2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir nepieciešamas arī saldētavas, piemēram, pārtikas vai augu izcelsmes produktiem?

Laika gaitā pārbaudīts, funkcionāls un izdevīgs risinājums: piedāvājam jums individuālu pieeju, projektēšanu un montēšanu, kā arī 5 gadu garantiju! Produkciju ir iespējams apskatīt un pasūtīt mājaslapās akcijasplaukti.lv un ledusskapis.lv, saņemot tieši to, ko vēlaties. Par Baltijas valstīs unikālo piedāvājumu stāsta projekta Akcijas plaukti pārstāvji Kristaps Bricis un Rolands Birziņš.

Patlaban Latvijā dažādu plauktu sistēmu piedāvājumus var sameklēt gan uzņēmējs, kuram ir jāaprīko milzīga moderna noliktava, gan jebkurš cilvēks, kurš vēlas racionāli iekārtot priekšnamu vai garderobi savā mājoklī. Akcijas plaukti, turklāt apvienojot plauktus ar aukstuma sistēmu – saldētavu, ledusskapju, vitrīnu – piedāvājumu, jau kādu laiku veiksmīgi darbojas abās biznesa nišās.

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī, Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka ES sviesta cenas jau pērn septembrī sāka pazemināties, bet jo īpaši straujš kritums notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Pērnā gada novembra vidū sviesta cena bija 5,3 eiro kilogramā, kas ir tikai par 28% augstāka nekā pirms gada.

Tikmēr Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena līdz šim turpina pieaugt, pērn novembrī sasniedzot 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 51% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka ES turpināja pazemināties arī vājpiena pulvera cena, kas pērn novembra vidū ES vidēji sasniedza 1,51 eiro kilogramā un bija par 26% mazāka nekā pirms gada. ES intervences krājumos esošo vājpiena pulvera krājumu pārdošana nesekmējas. Pēdējā pārdošanas konkursā pērn 14.decembrī EK noraidīja visus iesniegtos pārdošanas piedāvājumus.

Vai piekrīti, ka efektīvi izplānots un pārdomāts darba process noliktavā var palielināt Tava uzņēmuma peļņu? “AJ Produkti” var palīdzēt izveidot Tavām vajadzībām pielāgotu noliktavas risinājumu, kas ir optimizēts gan kapacitātes un loģistikas, gan ergonomikas un drošības ziņā.

Balstoties uz mūsu ilggadējo veiksmīgo pieredzi šajā jomā, esam sagatavojuši nelielu padomu un ieteikumu apkopojumu, kas palīdzēs uzsākt arī Tavas noliktavas optimizācijas procesu.

“Daudzi cilvēki, iekārtojot telpas, domā tikai par attiecīgā brīža vajadzībām. Mēs skatāmies tālāk nākotnē un iekļaujam savos plānos klienta varbūtējās turpmākās vajadzības, lai nodrošinātu pietiekami lielas iespējas pielāgot esošo noliktavas telpu ilgtermiņa vajadzībām.”Johans Elamsons, “ ''AJ Produkti'' projektu pārdošanas vadītājs Zviedrijā

Jautā padomu AJ Produkti ekspertiem

Vai Tev vajadzīga palīdzība noliktavas optimizēšanā? AJ Produkti ir pieredzes bagāta profesionāļu komanda, kas palīdzēs izplānot un iekārtot noliktavas telpas, ņemot vērā Tava uzņēmuma specifiskās prasības. Mums ir viss nepieciešamais noliktavu aprīkojums un kompetenti projektu vadītāji, kas optimizācijas procesu veiks soli pa solim kopā ar Tevi.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Gada laikā - kopš 2016. gada augusta - cenas pieaugušas vistas gaļai, griķiem un sviestam. Kopumā vidējās piena un gaļas cenas ir samērā stabilas. Toties lētākas kļuvušas auzu pārslas un tomātu sula, novērojusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Fotogalerijā skatāmas cenu izmaiņas produktu grupām 2016. un 2017. gada augustā!

LTA norāda, ka periodā kopš gada sākuma gaļas produktu cenas veikalos vērojamas samērā stabilas, izņemot vistas gaļu, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu kļuvusi dārgāka par vairāk kā 20% un šobrīd 1 kg (broilers) maksā 3.22 eiro.

Bakalejas preču grupā vērojama cenu stabilitāte, un izmaiņas ir visai nelielas salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. Nemainīga palikusi cukura vidējā cena. Ievērojamākais kāpums – griķiem, cena pieaugusi par 24%. Tie kļuva «skandalozi» 2010.gadā, kad griķu cena dažu dienu laikā palecās par 67%. Daudzviet veikalos tie nebija nopērkami, jo patērētāji, uztraucoties par tālāku cenu kāpumu un iespējamo deficītu, kāds jau piemeklējis Krieviju, griķus izpirka pastiprināti, norādā asociācija.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Ņemot vērā sarežģīto tirgus situāciju Latvijā un pasaulē ir svarīgi visu nepieciešamo savai ikdienai un biznesam iegādāties vienuviet, samazinot pārvietošanās nepieciešamību. Ko kompānija Hylla arī spēj nodrošināt. HYLLA ir viena no vadošajām kompānijām Latvijā dažādu darba telpu (noliktavu, loģistikas centru, ražotņu, tirdzniecības telpu un darbnīcu) plānošanā, projektēšanā un aprīkošanā no A līdz Z.

Pavisam nesen (2020.gada nogalē) kompānija Hylla ir veiksmīgi paplašinājusies, vienlaikus apvienojot spēkus ar vairākiem konkrētās nozares ekspertiem kļūstot vēl spēcīgāki un pieredzes bagātāki savā jomā. Kompānija vienlaikus ar spēku apvienošanu ir mainījusi savu vizuālo tēlu un apguvuši plašas tirdzniecības un biroja telpas Tīraines ielā 15, Rīgā, kas ir būtisks solis attīstības virzienā. Būtiskākais ieguvums no jaunajām telpām ir ikviena klienta iespēja mūsu plašo sortimentu aplūkot uz vietas, tādējādi pārliecinoties par preces kvalitāti, iespēju uz vietas iegūt profesionālu konsultāciju un pieredzes apmaiņu, kas ikvienam klientam dod iespēju izvēlēties sev atbilstošāko.

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Lai arī sviesta cenas turas augstā līmenī, Konkurences padome negrasās tās pētīt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis Toms Noviks skaidro, ka, ņemot vērā veikto tirgus situācijas izpēti un vairākkārtējos pētījumus par piena tirgu, šobrīd KP neredz nepieciešamību veikt pētījumu par sviesta cenām.

Jau līdz šim KP secinājusi, ka sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums. Analizējot šī gada augusta datus, redzams, ka mazumtirdzniecības veikalos Latvijā 82% gadījumu sviesta cena svārstās no 7,95 līdz 13,61 eiro/kg. Pēc iepazīšanās ar Eiropas Komisijas datiem par globālām tendencēm ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē un Eiropas Savienībā, KP konstatējusi, ka šī gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju ASV novērots sviesta cenas kāpums par 14%, visā ES - par 94 %, bet Okeānijas valstīs tas ir pat 118 %. Globālā tirgū sviesta cenu kāpumu ir ietekmējuši gan sliktie laikapstākļi, gan arī Eiropas kopējā nostāja kvotu atcelšanai, norāda KP.

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau septembrī, Latvijā sviesta cena oktobrī bija par 87% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijā norādīja, ka ES sviesta cenas sāka samazināties septembrī, bet īpaši straujš kritums bija oktobrī un novembrī. Novembra vidū sviesta cena ES bija vidēji 5,3 eiro kilogramā, kas ir par 28% augstāka nekā pirms gada.

Savukārt Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena turpināja pieaugt, oktobrīs sasniedzot vidēji 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 87% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka Latvijā šogad desmit mēnešos piena iepirkums pieauga par 1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad strauji palielinājušās piena produktu un sevišķi - sviesta cenas. Pēc Konkurences padomes (KP) secinājumiem, sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti.

Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta - pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, mazinājusies lauksaimniecība - lopkopība, varam paskatīties un salīdzināt statistiku, salīdzinoši - šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku kā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās uz kā fona pieprasījums, protams ir salīdzinoši augsts.

Tā ir ķēdes reakcija, ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka gala produkts lētāks nekļūst.Pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%. Svarīgāks par jautājumu - kāpēc cenas aug - ir jautājums, kāpēc cenas aug par, gandrīz, 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti. Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums?

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Sviesta cena jūlijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā – DB aprēķini liecina, ka dažu ražotāju sviesta cena pārsniegusi 13 eiro/kg

Arī paši ražotāji uzsver, ka sviests sadārdzinās un tam esot objektīvi iemesli. «Sviesta cenu kāpumu izraisījis piena tauku deficīts vienotajā Eiropas Savienības tirgū,» skaidro Food Union grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

Piena tauku deficīta iemesli saistīti ar jauno Eiropas piena tirgus konjunktūru, kuru galvenokārt iespaido gan ES ieviestie tirgus regulācijas instrumenti, noslēdzoties kvotu pastāvēšanai (piemēram, ražošanas apjoma samazināšanas atbalsta programmas), gan svaigpiena tirgus spēlētāju ieviestās «izdzīvošanas prakses» (piemēram, zemnieki krīzes laikā baroja govis ar zemākas uzturvērtības barību, kas rezultējies svaigpienā ar zemu tauku saturu).

Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Šobrīd nav pamata turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam,» uzsvēra Gulbe.

Viņa norādīja, ka pēdējā laika straujais cenas kāpums sviestam zināmā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju paradumu maiņu, proti, cilvēki sākuši to vairāk patērēt - savulaik bija liels pieprasījums pēc augu taukiem, tostarp palmu eļļās, bet šobrīd šī tendence mazinās.

«Ja ir [pieprasījuma] samazinājums pēc augu taukiem un [pieprasījuma] pieaugums ir pēc dzīvnieku taukiem, tos tik ātri nevar dabūt - jāpalielina ganāmpulks, kā arī jāmaina ģenētika, jo līdz šim lielākajā daļā Eiropas valstu maksāja par izslaukto pienu un olbaltumvielu saturu, bet taukus nebija izdevīgi pārstādāt un pārdot, tādējādi gotiņas turpina dot to pienu, kuru tās ir devušas iepriekš, un ir jāpērk jaunas,» klāstīja Gulbe.

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.