Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības (LIAA) aģentūras 13 biznesa inkubatoros un piecās atbalsta vienībās strādājošie 754 uzņēmumi pērn izveidoja 523 jaunas darba vietas, kā ārējo finansējumu piesaistīja 20,8 miljonus eiro, bet nodokļos samaksāja 16,4 miljonus eiro.

Arī vidējais inkubatoru uzņēmumu produktivitātes rādītājs 36,7 tūkstoši eiro pārsniedza sākotnēji plānotos 30 tūkstošus eiro.

"Varam droši apgalvot, ka pandēmijas izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi LIAA biznesa inkubatoros strādājošos uzņēmumus. Gluži otrādi uzņēmumu ekonomiskie rādītāji ir pieauguši. Arī 2021. gada pavasara uzņemšanā saņemtie 854 pieteikumi, kas ir lielākais pieteikumu skaits šīs programmas laikā, liecina, ka interese par savas uzņēmējdarbības attīstību pieaug," spriež LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

Šobrīd inkubācijas un pirmsinkubācijas programma ir pieejama LIAA biznesa inkubatoros Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Ogrē, Siguldā, Madonā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, bet Rīgā pakalpojumus iespējams saņemt Radošo industriju inkubatorā. Savukārt inkubatoru atbalsta vienības strādā Cēsīs, Bauskā, Saldū, Jēkabpilī un Gulbenē.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

No šodien tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva.

Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, šīs iespējas organizēšanā iesaistās gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņoties spēki.

Šodien Aizkrauklē pie "IGA" centra būs iespēja vakcinēties no plkst.7 līdz 15, Gulbenē, Ābeļu ielā 2, no plkst.9 līdz 15, bet pie Talsu tautas nama - no plkst.10 līdz 17. Gadatirgos tiks vakcinēts ar "Janssen" vakcīnu, kurai nepieciešama tikai vienas devas ievade.

Kā ziņots, 18.jūnijā vakcinācijas vietas tika atklātas trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping".

Veselības ministrijas vērtējumā vakcinēšanas punktus nepieciešams izveidot pilsētu un novadu tirgos, dažādos publiskajos pasākumos, organizējot izbraukuma vakcinācijas ar pārvietojamajām teltīm, gadatirgos, koncertos un citos publiskajos pasākumos, kā arī citās publiskajās ēkās un telpās.

Decembrī Rīgas tirdzniecības centrā "Sāga" durvis vēris jauns profesionālo darba instrumentu un tehnikas veikals "Stokker", kura izveidē un aprīkojumā investēti 100 000 eiro.

Šobrīd tas ir otrais lielākais "Stokker" instrumentu centrs Latvijā ar tirdzniecības zāles platību 500 m2, kā arī noliktavas un instrument servisa telpu platību 225m2. Reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu pēc iepirkšanās tiešsaistē, patērētāju ērtībām veikalā ir uzstādīts pakomāts "Stokker" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanai.

Pēdējo sešu gadu laikā "Stokker" veikals atradās nelielās telpās Dzelzavas ielā, taču klientu daudzumam un apkalpošanas kvalitātes prasībām augot, radās vajadzība pēc plašākas un laikmetīgākas tirdzniecības teritorijas.

Pēdējo gadu patēriņa tendences rāda, ka profesionāls un kvalitatīvs darba apģērbs kļūst arvien pieprasītāks Latvijas uzņēmumu vidū. To apliecina arī uzņēmuma pārdošanas rezultāti - darba apģērbi un apavi šobrīd ir visstraujāk augošā "Stokker" produktu kategorija. Papildus tam veikala piedāvājumā ir plašs rokas instrumentu, elektroinstrumentu, dārza un meža tehnikas, tīrīšanas iekārtu, smērvielu, metināšanas tehnikas, celtniecības tehnikas un komunālās tehnikas produktu klāsts.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 80,602 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa dubultojās un sasniedza 1,697 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada finanšu rezultāti sasniegti, pateicoties labiem laika apstākļiem, rūpīgi plānotai graudu un izejvielu cenu svārstību risku vadībai, labāk kompānijas menedžmenta vadības prasmēm un kooperatīva biedru kopdarbībai.

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks 

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu...

"Liels darbs, kam bija milzīga ietekme uz finanšu rādītājiem, tika ieguldīts, strādājot ar izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem un loģistikas risinājumiem, plānojot pārdomātu graudu eksportu caur Latvijas ostām, kā arī efektīvi izmantojot ar ES fondu līdzdalību jaunbūvēto dzelzceļa loģistikas punktu Gulbenē," teikts "VAKS" vadības ziņojumā.

Papildus stabilitāti "VAKS" attīstībai un darbības sabalansēšanai deva sēklas materiāla sagatavošanas fabrika Valmierā, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju audzēt sēklas materiālu un realizēt to caur "VAKS", iegādāties kvalitatīvu un drošu sēklas materiālu. Tādējādi bija iespējams samazināt arī sēklas materiāla cenu svārstību ietekmi.

"VAKS" arī norādīja, ka jaunu uzrāvienu kompānijai deva uzsāktā lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu tirdzniecība un servisa pakalpojumu klāsta paplašināšana. Palielinājās augšņu agroķīmisko analīžu un mēslošanas plānu izstrādāšanas pakalpojumu pieprasījums, kas ir bijis ieguvums gan kooperatīvam, gan lauksaimniekiem. Vairākos "VAKS" darbības virzienos tika ieguldīti līdzekļi un attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz "VAKS" darbību, kooperatīva vadība norāda, ka "VAKS", nepārtraucot darbību, ir veicis visus piesardzības pasākumus, kurus uzliek jaunie apstākļi.

"VAKS" 2018.gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 900 eiro.

"VAKS" aktīvi darbojas kopš 1999.gada. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos". Pagājušā gada beigās "VAKS" bija 560 biedri.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autoparku papildinās 26 jauni operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi.

Jaunās automašīnas paredzētas mediķu brigādēm Rīgā un reģionos. Tās pielāgotas braukšanai pilsētā un pa grūtāk izbraucamiem ceļiem, kā arī ir modernākas un ērtākas, tā ļaujot mediķiem kritiskās situācijās daudz labāk palīdzēt pacientiem.

Plānots, ka jaunajās automašīnās pie pacientiem dosies NMPD mediķi Rīgā, Olainē, Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Saldū, Priekulē, Talsos, Bauskā, Aizkrauklē, Lielvārdē, Madlienā, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Gulbenē, Alojā, Maltā, Ilūkstē, Preiļos, Aglonā un Krāslavā.

“Lai glābtu pacienta dzīvību un stabilizētu viņa stāvokli kritiskā brīdī, mūsu auto ir jābūt gan ātram un drošam, gan spējīgam pie pacientiem nokļūt kā pilsētā, tā arī laukos, kur ir grūtāk izbraucami ceļi. Dienesta autoparka pakāpeniska atjaunošana pēdējos gados ir viena no mūsu prioritātēm. Nupat iegādātās 26 jaunās automašīnas, kā arī plāns šogad noslēgt līgumu par vēl vismaz 103 operatīvo transporta līdzekļu iegādi, dienesta autoparka stāvokli būtiski uzlabos, jo šobrīd tikai 91 operatīvais transportlīdzeklis, kas ir dienesta rīcībā, ir jaunāks par 7 gadiem,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m² lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” pēdējā mēneša laikā uzstādījis vēl 18 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās Latvijas vietās. Tagad “Tele2” 5G tīkls darbojas arī Bukaišos, Gulbenē, Iecavā, Jaunpiebalgā, Sabilē, Sauriešos, Tārgalē ,Tērvetē un Tukumā.

Kopumā “Tele2” ir uzstādījis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas 34 apdzīvotās vietās Latvijā.

5G bāzes staciju skaits pēdējā mēneša laikā ir palielināts arī pilsētās, kur jau iepriekš 5G bija pieejams – Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Bauskā un Daugavpilī.

“Šobrīd lielā tempā uzstādām jaunās 5G bāzes stacijas dažādās apdzīvotās vietās, lai līdz gada beigām mūsu 5G tīkls būtu pieejams nepilnam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Visstraujāk 5G pārklājums palielinās Rīgā, un 5G stacijas tagad ir ne tikai galvaspilsētas centrā, bet arī Bolderājā, Imantā, Ķengaragā, Mūkusalā, Vecmīlgrāvī un citviet,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Paralēli 5G tīkla izvēršanai Latvijā mēs laboratorijā pārbaudām un pārliecināmies par 5G mobilā interneta ātrumu – esam gandarīti, ka lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā jau sasniedz vairāk nekā 2 Gbps.”

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

VAS "Latvijas pasts" šogad no augusta līdz decembra beigām pakomātu tīklu papildinājis ar 37 āra pakomātiem, kopējo skaitu palielinoat līdz 116 āra un iekštelpu pakomātiem, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka pakomātu tīkla paplašināšanas projekts tiks turpināts arī 2023.gadā.

Tostarp janvāra pirmajās dienās klientiem kļūs pieejami "Latvijas pasta" pakomātu pakalpojumi Mārupē, Smiltenē un Iecavā, bet kopumā pirmajā ceturksnī tīklu plānots papildināt ar 30 āra pakomātiem. Kopā nākamgad paredzēts izvietot vismaz 120 jaunu pakomātu.

"Latvijas pasta" jaunie āra pakomāti izvietoti gan pie mazumtirdzniecības veikaliem "Lidl", gan "Circle K" degvielas uzpildes stacijās un citās vietās. Šie pakomāti klientiem ir pieejami jebkurā diennakts laikā katru dienu.

Šogad decembrī jauns pakomāts izvietots Cēsīs pie tirdzniecības centra "Solo", Rēzeknē pie universālveikala "Rēzekne", Līvānos pie tirdzniecības centra "Rimi" Rīgas ielā, Saulkrastos Ainažu ielā, Siguldā pie veikala "Elvi" Vidus ielā, Valkā pie tirdzniecības centra "Walk", Gulbenē, Rīgas ielā, Krāslavā pie veikala "Maxima" Rīgas ielā un Ķekavā Gaismas ielā.