Pēdējā laikā sabiedriskajā telpā bieži tiek spriests par to, kā varētu panākt, lai Krievijas koncerns Gazprom samazinātu Latvijai dabasgāzes cenas.
Vērtējot šo jautājumu no globālā aspekta, jāatzīst, ka fosilie kurināmie nekad nekļūs lētāki. Cenu izmaiņu tendence vienmēr būs vērsta uz augšu. Tam ir pamatoti iemesli. Jāsaprot, ka, lai šos resursus apgūtu, ir nepieciešams veikt arvien dziļākus urbumus zemes dzīlēs. Tādējādi arī tehnoloģiju izmantošana maksā arvien dārgāk. Piemēram, lai šobrīd iegūtu dabasgāzi, pietiekami dārga metāla trubas ir jāieurbj četru kilometru dziļumā. Tāpat jāmin, ka fosilo resursu daudzums nav neierobežots. Pirms neilga laika Krievijas enerģētikas zinātnieki veica pētījumu par dažādu energoresursu izmantošanas apjoma tendencēm. Dabasgāzes izmantošana faktiski sākās 1900. gadā, visvairāk tā tika lietota ap 2000. gadu, pašreiz tas vairs neaug, bet attiecībā uz nākotni tiek prognozēts, ka šis patēriņš pakapeniski samazināsies. Savukārt atomenerģijas izmantošana šobrīd visai strauji iet uz augšu.
Mazsvarīgi nav arī tas, ka jebkurai kompānijai, kas nodarbojas ar gāzes ieguvi ir savi ilgtermiņa attīstības plāni piecu līdz desmit gadu periodā. Ir skaidrs, ka, lai šādus biznesa plānus realizētu, ir jānopelna noteikts naudas daudzums. Nepieciešamo naudas summu, kas balstīta uz cenām, neiekasējot, ražotnes attīstīt nav iespējams. Savulaik tika realizēta attīstības politika, kad gāzes piegādes cenas tika slēgtas uz 10 līdz 20 gadiem, nosakot, ka tās ir nemainīgas. Tādā veidā kāds vinnēja, bet kāds — zaudēja, tomēr gan pircējs, gan arī pārdevējs varēja rēķināties ar zināmu stabilitāti. Tagad šīs cenas ir mainīgas un situācija šajā jomā ir mainījusies.
Saprotot, ka liela daļa patērētāju šodien Latvijā nespēj samaksāt gāzes cenas, kompānija Latvijas gāze ir nosūtījusi vēstuli Gazprom ar lūgumu tās samazināt. Tajā pašā laikā absurda šobrīd ir izveidojusies kopējā valsts politika šajā jomā. Proti, nostāja ir šāda – būtu labi, ja Gazprom Latvijai varētu samazināt gāzes cenas, lai par ieekonomēto naudu varētu attīstīt atjaunojamo resursu izmantošanu un tādējādi mazāk patērētu dabasgāzi. Faktiski sanāk, ka Latvijas valsts grib paņemt no Gazprom naudu, ar kuras palīdzību varētu kaitēt šai kompānijai. Mēs prasām samazināt samaksu par gāzi, lai ietaupīto naudu varētu ieguldīt vēja un saules enerģijā. Nevajag domāt, ka Gazprom strādājošie cilvēki to nesaprot. Turklāt man arī nav skaidrs, kāpēc Latvijas politika ir tik ļoti vērsta uz atjaunojamo resursu izmantošanu, ņemot vērā, ka tam nepieciešamās tehnoloģijas nebūt netiek ražotas Latvijā un neviens arī negrasās mums tās dāvināt.
Šķiet, daudzi nesaprot arī to, ka ne vēja, ne saules enerģija nav pieskaitāma pie bāzes jaudām. Citiem vārdiem sakot, ja uzņēmumam vajag noteiktas elektroenerģijas jaudas, bet vajadzīgā vēja stipruma tajā brīdī nav, tad arī šīs enerģijas piegādes kļūst problemātiskas. Nav tādu akumulatoru, kuros varētu uzkrāt saules vai vēja enerģiju. Tāpat būtisks ir arī jautājums par to, cik lielas jaudas var nodrošināt saules vai vēja ģeneratori. Vispirms vajadzētu paraudzīties, kā, neizvērtējot dazādus būtiskus aspektus, klāsies Balkrievijai… Lietuva kopā ar Balkrieviju apsver iespēju būvēt kopīgu sašķidrinātās gāzes termināli, kura jaudas būtu 1,5 miljardi kubikmetru, iegūgto enerģiju dalot uz pusēm. Lietuviešiem 750 milj. kubikmetru sašķidrinātās gāzes gadā nodrošinātu ievērojamu patērētās enerģijas īpatsvaru. Savukārt balkrievi gadā patērē 20 miljardus kubikmetru, un nav skaidrs, kā viņi ar 750 mil. kubikmetru gatavojas nokāpt no tā saucamās Krievijas gāzes adatas».
Latvija ir maza valsts un diemžēl tā nereti neredz dažādas lietas kopsakarībās. Respektīvi, pašreiz šī valsts prasa Kroevijai pāreju no gāzes cenu piesaistes naftas cenām uz tā saucamajiem SPOT tarifiem. Tas tiek darīts tādēļ, ka SPOT cenas pašreizējā brīdī ir zemākas. Tomēr nevienu brīdi netiek padomāts par to, ka jau pēc dažiem gadiem situācija var būt pretēja un piesaiste naftas cenām izrādīsies ievērojami izdevīgāka. Ko tad mēs darīsim?! Iesim vēlreiz pie Krievijas, lai prasīti mainīt cenas aprēķināšanas kārtību?
Protams, nekas nav perfekts, taču manā skatījumā variants, kad gāzes cenas ir piesaistītas naftas cenām priekš mums ir optimālākais. Interesanti ir lasīt arī dažādas preses publikācijas par to, ka Krievijas piegādātās gāzes cenas citām valstīm esot augstākas, nekā Latvijai. To tik droši nevar apgalvot, ņemot vērā, ka šīs piegādes cenas katrai konkrētajai valstij ir komercnoslēpums.
Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, kā arī faktu, ka šeit atrodas Inčukalna pazemes gāzes krātuve, domāju, ka šai valstij nevajadzētu censties būt pirmajai attiecībā uz atjaunojamo energoresursu ieviešanu. Īpaši ņemot vērā, ka jau šobrīd ir viena no vadošajām ES valstīm atjaunojamo energoresursu jomā. Latvijai būtu izdevīgāk pagaidīt, kamēr atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas attīstās un to ieviešana vairs neizmaksā tik dārgi, kā tas ir šobrīd.