Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalnā, Slokas ielā atklāta vēsturiskā Hāmaņa muiža. Tas ir prasījis ne vien ievērojamas investīcijas, bet arī pacietību izlauzties cauri birokrātiskiem šķēršļiem, lai radītu augstvērtīgu arhitektūru.
Ugunsgrēkā daļēji izpostīto ēku, kas celta 1886.gadā, Vidiņu ģimenes uzņēmums SIA Ad Verbum iegādājās Rīgas domes izsludinātajā izsolē 2019.gadā. “Tas, protams, ir samērā interesanti, un maz sakara tam ir ar biznesa domāšanu. Rīgas dome bija izsludinājusi Hāmaņa muižiņas izsoli. Mana māsa atsūtīja ziņu, un es teicu - aizejam apskatīties. Te viss, protams, bija cik nu var bēdīgi būt. Ņemot vērā, ka mūsu pieredze ar koka ēkām ir samērā plaša, tad mēs redzējām, kā te varētu būt, ja ķertos klāt. Pieteicāmies izsolei, un izrādījās, ka bijām vienīgie, un tad jau vairs nebija atkāpšanās ceļa. Un ļoti drīz pēc tam arī sākām atjaunošanas procesu,” stāsta viens no Hāmaņa muižas īpašniekiem Viestarts Vidiņš.
Nekustamais īpašums tika iegādāts par 83 756 eiro, īpašuma kopējā platība - 405,5 m2, tajā laikā ēkai bija 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2. Vecākā ēkas daļa, guļbūve, kas atrodas Kuldīgas ielas pusē, tika restaurēta, daudz kas ticis protezēts. Tā, pēc muižas saimnieka stāstītā, bija saglabājusies samērā labi, un ugunsgrēks, kas muižu skāra 2007.gadā, par laimi nebija tai ticis klāt. Šo muižas daļu šobrīd ikdienā apdzīvo pirmsskolas izglītības iestāde Putnu dārzs. Savukārt ēkas daļa, kas atrodas Slokas ielas pusē, bija par 90-95% izdegusi.
“Te nekā nebija, vienkārši pelnu kalns, izņemot ēkas fasādi gar Slokas ielu. Kad sākām strādāt pie projekta, kļuva skaidrs, ka tā ēkas daļa, kas atrodas Kuldīgas ielas pusē un ir vecākā, ir jārestaurē. Savukārt te bija skaidrs, ka nevar mēģināt iekšpusē izveidot butaforiju, to, kā tas ir bijis. Sākumā daži Kultūras pieminekļu pārvaldes darbinieki uz to pusi spieda, bet, par laimi, tur strādāja arhitekts Pēteris Blūms, kurš saprata, ka tā būtu drusku aplami. Beigās mēs ar Kultūras pieminekļu pārvaldi saskaņojām un vienojāmies, ka ēkas iekšpusi šajā daļā veidojam no jauna, netaisām neko butaforisku, bet fasādi saglabājam precīzu, tādu, kāds tās vēsturiskais veidols ir bijis. Rezultāts – no ārpuses skatoties, ir vecā ēka un, ienākot iekšā, ir kaut kas pavisam citāds,” atceras V.Vidiņš.
Visu rakstu lasiet 20.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!