Latvijas simtgades pasākums Lauki ienāk pilsētā 11. novembra krastmalā iepazīstina ar nozīmīgākajām lauksaimniecības jomām, produktiem un pakalpojumiem, lauksaimniecības izglītības iestādēm un saimniekošanu laukos.
«Aicinu iepazīt mūsu tautsaimniecības nozares laukos. Mums ir nepieciešami labi speciālisti. Aicinu jauniešus, bērnus, studentus mācīties un dzīvot Latvijā. Katram no mums ir jāiekļaujas Latvijas ekonomikā. Laukos gaida labus darbiniekus,» pasākuma atklāšanā sacīja Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai vadītājs Rihards Krastiņš.
Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde atgādināja, ka visi esam cēlušies no laukiem un šī saikne ir jāapzinās. Pasākumu apmeklēja Latvijas premjers Māris Kučinskis un lauku labumus apskatīja arī prezidents Raimonds Vējonis kopā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Pie Valsts ieņēmumu dienesta telts tika solīta šaha spēle ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, bet pie veselības telts solīja kopīgu vingrošanu ar veselības ministri Andu Čakšu.
Ja neskaita bezmaksas zivju zupas dalīšanu un dažādu jogurtu, sieru, cepešu un citu lauku labumu nogaršošanu par brīvu – zirgu apkalšana bija viens no skatītākajiem pasākumiem rīta pusē. Kalējs Roberts Neretnieks db.lv uzsvēra, ka viņa arods ir ļoti pieprasīts un viņš nodarbojas tikai un vienīgi ar zirgu apkalšanu.
«Ja mani aicina izkalt skaistus žogus vai smukuma priekšmetus – atsaku. Man nav laika,» teica R. Neretnieks.
Apkalšanas laikā tika demonstrēta pakavu noņemšana, zirgu nagu apkope, jauno pakavu sakarsēšana uz akmeņoglēm, piestiprināšana zirgu nagiem un apkalšana. Pakavus piestiprina nagiem karstus. «Tas ir nepieciešams, lai pakavi nostiprinās. Pēc tam tos pienaglo. Zirgiem nesāp, kā daudzi iedomājas,» sacīja R. Neretnieks. Daudzi skatītāji ironizējot apkalšanu salīdzināja ar mākslīgo nagu pielikšanu dāmām, tikai vīlēm un instrumentiem esot cits mērogs.
Daudzus interesēja zāģeru rīkotie paraugdemonstrējumi, kā arī Latvijas valsts mežu aicinājumi mācīties iestādīt koku. Bērnus saistīja visdažādākās rotaļas, par ko bija padomāts teju katrā lielākā teltī. Piemēram, maizes teltī varēja minēt, kādus graudus redz. Turpat mikroskopā bija aplūkojami zināmākie kaitēkļi un Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti stāstīja par kaitēkļu un slimību apkarošanu. Savukārt, selekcionāri no Priekuļiem un Stendes stāstīja, kā rodas jaunas graudaugu šķirnes.
Lauksaimnieki un ražotāji īpaši centās uzsvērt bioloģisko vai tīro produkciju. Degustētāji atzina, ka daudzus no produktiem garšo pirmo reizi un nav pat zinājuši, ka šādas preces ir nopērkamas un atrodamas tepat lielveikalos. Tā par Tukuma piena bioloģisko produkciju sacīja kāda sieviete pēc degustācijas.
«Iepriekš pirku pienu Baltais, nemaz nezināju, ka viņiem ir arī bioloģiskā līnija. Ja tā aizdomājas, tad noteikti esmu šo pienu redzējusi, bet ikdienā nepievērsu tam uzmanību,» teica piena degustētāja.
Pasākumā akcents ir uz piedalīšanos aktivitātēs. Varēja garšot, taustīt, smaržot, sadzirdēt un skatīt. Varēja iekāpt milzīgos John Deere traktoros, aplūkot graudu kaltēšanas iekārtas,zivju pārvadāšanas mašīnas un pārvietojamas kūpinātavas. Kāds itāļu pāris stāvēja rindā pēc bezmaksas zivju zupas un murminaja viens otram: «Mangiare, mangiare... » Pie pilnas zivju zupas bļodiņas itāļi izskatijās tīri priecīgi.
Pasākumu organizē Zemkopības ministrija un Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai, piedaloties zemnieku saimniecībām, uzņēmumiem, valsts institūcijām, izglītības iestādēm un nevalstiskām organizācijām.
#1/39
#2/39
#3/39
#4/39
#5/39
#6/39
#7/39
#8/39
#9/39
#10/39
#11/39
#12/39
#13/39
#14/39
#15/39
#16/39
#17/39
#18/39
#19/39
#20/39
#21/39
#22/39
#23/39
#24/39
#25/39
#26/39
#27/39
#28/39
#29/39
#30/39
#31/39
#32/39
#33/39
#34/39
#35/39
#36/39
#37/39
#38/39
