Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Krāslavā uzsākta par bīstamu atzītas daudzdzīvokļu ēkas demontāža - četru stāvu daudzdzīvokļu ēka Raiņa ielā 4 par bīstamu tika atzīta pirms diviem gadiem, kad pēc būvspeciālistu atzinuma tika pārtraukta tās ekspluatācija un iedzīvotāji izmitināti citviet.

Nojaukšanas pasūtītājs ir Krāslavas novada dome, demontāžas darbus ir paredzēts pilnībā pabeigt līdz 2019. gada 16. jūlijam. Šobrīd nojaukšanas pakalpojumu uzņēmums Demontāža.lv ir uzsācis ēkas demontāžas darbus.

Daudzdzīvokļu māja, kurā ir 44 dzīvokļi, celta 1960. gados. 2017.gada vasarā tika pārtraukta tās ekspluatācija līdz brīdim, kamēr tiks novērsti bojājumi. Speciālisti konstatēja, ka ēkā ir plaisas, kā arī mākslīgi izveidotais paugurs, uz kura tā uzbūvēta, pamazām sācis noslīdēt.

«Šāda tipa ēkas Latvijā kopumā pašlaik ir satraucošs jautājums, jo tautā saukto «hruščovku» oficiāli noteiktais kalpošanas laiks ir 70 gadi, kas būs nu jau pēc drīz aizritējuši,» uzsver Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Uzņēmums “Demontāža” uzsācis Šķirotavas cietuma ēku kompleksa demontāžu. Kopējā nojaucamo būvobjektu platība ir 15138,3 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums 16131,5 kvadrātmetri.

Nojaukšanas darbu pasūtītājs ir Baltijas lielākais farmācijas uzņēmums "Grindeks", kas bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno jaunas rūpnīcas celtniecību.

Plānots, ka dažādas nozīmes būvju objekta (uzraudzības dienesta un administratīvā ēka, katlu māja, noliktava, nojume, kopmītņu ēkas, klubs-ēdnīca, uzraudzības dienesta ēka, pirts, auto darbnīca, soda izolators, cehs, garāža, ūdenstornis, sūkņu stacija, artēziskā aka un citas neklasificētas būves) demontāžas darbi ilgs četrus mēnešus.

Grindeks būvēs jaunu ražotni  

Zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu...

Šķirotavas cietuma, Krustpils ielā 63, teritorija aizņem 92 584 kvadrātmetrus, tā izbūve veikta 20. gs. otrajā pusē. Kopumā ir saglabājies viss Šķirotavas cietuma sākotnējais būvju apjoms, kas laika gaitā papildināts ar mazāka mēroga būvēm un konstrukcijām (sargu posteņi, akas, transformatoru apakšstacijas utml.).

“Pamatā ēku fasādes veidotas ar silikātķieģeļu apdari. Mitruma iedarbības rezultātā konstrukcijās ir daudz plaisu un citu bojājumu, būtiski bojāts jumtu norobežojošais segums. Ņemot vērā objekta specifiku, piemēram, logu metāla drošības režģus lielākajā daļā ēku, demontāžas darbos iesaistītas vairākas tehnikas vienības, kas aprīkotas ar speciālu demontāžas aprīkojumu - demontāžas šķērēm, hidrauliskajiem āmuriem. Tāpat objektā strādā īpašs 60 tonnas smags ķēžu ekskavators- demolātors ar 26 m garu strēli,” stāsta “Demontāža” valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Grindeks peļņa pieaugusi par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro 

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu...

Db.lv jau ziņosjis, ka zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšanu, kā arī jaunas ražotnes būvniecību.

"Mūsu projekts paredz izveidot jaunu pasaules līmeņa farmaceitisko ražotni, kas nesīs lielu atdevi arī Latvijas ekonomikai un veicinās valsts eksporta pieaugumu," skaidroja "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā sākta Valmieras drāmas teātra trešā stāva jumta demontāža vietā, kur paredzēta “black box” zāle.

Demontāžas darbus jaunās zāles izbūves vietā paredzēts veikt līdz martam, lai turpinātu jaunizbūvējamo konstrukciju izbūvi,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Valmieras drāmas teātra energoefektivitātes paaugstināšanas projektu pilnsabiedrība SBSC uzsāka 2021.gada oktobrī. Līdz šim teātrī ir veikti plaši demontāžas darbi: pagrabstāvā demontētas grīdas un starpsienas, pirmajā stāvā demontēta piebūve, pabeigta divu kāpņu telpu konstrukciju demontāža, sešu stāvu augstumā. Uzsākta konstrukciju stiprināšana kā arī uzsākta pāļu izbūve un veikti citi sagatavošanās darbi jaunu konstrukciju izbūvei.

“Esam pateicīgi, ka izdevās vienoties ar VNI un būvniekiem, un būvdarbu norise nav apturējusi aktieru mēģinājumus un teātra izrāžu norisi, jo daļā teātra ēkas mēs varam turpināt darbu. Kopš janvāra izrādes mājās atkal var notikt teātra Apaļajā zālē, kaut skatītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām un ieeju gandrīz cauri būvlaukumam – šī organizēšana ir izaicinājums ikvienam iesaistītajam, un prasa lielu sapratni un pietāti vienam pret otra darbu. Es ceru, ka galarezultāts 2023. gada sākumā mūs visus iedvesmos – vispirms jau skatītājus, kas mūs nepamet arī vissarežģītākajos laikos”, norāda Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.

Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā pabeigta tehniskā pārbaude vēsturiskajai muzeja ēkai Strēlnieku laukumā, Rīgā, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Vēsturiskajā daļā notiek jumta demontāža un uzsākta fasādes vara plākšņu demontāža, savukārt jaunajā daļā darbi notiek ātrāk nekā paredzēts.

Jau vēstīts, ka Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā šaubas radīja padomju laikā būvētā muzeja konstrukciju drošība, un tika izlemts veikt papildu tehnisko pārbaudi.

«Būvējam Okupācijas muzeja ēku ar pārliecību, ka tai jākalpo nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu, tādēļ apņemamies veikt visus nepieciešamos darbus, lai būtu pilnībā pārliecināti par ēkas konstrukciju drošību. Plānots, ka, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes atzinumā norādīto, mēneša laikā taps nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Esošā situācija liecina, ka papildu darbu īstenosim paralēli būvniecības gaitai un iekļaujoties kopējā projekta budžetā. Pārbūvēto Okupācijas muzeju un «Nākotnes namu» VNĪ plāno nodot ekspluatācijā nākamā gada pavasarī,» norādīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šonedēļ sākti sagatavošanās darbi Brasas tilta demontāžai Duntes ielas pusē, pārvada vienas puses demontāža aizņems apmēram trīs mēnešus.

Demontāžu plānots sākt nākamnedēļ, kuras laikā paredzēta trīs П veida siju un starp tām uzstādīto plātņu novākšana, kā arī ietves bloku demontāža.

Minēto darbu vietā saglabāsies esošā transportlīdzekļu satiksmes organizācija, transporta plūsmu novirzot pār pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi pie Brasas pārvada. Tramvaju satiksme tiks organizēta pa pārceltajiem sliežu ceļiem saglabājamajā pārvada daļā, un maksimālais tramvaju kustības ātrums demontāžas darbu laikā un pēc to pabeigšanas būs 20 km/h. Nepārtraukti tiek veikta pārvada drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Gadījumā, ja demontāžas laikā tiks konstatētas bīstamas svārstības, iespējama pārvada operatīva slēgšana.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

2020. gada 15. februārī Rīgas pilsētas centrā, Riga Port City teritorijā uzsākta dzelzceļa sliežu demontāža. Jau šodien ir pilnībā demontētas sliedes posmā no to sākuma Andrejostas dienvidu daļā, tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvi šķērsojošās sliedes, informē projekta Riga Port City attīstītāji.

Rezultātā šobrīd un turpmāk ir nodrošināta brīva piekļuve teritorijai gājējiem, riteņbraucējiem, transportam, teritorijas nomniekiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Turpmāk cilvēku un transporta tiešu iekļūšanu teritorijā un izkļūšanu no tās neapgrūtinās dzelzceļa sastāvu kustība.

Ir saskaņots sliežu nojaukšanas projekts arī pārējai teritorijas daļai, ar mērķi pilnībā atbrīvot to no visiem 20 km dzelzceļa sliežu. Darbi 2020. gadā tiek plānoti pakāpeniski, atbilstoši loģistikas pārkārtojumiem kravu apkalpošanā uz Eksportostu un Kundziņsalu.

Šo aktivitāšu mērķis ir sagatavot teritoriju turpmākai attīstībai, vienlaikus samazinot piesārņojuma riskus un trokšņa līmeni, kā arī uzlabot vides kvalitāti Riga Port City un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Rīgas domes pagaidu administrācija šodien lēma atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes 2007.gada lēmumu "Par vieglo taksometru stāvvietām", tādējādi paredzot likvidēt 50 taksometru stāvvietas Rīgas apkaimēs.

Līdz ar to turpmāk šīs bezmaksas autostāvvietas uz maģistrālajām ielām varēs izmantot vietējie iedzīvotāji.

Taksometru stāvvietas tiks saglabātas Rīgas centra ielās un maģistrālajās ielās pie ārstniecības iestādēm.

"Šāds lēmums pieņemts, jo taksometru tirgus ir mainījies un taksometru stāvvietas apkaimēs visbiežāk netiek izmantotas un stāv tukšas," lēmumu pamato domē.

Kā informē Rīgas domes Satiksmes departaments, taksometru stāvvietu ceļa zīmju demontāža tiks sākta pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

Latvijas Leļļu teātrī gadu desmitu laikā novērots būtisks tehniskā stāvokļa nolietojums, kuru lietotājs ir mēģinājis risināt ar paša resursiem, taču būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi.

“Gadu mijā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā 16/18, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā uzsākti plaši demontāžas darbi, lai sagatavotu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes projekta īstenošanai. Demontāžas laikā konstatētais norāda uz nepieciešamību rast papildu risinājumus tiem, kas jau ir paredzēti būvprojektā, paplašinot jumta konstrukciju nomaiņas apjomu, tādējādi nodrošinot ēkas ilgmūžību,” informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Vēsturiskajā 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā 2021. gada nogalē VNĪ vadībā būvuzņēmējs uzsāka plašus demontāžas darbus. Secināts, ka būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi, tādēļ sākotnēji plānotās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātes, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tika papildinātas ar nepieciešamajiem projektēšanas risinājumiem, kas paredz ieguldījumus ēkas būvkonstrukcijās un iekštelpu remontā, piesaistot valsts budžeta finansējumu.

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Saistībā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Marijas un Aleksandra Čaka ielā, posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Ierobežojumi būs spēkā no 8.jūlija līdz 18.novembrim.

Ielas seguma atjaunošanu par 3,71 miljonu eiro veiks AS "A.C.B".

Uz mēnesi autotransportam slēgsTērbatas ielu  

No nākamās piektdienas, 17. jūlija, Rīgas pilsētas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi...

Būvdarbi tiks uzsākti A.Čaka un Marijas ielas kreisajā pusē virzienā no centra. Ielas remontdarbu laikā gājējiem, velobraucējiem un autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Ietvju seguma nomaiņas laikā gājējiem tiks nodrošināta ērta pārvietošanās pa brauktuves segumu pa pagaidu gājēju tuneli, kurš būs nodalīts no brauktuves un darbu zonas ar barjerām.

Darbu veicējiem uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, transportlīdzekļu kustības organizāciju ar satiksmes regulētājiem vai luksoforiem, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu (kuri atrodas minētajos ielu posmos) transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma.

Db.lv jau vēstīja, ka projekts paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas un Aleksandra Čaka ielu posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Seguma atjaunošanas laikā brauktuvei tiks atjaunots asfaltbetona segums, ietvēm nomainīs nolietoto asfaltbetona virskārtu pret bruģakmeņiem, kā arī tiks atjaunotas brauktuves apmales, nomainītas komunikāciju aku lūkas un uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju. Velojoslas izbūvi projekts neparedz.

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.