Pēdējo nedēļu laikā Latvijas un pasaules medijos izskanējušas vairākas ziņas par pašnāvību gadījumiem, kas saistītas ar pārmaiņām darba vietā vai personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Piemēram, France Telecom pēdējo 18 mēnešu laikā piedzīvojis 24 pašnāvības, savukārt Ludzā pašnāvību izdarījuši divi bijušie policisti.

Lai cik tas dīvaini neizklausītos, jāatzīst, kaFrance Telecom pašnāvību statistika neatšķiras no Francijas nacionālās statistikas, kas šķietami norāda uz to, ka satraukumam nebūtu pamata. Mediji ziņo arī par to, ka Ludzas bijušo policistu pašnāvības visticamāk saistītas ar personiskiem, nevis ar darbu saistītiem iemesliem, jo abi atstājuši darbu policijā jau pirms vairākiem gadiem.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka pašnāvība ir galējā izpausme cilvēka depresīvajam un nospiestajam stāvoklim, vienalga, kādi būtu tās iemesli. Tas nozīmē - lai arī šobrīd sabiedrībā arvien pieaug to cilvēku skaits, kas cieš no depresijas, viņi tomēr neizvēlas tik galēju risinājumu šai situācijai.

Francijas telekomunikāciju uzņēmumā France Telecom pēdējo divu nedēļu laikā notikušas divas pašnāvības – no dzīves šķīrās 30 gadus veca sieviete stāvoklī un 54 gadus vecs vīrietis, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka laikā no 2008. līdz 2009. gadam pašnāvības uzņēmumā France Telecom veikuši 35 Francijas iedzīvotāji, bet pēdējā gada laikā veiktas vēl četras pašnāvības.

Zināms, ka 54 gadus vecais vīrietis tajā pašā laikā bijis šķiršanās procesā ar savu sievu. Neviens no mirušajiem nav atstājis pēcnāves vēstules.

Patlaban uzņēmums izmeklē notikušā apstākļus.

«Divas pašnāvības divu nedēļu laikā rada bažas. Ilgu laiku nebija ziņu par šādiem traģiskiem notikumiem,» vietējam laikrakstam pauda arodbiedrības pārstāvis, uzsverot, ka «patlaban nav pietiekami daudz informācijas, lai veiktu secinājumus par pašnāvību cēloņiem».

Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem, ceturtdien aģentūrai AFP pavēstīja avots tiesībsargājošās iestādēs.

Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā.

Avots neatklāja Latvijas bankas nosaukumu.

Vietne France Offshore sevi raksturo kā juristu un grāmatvežu tīklu, kas palīdz izveidot ārzonas kompānijas un banku kontus.

Francijas varasiestādes izmeklēšanu par vietnes darbību veic kopš 2011.gada jūlija.

France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011.gada februārī.

Tiks izmeklēta Francijas uzņēmuma France Telecom bijušo vadītāju saistība ar daudzajām uzņēmumā notikušajām pašnāvībām, vēsta thelocal.fr.

Bijušais Telecom vadītājs Didjērs Lombārs (Didier Lombard) vadīja kompāniju laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Viņš atkāpās no amata pēc 35 pašnāvībām, kas notika laikā no 2008. līdz 2009. gadam.

D. Lombārs pārraudzīja uzņēmuma pārstrukturēšanu, kuras ietvaros laikā no 2006. līdz 2008. gadam bija paredzēts atlaist 22 tūkst. darbinieku, bet aptuveni desmit tūkst. darbinieku nācās mainīt amata pienākumus.

Arodbiedrība SUD, kas iesniedz sūdzību par pašnāvībām 2009. gadā, atzinīgi novērtējusi ziņas par notiekošo izmeklēšanu.

«Tā ir pirmā reize Francijas vēsturē, kad tiek izmeklēta bijušā uzņēmuma vadītāja atbildība morālos un institucionālos pārkāpumos,» paziņojumā norādījusi arodbiedrība.

Francijas telekomunikāciju uzņēmuma France Telecom pašmāju biznesa vadītājs Luis - Pjērs Venē (Louis-Pierre Wenes) atkāpies no amata, ziņo MarketWatch. Viņa atkāpšanās no amata saistīta ar lielo darbinieku pašnāvību skaitu, kā rezultātā kompānija saņēmusi prāvu kritiku par pielietotajām vadības metodēm.

Pēdējās no pašnāvībām, kā arī pašnāvību mēģinājumi, plaši atspoguļoti arī medijos.

18 mēnešu laikā pašnāvības izdarījuši 24 uzņēmuma darbinieki. Arodbiedrības uzskata, ka tajā vainojama kompānijas restrukturizācija un pielietotās vadības metodes.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen no dzīves šķīrās kāda 32 gadus veca France Telecom darbiniece, kura ofisā izleca pa logu. Dažas dienas pirms tam kāds 49 gadus vecs France Telecom darbinieks iedūra sev vēderā nazi sanāksmes laikā, kurā, kā viņš pats stāstījis, viņš ticis pazemināts amatā. Savukārt 53 gadus veca uzņēmuma darbiniece nesen centās izbeigt savu dzīvi, pārdozējot barbiturātus. Visi trīs šie darbinieki pirms tam informēti par izmaiņām darbā.

France Telecom bijušais vadītājs un seši citi bijušie vadošie darbinieki stājušies tiesas priekšā Parīzē. Viņiem izvirzīta apsūdzība morāla spiediena izdarīšanā, kā rezultātā darbinieki izdarījuši pašnāvības, ziņo BBC.

Didjērs Lombārs un viņa kolēģi noliedz, ka striktie pārstrukturēšanas pasākumi būtu vainojami darbinieku novešanā līdz pašnāvībām.

Kompānija, kas tagad pārdēvēta par Orange, tiesājas saistībā ar tādu pašu apsūdzību.

Laika posmā starp 2008. un 2009. gadu dzīvības sev atņēmuši trīsdesmit pieci darbinieki. Daži bija atstājuši pirmsnāves vēstules, savos lēmumos vainojot France Telecom un kompānijas vadītājus.

Tajā laikā tikko privatizētajā kompānijā norisinājās lielas pārmaiņas. D. Lombārs centās likvidēt 22 tūkstošus darbavietu un pārkvalificēt vismaz 10 tūkstošus darbinieku.

«Es viņus dabūšu prom tādā vai citādā veidā, caur logu vai durvīm,» 2007. gadā sacījis D. Lombārs. Viņš piekrīt, ka kompānijas pārstrukturēšana satraukusi darbiniekus, bet noraida, ka tā novedusi darbiniekus līdz pašnāvībām.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Katru gadu gandrīz 900 tūkstoši cilvēku izdara pašnāvības un pēdējo 50 gadu laikā pašnāvību skaitsir pieaudzis par 60 %, liecina Pasaules veselības organizācijas (PVO) apkopotie dati, raksta k2kapital.com.

PVO norāda, ka mūsdienās pašnāvības nav tikai atsevišķa cilvēka problēma, bet arī visas sabiedrības problēma kopumā. Īpaši daudz pašnāvības tiek veiktas Eiropā. Eiropas reģionā vecuma grupā no 15 līdz 35 gadiem pašvaldības ieņem otro vietu dzīvības zaudēšanas iemeslu vidū. Pirmajā vietā ir nāves gadījumi autoavārijās.

PVO uzskata, ka izplatītākie iemesli pašnāvībām ir nabadzība, bezdarbs, bailes no soda, psihiskas slimības, atkarības, kā arī smagas slimības.

Trešdien norit velomaratona Tour de France sestais posms, un paredzēts, ka velotūri, kas šogad notiek simto reizi un kurā sacenšas sportisti no 33 valstīm, kopumā klātienē vēros apmēram 15 miljoni skatītāju.

Kopumā Francijas vērienīgākajā velotūrē šogad pārstāvēti 33 valstu riteņbraucēji. Visvairāk dalībnieku ir no Francijas – 42, Spānijas – 27 un Nīderlandes – 18. Kuplā skaitā pārstāvēta arī Beļģija un Austrālija (no katras valsts pa 12 velobraucējiem), kā arī Vācija, no kuras Tour de France piedalās desmit sportisti. Tāpat velotūrē piedalās seši Lielbritānijas un seši ASV riteņbraucēji, četri Kazahstānas sportisti, bet Norvēģiju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju, Šveici, Kanādu un Krieviju pārstāv trīs velobraucēji, Slovēniju, Luksemburgu, Portugāli, Īriju, Kolumbiju – pa diviem braucējiem no katras valsts, bet no Japānas, Zviedrijas, Brazīlijas, Čehijas, Kostarikas, Igaunijas, Dienvidāfrikas, Lietuvas un Uzbekistānas – viens sportists.

Francijas telekomunikāciju uzņēmuma France Telecom darbinieks izdarījis pašnāvību, aizdedzinoties darba autostāvvietā, atsaucoties uz uzņēmuma vadības un arodbiedrību sniegto informāciju, ziņo BBC.

57 gadus vecais darbinieks, kuram ir četri bērni, uzņēmumā strādājis vairāk nekā 30 gadus.

Pēdējo gadu laikā viņu vairākkārt skārušas pārmaiņas uzņēmumā, par ko viņš neesot bijis apmierināts.

Kā vēstīts, 2008. un 2009.gadā uzņēmumā, kas nodarbina 100 tūkstošus cilvēku, notika vairāk nekā 30 darbinieku pašnāvības.

France Telecom ir viens no lielākajiem darba devējiem Francijā.

Pašnāvībās, kas tika izdarītas 2008. un 2009. gadā, arodbiedrības vainoja pārstrukturēšanu un spiedienu, ko darbinieki izjūt darbā, bet pats France Telecom norāda, ka pašnāvību līmenis statistiski nav augsts, jo tam ir liels darbinieku skaits.

Francijas darba ministrs Ksavjē Darkoss (Xavier Darcos) tiksies ar valsts galvenā telekomunikāciju uzņēmuma vadītāju, lai runātu par lielo pašnāvību skaitu, ko izdarījuši uzņēmuma darbinieki, vēsta BBC.

Kopš 2008.gada sākuma sev dzīvību ir atņēmuši divdesmit trīs France Telecom darbinieki.

Arodbiedrības tajā vainojot stingrās menedžmenta metodes, savukārt France Telecom norāda, ka pašnāvību skaits nav nekas neparasts, ņemot vērā lielo uzņēmuma darbinieku skaitu.

Pēdējā no pašnāvībām notika piektdien France Telecom birojā Parīzē. No dzīves šķīrās kāda 32 gadus veca sieviete. Trešdien kāds 49 gadus vecs vīrietis iedūra sev vēderā nazi sanāksmes laikā, kurā, kā viņš pats stāstījis, viņš ticis pazemināts amatā. Vīrietis šobrīd ārstējas slimnīcā.

Domstarpības par dividenžu izlietojumu radušās e-talona ieviesēja un uzturētāja SIA Rīgas karte īpašnieku starpā. Kopējais dividenžu apjoms 2009. gadā bijis aptuveni 400 000 latu, bet Rīgas kartes līdzīpašniece SIA Rīgas satiksme savu daļu, kas ir aptuveni 200 000 latu, nav piekritusi ieguldīt otra īpašnieka ACS France piedāvātajos e-talona sistēmas attīstīšanas projektos.

17. jūnijā notikusi SIA Rīgas karte dalībnieku ārkārtas sapulce, kurā īpašniekiem bijušas domstarpības par dividenžu izlietojumu. ACS France, kam Rīgas kartē pieder 49%, sanāksmē piedāvājis dividendes par 2009. gadu ieguldīt Rīgas sabiedriskā transporta e-norēķinu sistēmas attīstībā un jaunu e-biļetes iespēju ieviešanā. Uzņēmuma otrs īpašnieks SIA Rīgas Satiksme, kam Rīgas kartē pieder 51%, šim priekšlikumam neesot piekritis. «Par šo priekšlikumu izvērtās plaša diskusija, un mēs esam pārsteigti un vīlušies, ka partneris nepiekrita ACS ierosinājumam, kas dotu iespēju mūsu kopīgajam uzņēmumam SIA Rīgas Karte attīstīties un ieguldīt jaunas investīcijas Rīgā,» piektdien izplatītajā paziņojumā pauž ACS France izpilddirektors Žans Čarlzs Koljērs.

Lidsabiedrība Air France trešo dienu pēc kārtas piedzīvo gaisa kuģu apkalpes streikus – lielākā daļa lidmašīnu veic lidojumus pilnā apmērā, tomēr daļa lidmašīnu var uzņemt vien simts pasažieru, vēsa thelocal.fr.

Gaisa kuģu apkalpe protestē pret darba apstākļiem - streika laikā daudzas Air France lidmašīnas uzņem vien ierobežotu skaitu pasažieru, lai apkalpes skaits atbilstu lidojuma drošības prasībām. Rezultātā daļa lidotgribētāju netiek uzņemti lidmašīnās, un tās paceļas gaisā tikai ar 50% vietu aizpildījumu.

Viens no diskusiju tematiem starp aviopārvadātāju Air France un tā darbinieku pārstāvjiem, ir Air France plāns samazināt gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu garākos pārlidojumos.

Air France sākuši streikot laikā, kas Francijā ir diezgan noslogots – Francijas skolēniem ir brīvlaiks un otrdien ir brīvdiena visā valstī, un daudz strādājošie ir brīvdienās arī pirmdien.

Francijas nacionālā aviokompānija Air France otrdien paziņoja, ka darbinieku kopš februāra rīkotie streiki lidsabiedrībai izmaksās 170 miljonus eiro.

«Ietekme uz Air France pamatdarbības peļņu, ko radījuši kopumā septiņas dienas ilgušie streiki no 22.februāra līdz 11.aprīlim, tiek lēsta 170 miljonu eiro apmērā,» norāda aviosabiedrība.

Sagaidāms, ka streiki turpināsies arī otrdien un trešdien. Air France vēsta, ka otrdien atcelts tiks katrs ceturtais reiss.

Lidsabiedrības darbinieki jau rīkojuši streikus 22.februārī, 23.martā, 30.martā, 3.aprīlī un 8.aprīli, kā arī plāno streikot 17., 18., 23. un 24.aprīlī.

Air France darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%. Arodbiedrības norādījušas, ka lidsabiedrībai 2017.gadā bijuši labi rezultāti, tāpēc labumu vajadzētu gūt arī darbiniekiem.

Savukārt Air France vadība uzstāj, ka pieaugošas konkurences apstākļos nevar atļauties maksāt augstākas algas.

CSC Telecom stūrakmeņi: jaunākās paaudzes IP telefonlīnija un klientu bāzes nostiprināšana.

Telekomunikāciju uzņēmums CSC Telecom, kas strādā visā Baltijā, arī esošajos apstākļos paredzējis augt un nostiprināt pozīcijas. Plānos ietilpst apgrozījuma, ne tik daudz peļņas palielināšana. Mērķa sasniegšanai CSC Telecom šogad uzsvaru veltīs IP telefonijai, klientu bāzes nostiprināšanai un inovatīviem pakalpojumiem.

«Pērn decembrī uzņēmums ieguldīja 110 tūkst. eiro iekārtās, kas domātas tieši IP telefonlīnijai. Tādējādi nodrošinot augstāku kvalitāti, zemāku cenu un plašāku funkcionalitāti un pakalpojumu klāstu,» Db skaidroja CSC Telecom Korporatīvās tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, atzīmējot, ka investīcijas turpināsies arī šogad. «CSC Telecom veicis ieguldījumus sākuma platformā: testa versijā. Ja viss noritēs bez starpgadījumiem, tad klientiem tā būs pieejama aptuveni martā,» lepojās J.Strumpmanis, akcentējot, ka IP telefonlīnija ir nozares nākotnes stūrakmens, ko ieviesuši vairāki lielākie operatori Vācijā, Krievijā, Ukrainā, kā arī Elion Igaunijā, kura pieredzi CSC Telecom ņēmis vērā.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Francijas lidsabiedrība Air France trešdien paziņoja, ka pagājušajā mēnesī pilotu rīkotais divu nedēļu streiks kompānijai izmaksājis aptuveni 500 miljonus eiro.

Ņemot vērā streika laikā zaudētos ienākumus un ietekmi, ko radīs neapmierināto pasažieru lēmums turpmāk neizvēlēties aviokompānijas pakalpojumus, šim gadam radītais trieciens veido 500 miljonus eiro, norāda Air France.

«Mums nepieciešamas vēl dažas dienas, lai pilnībā pabeigtu mūsu aplēses. Taču mēs domājam, ka uz trešo ceturksni radītā ietekme veidos 320-350 miljonus eiro,» vēsta lidsabiedrība.

Vienlaikus Air France brīdina, ka radītā ietekme būs jūtama gan šā gada pēdējā ceturksnī, gan nākamā gada pirmajā pusē, aviokompānijai cenšoties atgūt tās reputāciju.

«Mēs panācām nelielu ietaupījumu, piemēram, ar aviācijas degvielu, jo lidmašīnas neizlidoja,» norāda Air France. «No otras puses, mums bija papildu izdevumi - pasažieru izmitināšana, kompensācijas vai biļešu pirkšana no mūsu konkurentiem daļai mūsu pasažieru, un ne vienmēr mēs ieguvām labāko cenu.»

Rietumu banka nav saņēmusi apsūdzības vai pretenzijas no Francijas varasiestādēm un kompetentām institūcijām saistībā ar Francijā notiekošo izmeklēšanu par krāpšanos ar nodokļiem attiecībā uz uzņēmumu France Offshore, pavēstījuši Rietumu bankas pārstāvji.

Jau rakstīts, ka Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē, izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem. Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā. Savukārt France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011. gada februārī.

Aviācijas nozares speciālistu slepeni pētījumu liecina, ka Francijas aviokompānijas Air France lidmašīnas aviokatastrofas piedzīvo krietni biežāk nekā citu Rietumvalstu aviokompāniju lidaparāti.

Par to ziņo Vācijas žurnāls Spiegel, kura rīcībā nomākuši šie pētījumi. Tajos Air France tiek pārmesta nepietiekama drošības politika aviokompānijas lidmašīnām.

Pēdējā aviokatastrofa ar Air France lidmašīnām notikusi pavisam nesen, kad katastrofu Atlantijas okeānā piedzīvoja Airbus A330 lidaparāts. Aprēķini liecina, ka Air France uz 1 miljonu lidojumiem zaudē 1.26 lidmašīnas, kas ir 4 reizes augstāks rādītājs nekā citām aviokompānijām. No 19 Airbus lidmašīnām, kas kopš 1988. gada piedzīvojušas aviokatastrofas, 3 piederējušas Air France, bet vēl viena tās vēlākai meitas kompānijai Air Inter.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Kā pierāda nesen veiktais pētījums par iedzīvotāju zvanīšanas paradumiem, 23% zvanītāju, ja neizdodas uzreiz sazvanīt nepieciešamo iestādi vai uzņēmumu un tur neceļ klausuli, un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls, norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm. Savukārt jau gandrīz puse – 46% – zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes. Tāpat aptauja liecina, ka vairāk nekā puse zvanītāju vairāk par 2 reizēm vienam uzņēmumam nezvanīs. Pēc otrā neatbildētā zvana tiks zvanīts konkurentam.

CSC Telecom secinājums – modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem – zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus.

Ja runājam par telekomunikāciju izmaksu optimizāciju, pirmajā brīdī varbūt liekas, ka neko vairāk uzlabot nav iespējams un arī būtiska izmaksu samazināšana nav iespējama, ja nu vienīgi uz sakaru kvalitātes rēķina. Tomēr šāds priekšstats ir maldīgs. Kā liecina CSC Telecom – viena no vadošajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā – pieredze, ar jauno pakalpojumu Cloud PBX uzņēmumu izdevumus par telekomunikācijām ir iespējams samazināt no 20% līdz pat 70%, turklāt būtiski uzlabojot telekomunikāciju funkcionalitāti, sasniedzamību un līdz ar to arī zvanītāju apmierinātību, kas ir ļoti svarīgs faktors.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.