi, kamēr valsts finansiālais un ekonomiskais stāvoklis ir sevišķi smags.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Tiesnešu ētikas komisija, ko uz pirmo sēdi 7. maijā sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par jaunizveidotās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas priekšsēdētāju ievēlēja Visvaldi Sprudzānu, Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, bet par vietnieci – Augstākās tiesas senatori Daci Mitu.

Ētikas komisijas locekļi, savstarpēji iepazīstoties un ieskicējot turpmāko Ētikas komisijas darbu, atzina, ka saprot lielo atbildību un cerības, ko tiesneši un arī sabiedrība likusi uz viņu darbu. Taču pieredzes, kā organizēt šādas komisijas darbu, Latvijā nav, un šobrīd vēl nav skaidras koncepcijas, kādā veidā komisija darbosies. Komisijas locekļi apzinās, ka tas darbs, ko viņi darīs, būs smags un publisks. Taču Dace Mita, ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka komisijas mērķim nav jābūt parādīt sabiedrībai, ka tiesneši kaut ko dara, svarīgāk, lai tiesneši savā darbā izmantotu komisijas sniegtās atziņas. Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Ētikas komisijai vēlēja tikt galā ar tām problēmām, kuras nav izdevies atrisināt citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām. Viņaprāt no Ētikas komisijas tiesneši gaida palīdzību un atbalstu, bet sabiedrība – skaidrojumu par situācijām, kas rada nesapratni. A. Guļāns Ētikas komisijas locekļus salīdzināja ar celmlaužiem, kas Latvijā sāk jaunu lietu. No tā, kā jaunievēlētajai Ētikas komisijai izdosies iesākt darbu, veidosies šīs institūcijas autoritāte.

Ceturtdien, 6. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā «Par tiesu varu», informē Tieslietu ministrija

Tie turpmāk piešķir tiesības Tiesnešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai un attiecīgi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ar grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā paredzēta iespēja tiesnešu disciplinārkolēģijai noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kādā varēs izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci, negaidot kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas laiku. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka tiesnešu algu palielinājuma grafiks ir ietverts likumā, to nepildot, būtu jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips, tādēļ viņš šādu lēmumu nevar atbalstīt.

Otrdien, 7. oktobrī, Valdība nolēma atbalstīt vakar Ministru kabineta komitejā akceptētos grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas 2009. gadā atstāt nemainīgas salīdzinājumā ar šo gadu.

Ministru kabineta sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atturējās balsojumā par grozījumiem likumā Par tiesu varu, saskaņā ar kuriem tiesnešu algas 2009. gadā netiks paaugstinātas. Tāpat G. Bērziņš Ministru kabineta locekļus informēja, ka Tieslietu ministrija ir saņēmusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča viedokli, kurš uzskata, ka paredzētie grozījumi būtiski ietekmēs tiesu varas un tiesnešu neatkarības principu, Db.lv informē Inga Saleniece, tieslietu ministra preses sekretāre.

Pirmdiena, 3. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plkst. 13.30 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Otrdiena, 4. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Plkst. 14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta sēdē.

Trešdiena, 5. septembris

Plkst.14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē

Ceturtdiena, 6. septembris

Plkst. 9.00 Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Valsts sekretāru sanāksmē.

Rīt, 2. novembrī, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalīsies Latvijas tiesnešu ārkārtas konferencē un uzrunās tiesnešus, informēja ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Tiesnešus uzrunās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Ārkārtas tiesnešu konference sasaukta pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas, lai diskutētu par izveidojušos situāciju pēc materiālu publiskošanas, kuri satur norādes par iespējamiem tiesnešu pieļautiem likumu un ētikas normu pārkāpumiem, kā arī paustu tiesnešu vērtējumu.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā piedalās visi Latvijas tiesneši.

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās, tomēr atsevišķas specializētās tiesas veidot nav plānots.

Noteikti ir jāturpina tiesnešu specializācija, ietverot arī tādas jomas, kuras pagaidām vēl ir pavisam jaunas un kurās trūkst prakses, norāda tieslietu jomas speciālisti. Arī Tieslietu ministrijā (TM) akcentē: tiesnešu specializācija ir praksē pierādīts instruments, kā nodrošināt augstāku tiesas procesu un nolēmumu efektivitāti, kā arī kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas vai īpaša apmācība.

Speciālas piekritības tiesu veidošana var sadrumstalot esošo tiesu iekārtu. Jaunu, speciālu tiesu izveide noteikta veida lietu izskatīšanai, piemēram, darba strīdu, ģimenes lietu, komerclietu u.c. Latvijas apstākļos pieejamā budžeta un lietu skaita, pēc TM domām, vērtējama kritiski, jo atsevišķas tiesu iestādes izveide nav piemērotākais līdzeklis procesuāla rakstura problēmu risināšanai.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Šodien, 28.augustā, precizēts datums, kurā tiks rīkota tiesnešu ārkārtas konference, par kuras organizēšanu vakar vienojās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tiesnešu ārkārtas konference notiks šā gada 2. novembrī.

"Šajā konferencē tiesnešiem būtu jāsniedz savs situācijas vērtējums un jāpierāda sabiedrībai, ka tiesu varā ir notikušas izmaiņas," uzskata tieslietu ministrs.

Ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir vienojušies izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs tiesnešu konferences darba kārtības un rezolūciju projektu sagatavošanu. Darba grupā būs pārstāvēti visu trīs līmeņu tiesneši un pieaicināto personu statusā tiks uzaicināti Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvji.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā piedalās visi Latvijas tiesneši.

Šodien tika precizēts datums, kurā tiks rīkota tiesnešu ārkārtas konference, par kuras organizēšanu vakar vienojās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tiesnešu ārkārtas konference notiks šā gada 2. novembrī.

"Šajā konferencē tiesnešiem būtu jāsniedz savs situācijas vērtējums un jāpierāda sabiedrībai, ka tiesu varā ir notikušas izmaiņas," uzskata tieslietu ministrs.

Ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir vienojušies izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs tiesnešu konferences darba kārtības un rezolūciju projektu sagatavošanu. Darba grupā būs pārstāvēti visu trīs līmeņu tiesneši un pieaicināto personu statusā tiks uzaicināti Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvji.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā piedalās visi Latvijas tiesneši.

Mārtiņš Panke

Tieslietu ministra preses sekretārs

tālr. 7036740, 26556965

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Ģenerālprokuratūras prokuroru grupa pabeigusi resorisko pārbaudi par žurnālista L.Lapsas iesniegtajās izdrukās atšifrētajām un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām tiesnešu telefonsarunām ar zvērinātu advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem, informēja Prokuratūras preses centrs.

Prokuratūras paziņojuma teksts: "Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudes rezultāti ir pietiekami konstatējumam, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem ir notikušas, sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, arī SIA Lattelekom zvanu izdruku analīze apstiprina, ka izejošie zvani no zvērināta advokāta A.Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Nākamgad un arī 2011. gadā tienešu un zemesgrāmatu tiesnešu algas, visticamāk, būs par 12 % zemākas nekā pašlaik.

To paredz valdībā atbalstītie likuma «Par tiesu varu» grozījumi.

Savukārt tiesu darbiniekiem atalgojums samazināts netiks. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš norāda, ka tiesu darbinieku atalgojums jau šobrīd ir zems un vēl lielāka atalgojuma samazināšana nav iespējama, turklāt tas var apdraudēt tiesu darbu.

Pašlaik saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» tiesnešu mēneša amatalgu 2007., 2008., 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4. 5 saglabājot nemainīgu.

Savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša mēneša amatalgu 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2.5.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nolēmis nerosināt disciplinārlietas pret tiem tiesnešiem, kas saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumu tā dēvētajā telefona sarunu skandālā ir pārkāpuši tiesnešu ētikas kodeksa normas, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Man nav pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras atzinumā izteiktos secinājumus, taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu attiecībā uz šiem pārkāpumiem ir iestājies noilgums, un pret tiesnešiem nevar ierosināt disciplinārlietas," atzīst J.Stukāns.

Šādu lēmumu J.Stukāns ir pieņēmis pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu sanāksmes šī gada 1.aprīlī, kuras laikā tiesneši ir atzinuši, ka ikviens ētikas kanonu pārkāpums ir nosodāms un tiesnešu darbā nav pieļaujama rīcība, kas kompromitē tiesnesi un ir šķērslis pozitīvam priekšstatam par tiesu kopumā.

Pirms tam visiem Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem bija iespēja iepazīties ar Ģenerālprokuratūras atzinumu un paust savu nostāju šajā jautājumā. Lielākā daļa tiesnešu uzskata, ka atzinumā atspoguļotie apstākļi neliecina par korektu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu ievērošanu. Tiesneši ir secinājuši, ka šobrīd tikai katrs pats var izvērtēt savu rīcību un būt sev soģis attiecībā uz desmit gadus veciem notikumiem.

Tiesu prakses apkopojumā apskatītas galvenās preču zīmju tiesību normu piemērošanas problēmas Latvijas tiesās, Db.lv informē Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Analizēti ap 200 tiesu nolēmumi, kas pieņemti posmā no 2003. – 2006. gadam trīs tiesu instancēs: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, kura saskaņā ar piekritības noteikumiem izskata preču zīmju strīdus pirmajā instancē, AT Civillietu tiesu palātā, kura ir apelācijas instance, un Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instancē. Ņemts vērā, ka Rīgas apgabaltiesai un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai ir uzdotas Kopienas preču zīmju funkcijas, līdz ar to šī prakse ir samērojama ar citu ES dalībvalstu tiesu un Eiropas Kopienu tiesas praksi.

Pētījumā konstatētas vairākas problēmas, kuru risināšanā 2003.–2006. gadā tiesu prakse bijusi svārstīga vai nepārliecinoša. Grūtības galvenokārt izpaužas attiecīgo tiesību institūtu un normu izpratnē un precīzā piemērošanā atbilstoši mūsdienu prasībām, ievērojot arī Eiropas Kopienu tiesas sniegto preču zīmju materiālo tiesību normu interpretāciju.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

"Lai arī kāds būs Ģenerālprokuratūras slēdziens šajā lietā, tiesu varas reputācija nesen publiskoto materiālu par iespējams noklausītām sarunām rezultātā ir smagi cietusi," atzīst Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

"Publiskotie materiāli fiksē tiesnešu un advokātu darba praksi, kas tikusi piekopta pirms desmit gadiem, un sabiedrībā ir aizdomas, ka šādas metodes tiek lietotas arī šobrīd. Taču šo desmit gadu laikā situācija ir krasi mainījusies un Latvijas tiesnešiem, no kuriem lielākā daļa ir godīgi un strādā pēc labākās sirdsapziņas, ir jādod iespēja savstarpēji izrunāt šos jautājumus un spriest par situācijas risinājumu," uzskata tieslietu ministrs.

"Tādēļ uzskatu, ka ir nepieciešams sasaukt tiesnešu ārkārtas konferenci un, tiekoties lūgšu arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbalstu šajā jautājumā," informēja G. Bērziņš.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aicina Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisiju darbam ar Tiesu iekārtas likumu palielināt tiesnešu palīgu pienākumus un pilnvaras.

"Pašlaik nereti par tiesas sēžu sekretāriem un tiesnešu palīgiem strādā studenti. Pēc augstākās izglītības iegūšanas viņi atstāj darbu tiesā, meklējot darbu ar lielākām izaugsmes iespējām un konkurētspējīgāku atalgojumu. Tas rada ne tikai tiesu darbinieku mainību, bet arī rada neracionālu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu par tiesas darbinieku apmācīšanu," uzsver tieslietu ministrs.

Kā optimālāko problēmas risinājumu, G.Bērziņš saskata tiesnešu palīgu pienākumu un pilnvaru palielināšanu, tās nostiprinot likumā. "Paplašinot tiesneša palīga amata pilnvaras un atbildību, būtu iespējams vienlaikus gan samazināt tiesnešu slodzi, gan, nosakot konkurētspējīgu atalgojumu, augstāko juridisko izglītību ieguvušos piesaistīt turpmākam darbam tiesās. Tāpēc esmu ierosinājis likumā iekļaut jaunu amatu – jaunākais tiesnesis," pastāstīja G.Bērziņš.

Tiesnešu disciplinārkolēģija 2007.gada 7.novembra sēdē, piedaloties Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Tamāru Brodu un, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta 1. daļas 2. punktu, 7. panta 2. daļas 1. punktu un 4. daļas 2. punktu, nolēma uzlikt viņai disciplinārsodu – rājienu, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Disciplinārlietu pret T. Brodu par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā 2007. gada 6.septembrī bija ierosinājis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. Stukāns, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Ē. Zvejnieka iesniegumu, kurā virsprokurors lūdzis izvērtēt, vai tiesnese, 2007. gada 10.jūlijā izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja A. Leimaņa sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu A. Lembergam, nav izdarījusi tīšu likuma pārkāpumu vai pieļāvusi rupju nolaidību.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2007. gada 14.marta lēmumu apsūdzētajam A. Lembergam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un ar Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnešu 23.aprīļa un 20.jūnija lēmumiem atzīta apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamība. 2007. gada 10.jūlijā, izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja sūdzības, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese T. Broda nolēma izmeklēšanas tiesneša lēmumu atcelt un piemērot drošības līdzekli – mājas arestu.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.