Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pievērsies pārtikas biznesam, Pārgaujas novadā 400 hektāru platībā audzējot labību un izveidojot graudaugu fasēšanas, kā arī konservētu dārzeņu izplatīšanas uzņēmumu SIA Oma Food.

Kā atzina Dz. Jakāns, Oma Food izveidots pirms trim gadiem uz pārtikas preču vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Markets bāzes. Oma Food darbības pamatprofils ir graudaugu iepirkšana, fasēšana un izplatīšana, kā arī konservētu dārzeņu ražošana un izplatīšana ar zīmolu Oma.

Populārākie zīmola produkti ir Klasiskie gurķi, Marinēti šampinjoni un Krievu sinepes. Savukārt graudaugu kategorijā vairumtirdzniecībā tiek piedāvāti dažādu veidu rīsi, grūbas, prosa, griķi, miežu putraimi, manna, kā arī šķeltie zirņi un pupiņas.

«Konservus ražo sadarbības parteri ārzemēs - tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi, ar kuru receptūru un darba kvalitāti esmu ļoti apmierināts. Tomēr ar laiku plānojam paši pievērsties pārstrādei uz vietas Latvijā,» atzina Dz. Jakāns.

«Tiem, kas vēl nav attapušies, varu pateikt priekšā, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā nav tik strikti akcizēto preču ievešanas ierobežojumi, kā pašreiz ir noteikts Latvijā. Tas nozīmē, ka šobrīd ir nevis sarukusi šādu preču ievešanas iespēja, bet gan pamainījies to pārvadāšanas ceļš,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs Dzintars Jakāns.

«Domāju, ka nebija vērts tracināt tautu,» komentējot ierobežojumu attiecībā uz to akcizēto preču apjomu, ko privātpersonas drīkst ievest Latvijā, uzsver Dz. Jakāns, piebilstot, ka «jēga no tā būs tikai tad, ja līdzīgu lēmumu pieņems arī Igaunija».

«Tiem, kam šis jautājums ir aktuāls tāpēc, lai šeit nodarbotos ar nelegālo tirdzniecību, nekādi lielie šķēršļi tā arī nav radīti - viņiem vienkārši ir jāmaina savs maršruts, un tādējādi šis rūpals var mierīgi turpināties. Līdz ar to valsts budžets nekādus papildu līdzekļus šadā veidā neiegūs un par kontrabandas preču samazināšanos runāt nav iespējams,» norādīja Dz. Jakāns.

Administratīvā rajona tiesa izbeigusi tiesvedību lietā par bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Dzintara Jakāna sūdzību, kurā viņš bija lūdzis atzīt par prettiesisku rotāciju amatā, DB pastāstīja tiesas pārstāve Ksenija Novikova.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiesa konstatējusi, ka lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā, jo iestādes iekšējais lēmums.

Administratīvā rajona tiesa arī norāda, ka D.Jakāna pārcelšana ir notikusi objektīvu iemeslu dēļ un ar rīkojumu par pārcelšanu citā amatā pieteicējs nav disciplināri sodīts.

Kā arī rīkojums nav ietekmējis viņa kā amatpersonas statusu, jo D.Jakāns ir pārcelts uz līdzvērtīgu amatu – Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora amatā.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā desmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Lēmums aktīvi meklēt sadarbības partnerus jaunos tirgos ir attaisnojies. A/s Krāsainie lējumi ir uzņēmums ar simtgadīgu vēsturi, kas saglabājis savu pamatdarbību – krāsaino metāllējumu ražošanu un apstrādi. Lielāko kompānijas eksporta apjomu veido alumīnija lietņi, ko pēc tam izmanto, piemēram, automobiļu rūpniecībā. Lietņi tiek izgatavoti pēc pasūtītāju noteiktās formas un ķīmiskā sastāva.

Stimulu skatīties pēc jauniem eksporta tirgiem uzņēmumam deva 2008. gada krīze Eiropas autorūpniecībā – ražošanas apjoms samazinājās un alumīnija lietņu patēriņš būtiski kritās. Šobrīd vienīgais autoražotājs, ar kuru Krāsainie lējumi turpina tiešu sadarbību, ir BMW, informēja uzņēmuma administrācijas vadītājs Arnis Zaļūksnis.

Pirms krīzes klientu vidū bija arī Volkswagen, Fiat un citi autobūves giganti.

Jaunie sadarbības partneri tika meklēti Āzijas valstīs, un produkcijas eksportu izdevās palielināt – 2010. gadā pat par 50%. Tieši pateicoties jauniegūtajiem tirgiem Dienvidaustrumāzijā, Krāsainie lējumi ir viens no uzņēmumiem Latvijas metālapstrādes nozarē, kurš spējis uzrādīt ievērojamu apgrozījuma kāpumu. Eiropas Savienības ietvaros aktīvākā sadarbība pašlaik ir ar Vācijas, Zviedrijas un Somijas klientiem.

No ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms ik gadu turpina palielināties; pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija, jo, augot iekšzemes kopproduktam, ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk, pat neko nedarot

To intervijā DB apgalvo bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņaprāt, nav jēgas turpināt šaut pa zvirbuļiem ar lielgabaliem, bet jāmaina piemērojamās metodes cīņai pret nodokļu nemaksāšanu.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomika ir būvniecībā, ir tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu un apkalpojošā sfērā. Ja ticam austriešu ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumiem, tad pēdējo piecu gadu laikā neiekasētie nodokļi no ēnu ekonomikas ir pieauguši. Turklāt šis apjoms kopš 2011. gada pārsniedz pirmskrīzes 2006. gada apmēru. Neraugoties uz to, ka 2010. gadā tika izstrādāts un apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, neiekasēto nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas tikai pieaudzis, nevis sarucis. Pēc Šneidera pētījuma datiem, no ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms 2015. gadā bija 1,622 miljardi eiro, 2006. gadā tie bija tikai 1,48 miljardi eiro, bet apogeja bija 2007 un 2008. gadā, kad neiekasēto nodokļu apjoms sasniedza 2 miljardus eiro uz nekustamo īpašumu burbuļa rēķina (tajā laikā nekustamo īpašumu «attīstītāji» uzskatīja, ka nodokļi par tirdzniecību ar nekustamo īpašumu nav jāmaksā). Manuprāt, par kaut kādu cīņu vai pat tās imitāciju pret ēnu ekonomiku nevar runāt. Neesmu dzirdējis ziņas par aizturētām krāpnieku grupām vai vismaz izpildītājiem.

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Zemes iedzīvotāju skaitam tuvojoties septiņu miljardu robežai, pētnieku prātus arvien bažīgākus dara zemes spēja mūs visus uzturēt.

Astronomisks pārtikas cenu pieaugums, nepietiekamas lauksaimniecības ražas un bads – tik dramatisku ainu kā rezultātu strauji augošajam pasaules iedzīvotāju skaitam zīmē eksperti. Citi iebilst, ka pārspīlēt nevajag: tehnoloģijas attīstās, ļaudis nabadzīgākajās valstīs kļūst arvien izglītotāki, mums tik jāmācās sadzīvot un izdzīvot. Arvien augošais zemes iedzīvotāju skaits ar laiku mainīs gan politisko, gan ekonomisko spēku samēru, tomēr tendences ļauj sludināto apokalipses ainu vidū saredzēt arī pozitīvo. Turklāt – pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums nevar turpināties bezgalīgi.

Dzintars Jakāns. Nereģistrēts bezdarbnieks

Ceturtdien, 5. augustā, izdevniecības Dienas Mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs no amatiem atbrīvojis laikraksta Diena galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla Diena.lv galveno redaktori Gunitu Ogriņu. S. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk Dienā ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Guntis Bojārs savu lēmumu pamato ar Dienas Mediju darbinieku 29. jūlija iesniegumu AS Diena padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un AS Diena valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā Dienas Mediju darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz Dienas zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot S. Ancupovu, G. Ogriņu un Dz. Zaļūksni. Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi AS Diena uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi Dienas ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2. augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.