Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izraisot kodolkatastrofu, kas novērtēta ar septīto līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas.

Šis negadījums tiek uzskatīts par lielāko atomelektrostaciju katastrofu pasaules vēsturē. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija, kā arī sasniedza daudzas citas Eiropas valstis.

2016. gada beigās Ukraina atklāja pasaulē lielāko metāla struktūru, kas uzstādīta virs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avarējušā ceturtā kodolreaktora, lai garantētu nākamo paaudžu eiropiešu drošību. Būves augstums ir 108 metri un tā sver 36 000 tonnu.

2018. gada 26. aprīlī ukraiņi atzīmēs Černobiļas traģēdijas 32. gadadienu.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Ukrainā oficiāli atklāts par lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais jaunais metāla kupols pār avarējušo Černobiļas atomelektrostacijas (AES) reaktoru.

Metāla sarkofāgs, kura uzstādīšana tika sākta 2012.gadā, bet izveide kopumā ilga vairāk nekā 20 gadu, ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada katastrofas.

Kupola izveide izmaksāja 1,5 miljardus eiro. Izmaksas sedza Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izveidots īpašs fonds, kurā savas finanses ieguldīja kopumā 45 valstis. ERAB finansējums ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Tiek lēsts, ka metāla kupols kalpos vismaz 100 gadu. To būvēja Francijas kompāniju Vinci un Bouygues kopuzņēmums Novarka. Salīdzinājumam tiek ziņots, ka ar 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.

Pirmdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva 2 eiro apmērā. Pašvaldība aicina autovadītājus neveidot drūzmu pie caurlaižu iegādes automātiem Priedainē, un caurlaides iegādāties elektroniski: portālā www.visitjurmala.lv, ar «Mobilly» vai «Citadele» aplikāciju starpniecību. Tāpat pastāv iespēja nodevu samaksāt caurlaižu iegādes automātos četrās vietās pilsētā: pie lielveikala «Rimi» Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Par caurlaidi varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides: 7, 30, 90 dienām un visam periodam. Caurlaide transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām 7 dienām maksā 10 eiro, 30 – 31 eiro, 90 dienām 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām maksa par caurlaidi ir attiecīgi 12, 43, 110 un 213 eiro. Caurlaides iegādāties var www.epakalpojumi.jurmala.lv. Pārbaudīt caurlaides derīgumu var portālā www.jurmala.lv vai www.epakalpojumi.jurmala.lv.

Kompānijas HBO seriāla Černobiļa (Chernobyl) panākumi raisījuši tūristu interesi par 1986. gada kodolavārijas vietu un tās apkārtni.

Aģentūra Reuters vēsta, ka ekskursija angļu valodā parasti maksā ap 100 ASV dolāriem no personas.

Šogad apritēja 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 tūkstoši cilvēku.

1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.