Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.
Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.
Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK saskaņā ar FKTK padomes lēmumu ir identificējusi šādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C‑SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, AS Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.
Pirmais FKTK lēmums par C-SNI identificēšanu tika pieņemts pērnā gada decembrī, kad tika identificētas tās pašas sešas kredītiestādes, kuras šogad. Prasība identificēt C-SNI izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (26.06.2013.) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV). CRD IV paredz gan globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (Latvijas finanšu sektorā tādas netika identificētas), gan C-SNI, kuras ir sistēmiski nozīmīgas Eiropas Savienības dalībvalstu vietējā līmenī, identificēšanu.
Identificējot C-SNI, FKTK izmantoja Eiropas Banku iestādes izstrādātajās pamatnostādnēs EBA/PN/2014/10 ietverto metodoloģiju. Katras kredītiestādes sistēmiskais nozīmīgums tika novērtēts, ņemot vērā šādus kritērijus: apmērs; nozīmīgums (tostarp aizvietojamība/finanšu sistēmas infrastruktūra); sarežģītība/pārrobežu darbības; savstarpējā sasaiste.
Tika izmantoti arī šādi rādītāji: kopējie aktīvi, iekšzemes maksājumu darījumu vērtība, privātā sektora noguldījumi no Eiropas Savienības noguldītājiem, privātā sektora aizdevumi Eiropas Savienības saņēmējiem, ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā), pārrobežu saistības, pārrobežu prasības, iekšējās finanšu sistēmas pasīvi, iekšējās finanšu sistēmas aktīvi, emitētie parāda vērtspapīri.
Lai palielinātu C-SNI spēju absorbēt potenciālos zaudējumus un tādējādi mazināt iespējamos finanšu sistēmas sistēmiskos riskus un izmaksas tautsaimniecībai, tiek noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves (C-SNIR) norma.
Piemērojamās C-SNIR apmērs tika kalibrēts, balstoties uz vienādas sagaidāmās ietekmes pieeju, kuras ietvaros tas ir atkarīgs no varbūtības iestādei nonākt finanšu stresa situācijā un tās sistēmiskā nozīmīguma. Finanšu stress tiek definēts kā epizode, kad kredītiestāde viena ceturkšņa laikā cieš zaudējumus vismaz 2.5 procentu apmērā no tās riska svērtajiem aktīviem, kas atbilst kapitāla saglabāšanas rezerves apmēram. Varbūtība kredītiestādei nonākt finanšu stresa situācijā tika novērtēta, balstoties uz banku sektora riska svērto aktīvu atdeves rādītāja vēsturisko sadalījumu laikposmā no 2004. līdz 2015. gadam.
Lai mazinātu identificēto C-SNI finanšu stresa iespēju, ir svarīgi ne tikai palielināt kapitāla rezervju, kas tām ir jāuztur, apmēru, bet arī nodrošināt to atbilstību augstākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Šī iemesla dēļ ar risku pārvaldīšanu un padomes un valdes, kā arī to komiteju darbību saistītās jomās identificētās C-SNI tiek noteiktas kā sistēmiski nozīmīgas atsevišķu prasību piemērošanas nolūkiem, kas nozīmē augstāku šo prasību ievērošanas uzraudzības intensitāti, kā arī tām nebūs iespējas piemērot atsevišķus normatīvajos aktos noteiktus atvieglojumus, kuri ar FKTK atļauju var tikt piešķirti sistēmiski mazāk nozīmīgām iestādēm. Šīs piemērojamās prasības ir: prasība izstrādāt iestādes nozīmīgumam atbilstošas stratēģijas, politikas, procedūras un sistēmas savlaicīgai risku identificēšanai, novērtēšanai, analīzei un pārvaldīšanai (Kredītiestāžu likuma 34.2 panta otrā daļa); prasība kredītiestāžu valdes un padomes locekļiem nepārsniegt vienlaikus atļauto ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu daudzumu (Kredītiestāžu likuma 26.1 pants); prasība veidot atalgojuma komiteju (FKTK 02.07.2014. normatīvo noteikumu Nr. 126 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" 11. punkts); prasība veidot risku komiteju un izvirzīšanas komiteju un aizliegums apvienot risku un revīzijas komitejas.
FKTK arī turpmāk reizi gadā pārskatīs identificēto C-SNI sarakstu, un nākotnē tām var tikt piemērotas arī citas stingrākas prasības.
Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Latvijas Banka, Finanšu ministrija un FKTK ir noslēgušas vienošanos par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā, un 2013. gadā tika izveidota Makrouzraudzības padome. Makrouzraudzības padomes sēdes vada Latvijas Bankas prezidents, un tās dalībnieki ir arī finanšu ministrs un FKTK priekšsēdētājs.