Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Rīgā plāno slēgt 139 azartspēļu zāles visā pilsētas teritorijā, - to paredz šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas atbalstītie vairāki domes lēmumprojekti.

Visvairāk atļauju - 41 - plānots anulēt uzņēmumam "Alfor", kam seko "Olympic Casino Latvia" ar 36 atļaujām, "Joker LTD" ar 23 atļaujām un "Admirāļu klubs" ar 20 atļaujām. Kopā plānots anulēt astoņiem uzņēmumiem izsniegtās 139 atļaujas azartspēļu vietām, informē Rīgas dome.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu. Taču šis ministrijas lēmums vēlāk tika atcelts un tagad Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.