Jaunākais izdevums

4. jūlijā ASV plaši tiks atzīmēta ASV Neatkarības 240. gadadiena. Šim notikumam par godu sestdien, 2. jūlijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisinājās tradicionālais svētku pikniks, ko rīkoja Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL), informē ATPL izpilddirektore Līna Kārkliņa.

Pasākuma viesus uzrunāja ATPL prezidents Arnis Kākulis, ASV Vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita, pasākuma galvenā sponsora Citadele banka Valdes locekle Santa Purgaile, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Runājot par ASV nozīmi Latvijā, ministrs uzsvēra, ka: «Svinot 240. ASV Neatkarības gadadienu, jāatzīst, ka amerikāņiem ir daudz par ko lepoties, ieskaitot nelokāmo atbalstu Latvijai un tās iedzīvotājiem. ASV ir bijis tuvs Latvijas draugs un sabiedrotais jau kopš Latvijas neatkarības atzīšanas 1919.gadā, tajā skaitā cauri okupācijas gadiem un pēc neatkarības atgūšanas, atbalstot Latvijas iestāšanos NATO un ES.» Ministrs uzsvēra aizsardzības un tirdzniecības lomu labklājības nodrošināšanā, kā arī aicināja turpināt Latvijas un ASV stratēģisko partnerību.

Pikniku apmeklēja ap 600 viesu – amerikāņi, latvieši un citu valstu pārstāvji, kas atzīmēja šo dienu ar tradicionāliem amerikāņu ēdieniem, mūziku, sportu, kā arī dažādām jautrām un izglītojošām aktivitātēm maziem un lieliem. Piknikā uzstājās arī Nacionālo Bruņoto spēku orķestris, kā arī bija iespējams aplūkot ASV militāro bruņutehniku, kas ir izvietota Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Ierastā piknika vietā ASV Neatkarības dienu Latvijā svin brīvdabas kino

Zane Atlāce - Bistere,06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) biedri un viesi atzīmējuši ASV Neatkarības dienu, piedaloties brīvdabas autokino.

Atšķirībā no citiem gadiem, kad ASV Neatkarības diena tiek atzīmēta ar vērienīgu pikniku, šogad ATPL rīkoja autokino seansu, ievērojot fiziskās distancēšanās un drošības noteikumus.

Viesiem bija iespēja noskatīties amerikāņu filmu "Patriotu diena", par kuras demonstrēšanu rūpējās Movies on Wheels pie jaunā biroja ēku kompleksa "Business Garden Riga". Pasākuma dalībniekus sveica ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails un ATPL prezidente Zinta Jansone.

Vasaras sezonā izveido drive-in kino Pārdaugavā 

Līdz pat jūlija beigām biroju kompleksa "Business Garden Rīga" stāvlaukumā būs pieejams...

Brīvdabas autokino tradīcija aizsākās 20.gadsimta sākumā ASV un popularitātes zenītu sasniedza gadsimta vidū, piedāvājot skatītājiem piedalīties kino seansā, neizkāpjot no automašīnas. Šogad, atbildot uz koronavīrusa pandēmijas mestajiem izaicinājumiem, autokino popularitāte ir atgriezusies un pulcē skatītājus pie brīvdabas kino ekrāniem visā pasaulē, tai skaitā Latvijā.

Pasākuma viesi varēja baudīt plašu ēdienu un dzērienu klāstu, ieskaitot tradicionālos McDonald's burgerus, "Reaton pārtika un delikateses" sarūpētos virtuļus, popkornu no "Business Garden Riga" un "Forum Cinema", kā arī "Ben & Jerry's" saldējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens paziņo par teju trīs miljardu dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai

LETA--AFP,24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par militāro palīdzību Ukrainai vēl teju trīs miljardu dolāru vērtībā.

Par šo palīdzību pavēstīts Ukrainas Neatkarības dienā, kad arī aprit pusgads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma.

"Esmu lepns paziņot par mūsu līdz šim lielāko drošības palīdzību: aptuveni 2,98 miljardi dolāru ieroču un aprīkojuma, kas tiks sniegts ar Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvu," teikts Baidena paziņojumā. "Tas ļaus Ukrainai iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas un munīciju, pretdronu sistēmas un radarus, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt sevi aizsargāt ilgtermiņā."

Līdzekļus var izmantot tūlītējām kara izmaksām, tostarp piegāžu un ieroču iegādei, un tie ir atsevišķi no Prezidenta izņemšanas pilnvarām (PDA), saskaņā ar kurām Baidens var dot rīkojumu par ieroču un munīcijas nodošanu Ukrainas spēkiem no esošajiem ASV militārajiem krājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Londonas biržā ceturtdien pieauga un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās, kamēr Lielbritānijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās bija gaidāma Leiboristu partijas uzvara.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, Francijā turpinoties politiskiem manevriem ar mērķi nepieļaut galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) nākšanu pie varas parlamenta vēlēšanās.

Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija valsts svētku brīvdiena - Neatkarības diena.

Lielbritānijā tika prognozēts, ka valdošā labējā Konservatīvā partija parlamenta vēlēšanās cietīs smagu sakāvi, kas izbeigs šīs partijas 14 gadus ilgo valdīšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien nemainījās, jo ASV finanšu tirgi bija slēgti.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,9% līdz 8241,26 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,8% līdz 7695,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 450,48 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta,01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju biržās neaktīva tirdzniecība

LETA--AFP,05.07.2019

ASV ceturtdien biržas bija slēgtas, jo tika svinēta Neatkarības diena, un tā ietekmē Eiropas akciju biržās tirdzniecība bija neaktīva.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ceturtdien biržas bija slēgtas, jo tika svinēta Neatkarības diena, un tā ietekmē Eiropas akciju biržās tirdzniecība bija neaktīva.

Eiro vērtība pret ASV dolāru palielinājās, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien saruka par 0,32 dolāriem līdz 57,02 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,24 dolāriem līdz 63,58 dolāriem par barelu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien saruka par 0,1% līdz 7603,58 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,1% līdz 12629,90 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 5620,73 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien palielinājās no 1,1278 līdz 1,1282 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2576 līdz 1.2580 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,84 līdz 107,80 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere,10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākot ASV prezidenta vēlēšanu dienai, abu lielāko partiju kandidāti - Hilarija Klintone un Donalds Tramps - pusnaktī noslēguši savas kampaņas.

Klintone savu kampaņu pabeidza Roli, Ziemeļkarolīnā, aicinot vēlētājus atbalstīt viņas piedāvāto «cerību pilno, iekļaujošo un plašas sirds Ameriku».

«Šajās vēlēšanās tiek pārbaudītas mūsu galvenās vērtības, taču mana ticība mūsu nākotnei nekad nav bijusi stiprāka,» uzrunājot pamatā gados jauno vēlētāju pūli, uzsvēra demokrātu kandidāte, kas cer kļūt par pirmo sievieti ASV vēsturē, kas ieņems Baltā nama saimnieka krēslu. «Mums nav jāpieņem tumšā un sašķeltā Amerika. Rīt jūs varat balsot par cerību pilnu, iekļaujošu un plašas sirds Ameriku.»

Savukārt Trampa pēdējā kampaņas pieturvieta bija Grandrepidsā, Mičiganā, kur viņš solīja atkal apvienot valsti aiz drošām robežām zem lozunga «Amerika pirmajā vietā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Hotdogu sacensību līderis notiesājis 71 karsto suni

Ilze Žaime,05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās hotdogu ēšanas sacensībās, kas Ņujorkā ik gadu tradicionāli tiek rīkotas ASV Neatkarības dienā 4.jūlijā, pirmās vietas ieguvējs notiesājis 71 hotdogu, no pērnā gada rekorda atpaliekot par trīs porcijām, vēsta CNN.

Sacensību uzvarētājs ir 35 gadus vecais Džoijs Čestnats, kuram šī ir jau 12.uzvara pēc kārtas, izlaižot 2015.gadu, kad viņš piekāpās Metam Stonijam. Savukārt sieviešu konkurencē sesto gadu pēc kārtas uzvarēja 33 gadus vecā Miki Sudo, notiesājot 31 hotdogu.

Kopš pirmajām sacensībām 1972.gadā, kas notika Konija salā Bruklinā, Ņujorkā, tās ir kļuvušas par populāru atrakciju, kas pulcē ļaužu pulkus katru gadu. Papildus tam vairāk nekā miljons ASV iedzīvotāju ik gadu šīs sacensības vēro televīzijā.

Sacensību pirmās vietas ieguvēji balvā saņēma 100 000 dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas dienvidu piekrastē darbu sācis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Inko ostā, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Somijas valsts gāzes sistēmu operatora "Gasgrid Finland" vecākais viceprezidents pārvades jautājumos Esa Hallivuori apstiprināja, ka "tagad viss ir pabeigts un pārbaudīts".

"Tas nozīmē, ka mūsu termināļa klienti var sākt gāzes sadali, lai apmierinātu rūpniecības, enerģijas ražošanas un mājsaimniecību vajadzības ne tikai Somijā, bet arī Baltijas valstīs," viņš teica "Yle".

Hallivuori apliecināja, ka Inko LNG terminālis ir pilnībā funkcionējošs.

Sašķidrinātā gāze ar kuģiem tiek piegādāta Inko ostā esošajam Somijas nomātajam pārkraušanas un regazifikācijas kuģim (FSRU) "Exemplar", no kura tā pa cauruļvadiem tiek nogādāta krastā.

Tad LNG tiek regazificēta pārvadei pa nacionālo gāzes tīklu, kā arī importēšanai uz Igauniju pa jūrā esošo gāzesvadu "Balticconnector", kas tika atklāts pirms vairāk nekā trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Hotdogu ēšanas sacensībās Ņujorkā uzvarētājs apēdis 72 hotdogus

LETA--DPA/AFP,05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās 4.jūlija hotdogu ēšanas sacensībās Ņujorkā otrdien uzvarēja 33 gadus vecais kalifornietis Džojs Čestnats, kurš apēda 72 hotdogus, pārspējot pats savu iepriekšējās sacensībās uzstādīto rekordu.

Čestnats desmit minūtēs spēja apēst 72 hotdogus ar maizīti, uzvarot sacensībās un pārspējot pirms gada tajās uzstādīto rekordu - 70 hotdogi ar maizīti.

Tā bija Čestnata otrā uzvara pēc kārtas, bet kopumā Koniailendas hotdogu ēšanas sacensībās viņš uzvarējis desmit reizes.

«Es pret ēšanas sacensībām izturos kā pret sportu, tā nav iešana uz bufeti,» sporta telekanālam ESPN uzsvēra sacensību uzvarētājs.

Čestnatam tika pasniegta Sinepju josta, kas atgādina profesionālajā boksā pasniegtās jostas.

Otrās vietas ieguvējs spēja apēst 62 hotdogus.

Čestnata personīgais rekords, kas ir arī pasaules rekords, ir 73,5 hotdogi ar maizīti, bet tas uzstādīts kvalifikācijas kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Savienībai jāpanāk nulles atkarība no Krievijas

LETA--UKRINFORM,23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpanāk nulles atkarība no Krievijas ogļūdeņražu piegādēm, jo tas ir Eiropas enerģētiskās drošības jautājums, paziņoja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, Berlīnē piedaloties kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.

"Mūsu sankcijas smagi sit pa Krieviju; tās ir pastiprinātas, atbildot uz [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina iebrukuma Ukrainā eskalāciju. Eiropas Parlamenta nostāja bija ļoti skaidra no paša sākuma: mums ir jāpanāk nulles atkarība no Krievijas, un tam ir jābūt mūsu galvenajam mērķim. Mums jāpērk enerģija no draugiem, nevis no ienaidniekiem, un nav katru dienu jāfinansē šis karš," atzīmēja Metsola.

Viņa sacīja, ka Eiropas Savienībai vajag palīdzēt piegāžu diversifikācijā savām dalībvalstīm, kuras par 100% ir atkarīgas no Krievijas gāzes. tas attiecas uz Ukrainas kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar bezprecedenta slogu, uzņemot ukraiņu bēgļus, bet vēl nespēj panākt neatkarību no Krievijas darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru