Pašreiz nekustamo īpašumu sektorā notiek tikai tas, kas iepriekš jau tika prognozēts: krīt cenas sērijveida dzīvokļiem. Pirms gada pusotra tās bija līdzvērtīgas dzīvokļiem jaunajos projektos, kas savukārt bija absolūti neadekvāti. Tāpat arī krīt pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm, jo parādās problēmas ar to sadalīšanu, ko ietekmējis Pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais likums, ka lauku rajonos nevar dalīt zemi par hektāru mazākās platībās, bet pēc lielākām teritorijām pašlaik nav pieprasījuma.
Sērijveidu dzīvokļu segmentā cenas samazinājums pēdējā gada laikā ir bijis vismaz 20%, savukārt zemes tirgus vērtība kritusies par 5 līdz 7%. Pašreiz sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir ļoti liels. Arvien pieaug paņemto kredītu nemaksātāju skaits, daudzi nevar atdot parādus, līdz ar to notiek tiesas procesi, un prognozējams īpašumu atsavināšanas gadījumu pieaugums. Pašreiz ir laba izdevība lēti nopirkt īpašumu. Savukārt brīdī, kad situācija nostabilizēsies, tirgus varētu atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa, un varētu sākties nekustamo īpašumu tirdzniecības otrais vilnis. Esmu pārliecināts, ka šāds otrais vilnis būs.
Šajā brīdī pozitīvi vērtējams, ka Rīgas dome nolēmusi iepirkt dzīvokļus jaunajos projektos, lai mazinātu dzīvokļu rindā stāvošo personu skaitu. Vienīgai jāskatās, lai neizveidotos situācija, ka šajā iepirkumu konkursā uzvarētu uzņēmumi, ar kuriem jau iepriekš notikusi neformāla vienošanās, līdz ar to ļaujot viņiem izdevīgi atbrīvoties no pašreiz nelikvīdajiem dzīvokļiem. Tomēr citādi, ar vienu šāvienu tiek nošauti divi zaķi – gan mazināta iedzīvotāju rinda uz dzīvokļiem, gan atdzīvināts dzīvokļu tirgus. Rindā stāvošajiem rīdziniekiem tas sniegtu iespēju tikt pie normāliem dzīvokļiem, kuros būtu arī mazāki maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Tas ir tikai pozitīvi.
Stratēģiski svarīgās vietās zemes cenas, visticamāk, nesamazināsies. Šajā gadījumā var runāt par divu veidu gadījumiem: pirmkārt, ja zemes pārdevēju apmierina viņa finansiālā situācija, un nav spiedīga vajadzība pārdot nekustamo īpašumu, cena netiek samazināta. Otrā gadījumā, ja cilvēkiem ir akūta nepieciešamība iegūt finanšu resursus, viņi zemi ir spiesti pārdot zem tirgus cenas, kas gan ir novērojams tikai atsevišķos gadījumos. Attiecībā uz apbūves zemēm, tāpat kā uz jaunajiem dzīvokļiem, paredzu, ka cenu kritums būs niecīgs.
Tirgus situācija piespiež kompānijas pārorientēties uz atsevišķiem pakalpojumiem un mainīt savu darbības stilu. Par aktuālu problēmu nekustamo īpašumu kompānijās kļuvusi darbinieku atlaišana. Daudzos gadījumos tas arī izpaudies kā pāreja uz pašnodarbināto personu modeli, kuri no nekustamo īpašumu uzņēmuma īrē darbavietu, savukārt regulāru algu nesaņem. Kompānijas arī izvēlas pievērsties jauniem pakalpojumiem, kā arī likt uzsvaru uz, piemēram, īri, nevis pārdošanu. Jāsaka gan, ka arī īres tirgus ir piepildīts tik ļoti, ka sāk parādīties konkurence, un arī šajā jomā novērojama cenu samazināšanās. Par tādu jaunu pakalpojumu kā dzīvokļu maiņa varu teikt, ka tas ir ļoti grūts process. Lai samainītu dzīvokļus, ir jābūt abpusējai interesei. Cilvēkiem ir psiholoģiski grūti pāriet uz citu dzīvesvietu, viņiem ir noteiktas prasības, un atrast šīm prasībām atbilstošu risinājumu maiņas objektu vidū, domāju, būs sarežģīti ierobežotās izvēles dēļ.
Būvnieki, kuri uzbūvējuši jaunās mājas, saskaras ar grūtībām šos dzīvokļus pārdot. Ja konkrētais attīstītājs darbojas arī citā biznesa jomā, viņu varētu nesatraukt, tas, ka ir problēmas ar tūlītēju dzīvokļu pārdošanu. Savukārt, spekulanti, kuri samaksājuši par dzīvokļu rezervēšanu, lai iegūtu tālākai pārdošanai 10-15 dzīvokļus, turklāt ieguldījuši savu naudu, un tā ir viņu vienīgā nodarbošanās, varētu šo naudu zaudēt, jo par augstāku cenu šos īpašumus vairāk cilvēki nepirks. Vissliktākajā situācijā ir tās personas, kuras, paļaujoties uz turpmāku dzīvokļu tirgū valdošo eiforiju, ieķīlāja savu dzīvokli, lai varētu iegādāties īpašumus spekulatīviem nolūkiem. Rezultātā, rezervētos dzīvokļus pašlaik nepērk, bet kredīts bankā ir jāatmaksā. Un šie cilvēki var pazaudēt gan savu dzīvokli, gan arī rezervētos dzīvokļus. Viņiem situācija ir pavisam skumja. Lielajām firmām un tiem spekulantiem, kuriem ir pieejami ārvalstu finanšu resursi, līdz ar to arī lieli ilgtermiņa aizdevumi, nesatraucas, jo ilgtermiņā viņi pie plānotās peļņas tiks, turklāt viņus kredītu atmaksas termiņi nenostāda krīzes situācijā. Savukārt īstermiņa spekulantiem situācija ir spiedīga, jo pastāv nepieciešamība atmaksāt kredītus. Atšķirība ir tā, ka lielie investori iepērk zemes stratēģiski svarīgās vietās, kur ir zināms, ka cena nekritīs, piemēram – nākotnē attīstāmās teritorijās, pie ceļu pārvadiem, pie lidostas utt. Viņi domā stratēģiski. Savukārt mazie spekulanti, iegādājoties vienu dzīvoklīti, ir spiesti saskarties ar situāciju, kad iegādātā īpašumu cena samazinās, un viņi nonāk finansiālās grūtībās.
Bankas aizvien vairāk izjūt hipotekāro kredītu ņēmēju nespēju norēķināties par aizdevumu. Tāpēc pārdošanā tiek izlikti salīdzinoši lēti dzīvokļi ar labu remontu. Sērijveida dzīvokļiem jaunus pircējus būs iespējams piesaistīt tikai ar daudz zemāku cenu kā jaunajos projektos, kas nozīmē, ka šis kritums būs. Par zemēm, kas atrodas izdevīgās vietās, varu teikt, ka cenu samazinājums būs minimāls, ja vien neparādīsies īpašumi, kurus nemaksātājiem atsavinājušas bankas, kuru mērķis ir atgūt naudu uzreiz. Savukārt lauksaimniecības zemēm šis bums jau būs beidzies, un cena varētu kristies par 20-30%, jo visi, kuri vēlējās lielās lauksaimniecības zemes iegādāties (arī ārvalstu investori), tās ir iegādājušies. Prognozēju, ka nekustamā īpašuma tirgus varētu aktivizēties, tuvojoties rudenim. Jo situācija stabilizēsies, un procesi paši sevi noregulēs.