Lidsabiedrība Lufthansa kā pirmā saņēmusi lidaparātu ražotāja Airbus jaunāko vienas ejas lidaparātu A320neo, kam ir zemāks emisiju un trokšņa līmenis, kā arī par 15% zemāks degvielas patēriņš nekā citām pašlaik izmantotajām lidmašīnām, informē lidsabiedrībā.

«Priecājamies pirmie saņemt jauno A320neo. Airbus un Pratt & Whitney tehnoloģijas padara to par efektīvāko un klusāko lidaparātu tuvajos un vidēja attāluma lidojumos. Ar mazāku degvielas patēriņu un zemāku CO2 emisiju līmeni A320neo acīmredzami ir īstenojis videi draudzīgāku darbību. Turklāt jaunā dzinēju tehnoloģija lidmašīnu padara ievērojami klusāku. Kopumā Lufthansa Group aviosabiedrību vajadzībām pasūtīti 116 šī modeļa lidaparāti,» stāsta Deutsche Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Karstens Špors (Carsten Spohr).

«Ar šo pasūtījumu Lufthansa jau atkal pierāda savu pioniera statusu tehnoloģisku inovāciju ieviešanā. Šogad Lufthansa Group plāno 52 jaunu lidaparātu piegādes – tas ir pēdējo gadu rekords,» papildina K.Špors.

Somijas nacionālā aviokompānija Finnair, kas iecerējusi paplašināt darbību un atklāt jaunus maršrutus, tuvāko gadu laikā plāno pieņemt apmēram 1000 jaunu darbinieku.

Lidsabiedrība paziņojusi, ka tai būs nepieciešami stjuarti, tehnoloģiju speciālisti un citu profilu darbinieki.

Pēdējo gadu laikā Finnair štats jau palielinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir piloti un stjuarti.

Pagājušajā mēnesī Finnair paziņoja, ka pieņems darbā vairāk nekā 100 pilotu, un aicināja pieteikties gan pilotus ar pieredzi, gan pilotus, kas nesen apguvuši šo specialitāti.

Pēdējā laikā Finnair ir paplašinājusi maršrutu tīklu un plāno to darīt arī turpmāk.

Pagājušajā gadā Finnair strādāja ar 85 miljonu eiro peļņu, bet šogad iecerēts peļņu palielināt.

Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 172 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 31 miljona eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Zaudējumus veicinājusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze aviācijas nozarē.

Tāpat "Finnair" skaidro, ka finanšu rezultātus negatīvi ietekmējušas pasažieru prasības veikt atmaksas par pandēmijas dēļ atceltajiem lidojumiem. Laika periodā no februāra līdz jūnijam aviokompānija klientiem izmaksājusi vairāk nekā 270 miljonus eiro.

Aviosabiedrības tirdzniecības apjoms otrajā ceturksnī sarucis par 91,3% un veidojis 68,6 miljonus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 97,5% - līdz 100 000.

"Finnair" prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski palielināsies, taču joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz pandēmijas situācijas attīstību.

Pirmdien atcelti visi lidsabiedrības "Finnair" reisi starp Rīgu un Helsinkiem, liecina informācijas starptautiskās lidostas "Rīga" mājaslapā.

Pirmdien bija paredzēti trīs lidojumi no Rīgas uz Helsinkiem - plkst.9.50, 13.05 un 17.35. Savukārt lidmašīnas no Helsinkiem Rīgā plānoja nolaisties plkst.10.15, 13.35 un 18.05. Visi šie avioreisi ir atcelti.

Lidostas "Rīga" pārstāve Laura Karnīte norādīja, ka lidostai pašreiz nav informācijas par "Finnair" reisiem tuvākajās dienās, un aicināja pasažierus sekot līdzi lidsabiedrības sniegtajai informācijai.

Jau ziņots, ka streiki pasta darbinieku atbalstam pirmdien paralizējuši transporta sektoru Helsinkos un noveduši pie gandrīz 300 avioreisu atcelšanas.

Streiki sarīkoti ar mērķi izrādīt atbalstu aptuveni 10 000 pasta darbinieku, kas pieprasa algu palielināšanu. Viņi streiko jau divas nedēļas, un svētdien, 24.novembrī, sarunas par iespējamo risinājumu cieta neveiksmi.

Somijas nacionālās lidsabiedrības Finnair tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi 38,9 miljonus eiro, tai vairāk nekā divkāršojoties salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicinājis pārdošanas apjoma un pasažieru skaita kāpums.

Finnair tirdzniecības apjoms ceturksnī palielinājies par 2,3% un sasniedzis 637,1 miljonu eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 8,7%.

Aviokompānija šos nodēvējusi par labākajiem ceturkšņa finanšu rezultātiem uzņēmuma vēsturē.

Kā ziņots, Finnair oktobra sākumā saņēma pirmo Airbus A350 XWB, tādējādi kļūstot par pirmo lidsabiedrību Eiropā un trešo pasaulē, kuras flotē ir inovatīvais lidaparāts.

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Starptautiskajā lidostā Rīga svētdien, 27.martā stāsies spēkā vasaras lidojumu saraksts. Plānots, ka lidostā darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas, savukārt nacionālā aviosabiedrība airBaltic atklās jaunus galamērķus, kā arī atjaunos vairākus lidojumu virzienus, kas ziemas sezonā netika izpildīti, informē lidostā.

Vasaras sezonā no Rīgas lidojumus uzsāks vairākas jaunas aviokompānijas: aviosabiedrība Yanair lidojumus no Kijevas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 20.maijā, veicot 7 reisus nedēļā. Spānijas aviokompānija Vueling (Barselona - Rīga - Barselona) pirmo reisu uz Rīgu veiks 25.jūnijā un Grieķijas aviosabiedrība Aegean Airlines (Atēnas - Rīga - Atēnas) - 26.jūnijā, nodrošinot lidojumus reizi nedēļā.

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic 28.maijā uzsāks lidojumus uz Islandes galvaspilsētas Reikjavikas lidostu, bet sadarbībā ar tūroperatoru Tez Tour no 5.jūnija tiks veikti reisi uz Itālijas kūrortpilsētu Rimini.

Savukārt zemo cenu kompānija Wizz Air no 20.jūnija plāno uzsākt lidojumu no Rīgas uz Telavivu, izpildot divus reisus nedēļā.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Tūrisma aģentūru ieņēmumi aug, lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka neizmanto to pakalpojumus

Kāpēc tā, intervijā DB stāsta Aivo Takis, īpašnieks vienai no lielākajām un vecākajām ceļojumu kompānijām Estravel AS. Ilgus gadus šīs ceļojumu aģentūras lielākais akcionārs bija somu aviokompānija Finnair, bet pagājušā gada beigās viņš to atpircis.

«Ir moderni neizmantot tūrisma aģentūras pakalpojumus. Jo jaunāks cilvēks, jo biežāk viņš domā, ka nekad neizmantos ceļojuma biroja pakalpojumus. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki tos izmanto, taču nenojauš par to. Cilvēki, kuri rezervē viesnīcas booking.com vietnē, nezina, ka tā ir tāda pati tūrisma aģentūra kā daudzas citas un strādā pēc tādiem pašiem principiem un licencēm. Vienīgā lieta, kā nav booking.com, ir liels birojs ar skatlogiem ielas līmenī, kas izskatās pēc tradicionālas tūrisma aģentūras. Visi tiešsaistes pakalpojumu tirgotāji patiesībā ir ceļojumu aģentūras. Varbūt uzņēmumu nākotnē nesauks par tūrisma aģentūru, un es vēl nezinu, kā tieši to dēvēs, bet tas nav tik svarīgi – ja cilvēki izmanto pakalpojumu, viņiem ir nepieciešamība pēc tā,» norāda A. Takis. Viņš piebilst, ka daudzi cilvēki nezina atšķirību starp tūrisma aģentūru un operatoru. Tūroperators ir pakalpojumu ražotājs un piedāvājumu izstrādātājs, bet aģentūra to tikai pārdod, piedāvā saviem klientiem. «Mēs paši neko neražojam – neorganizējam savus čarterreisus, neizstrādājam programmas. Kopš 1995. gada esam «tradicionāla» tūrisma aģentūra,» saka A. Takis.

RB Rail AS padome Rail Baltica kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Timo Rīhimeki (Timo Riihimäki), līdzšinējo somu dzelzceļa kompānijas NRC Group valdes locekli un viceprezidentu.

Timo Rīhimeki ir strādājis vairākos vadošos amatos uzņēmumā NRC Group (kopš 2019. gada janvāra - VR Track), kas ir viens no vadošajiem dzelzceļa projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas uzņēmumiem Somijā. RB Rail AS jaunais vadītājs uzsāks darbu 2019. gada 11. martā uzņēmuma centrālajā birojā Rīgā.

«Uzņēmuma padome apsveic Timo Rīhimaki ar apstiprināšanu amatā un svarīgo lomu Rail Baltica projektā,» saka RB Rail AS padomes priekšsēdētājs Karolis Sankovskis.

«Jaunajam vadītājam ir nepieciešamā pieredze dzelzceļa infrastruktūras jomā gan starptautiskā mērogā, gan lokāli. Viņam ir plaša pieredze korporatīvo un pārmaiņu stratēģiju ieviešanā, kā arī starptautisku uzņēmumu un organizāciju vadībā. RB Rail AS akcionāru un padomes locekļu viena no pirmajām prioritātēm jaunajam vadītājam ir sekmīga būvprojektēšanas posma nodrošināšana visos Rail Baltica dzelzceļa līnijas posmos. Esam pārliecināti, ka Timo Rīhimaki personīgais un kopuzņēmuma komandas ieguldījums ļaus turpināt projekta gaitas paātrinājumu».

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

No svētdienas, 25.oktobra starptautiskajā lidostā Rīga stāsies spēkā ziemas lidojumu saraksts. Līdz ar tā ieviešanu vairākas aviokompānijas palielina reisu skaitu uz dažādiem galamērķiem, kā arī plāno atklāt vairākus jaunus lidojumu virzienus, informē lidostā.

No 26.decembra airBaltic nodrošinās lidojumus reizi nedēļā uz Veronu Itālijā un Zalcburgu Austrijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās ziemas sezonu, aviosabiedrība Aeroflot no 25.oktobra palielinās lidojumu skaitu uz Maskavu (Šeremetjeva lidosta) – no 21 uz 28 lidojumiem nedēļā. Savukārt zemo cenu kompānija Wizz Air izpildīs divreiz vairāk reisu uz Londonas Lutonas lidostu, veicot 14 lidojumus nedēļā.

No 27.oktobra aviokompānija Ryanair uzsāks lidojumus uz Berlīnes Šēnfeldas lidostu, izpildot septiņus lidojumus nedēļā.

Savukārt no 31.oktobra Air Cairo sāks čarterlidojumus reizi nedēļā uz Hurgadu Ēģiptē.

Kopumā ziemas sezonā no starptautiskās lidostas “Rīga” būs iespējams doties uz 69 galamērķiem, ko nodrošinās 21 aviopārvadātājs – airBaltic, Aeroflot, Air Cairo, Belavia, Brussels Airlines, Corendon Airlines, Finnair, LOT, Lufthansa, Norwegian, Onur Air, Ryanair, Swiss International Air Lines, SAS, Transaero, Turkish Airlines, Turkmenistan Airlines, Utair, Ukraine International Airlines, Uzbekistan Airways, Wizz Air.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Šā gada maijā straptautiskajā lidostā Rīga apkalpots vairāk nekā pusmiljons pasažieru, ceļotāju skaitam pieaugot par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gada maiju.

Kopumā piecos mēnešos starptautiskā lidosta Rīga ir apkalpojusi vairāk nekā 2,1 miljonu pasažieru – par 7,4% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Vairāk nekā 600 tūkstoši pasažieru pirmajos piecos mēnešos lidostu Rīga izmantoja kā starptautisku aviosatiksmes mezglu, lai pārsēstos tālākam ceļojumam uz citiem galapunktiem. Transfēra un tranzīta pasažieru skaits piecos mēnešos ir pieaudzis par 17,4%, sasniedzot 28,3% no kopējā pasažieru skaita. Maijā lidostu Rīga kā tranzītpunktu izmantoja 157 523 pasažieri jeb 29,8% no kopējā ceļotāju skaita, un šādu pasažieru skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, pieauga par 17,7%.

Gada pirmajos piecos mēnešos lidostā Rīga apkalpoti 27 855 gaisa kuģi – par gandrīz 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Par gandrīz 2% audzis arī apkalpoto kravu apjoms, sasniedzot 8,3 tūkstošus tonnu.

"airBaltic" ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kas vienlaicīgi ir arī nopietns sadarbības partneris valdībai koronavīrusa Covid-19 izraisītās krīzes un ārkārtas stāvokļa situācijā. "airBaltic" uzsver, ka sabiedrības veselība ir pirmajā vietā un pilnībā atbalsta valdības spertos soļus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Primāri Covid-19 situācijā cieš tūrisma un transporta industrija, visā pasaulē vadībā izvirzot aviācijas nozari, kas pirmā izjuta būtiskus zaudējumus. Lai mazinātu negatīvās sekas uz uzņēmumu un tā darbiniekiem, "airBaltic" jau savlaicīgi spēra visus iespējamos soļus, lai samazinātu savas izmaksas, t.sk., uzsākusi pārrunas ar piegādātajiem atlikt un restrukturizēt maksājumus, samazinājusi vadības algas, pārskata nākotnes plānus, uzsākusi dialogu ar darbiniekiem par darbinieku skaita samazināšanu, utt.

Vakar, 2020. gada 16. martā, ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš informēja sabiedrību, ka valdība strādā pie dīkstāves reglamenta krīzes laikam. Šāds Artura Krišjāņa Kariņa paziņojums ir pilnībā atbalstāms, jo "airBaltic" un citiem nozares uzņēmumiem atbalsts krīzes situācijā un darbiniekiem draudzīgs krīzes regulējums ir steidzami nepieciešams.

Starptautiskā lidostā Rīga no 1.septembra uzsākusi paplašināšanas darbus ilgtermiņa autostāvvietā P3, lai izveidotu papildus stāvvietas aizvien pieaugošā pasažieru skaita ērtībām, liecina informācijas lidostas mājaslapā.

Pēc paplašināšanas stāvvietā tiks izveidotas papildus 325 vietas, tādejādi dodot iespēju šajā stāvvietā savus transportlīdzkekļus novietot kopumā 1245 pasažieriem.

Stāvvietas rekonstrukcija notiks vairākos posmos un daļa stāvvietas visu paplašināšanas laiku būs pasažieriem pieejama. Lidostas pārstāvji aicina pasažierus, novietojot savu transportlīdzekli, sekot informatīvajām norādēm.

Kopumā starptautiskā lidosta Rīga pasažieriem un viesiem piedāvā novietot transportu trīs autostāvvietās. Īstermiņa autostāvvieta P1 ar 344 vietām, kas atrodas tieši pie lidostas pasažieru termināla, ir domāta autotransporta novietošanai uz neilgu brīdi, lai sagaidītu vai pavadītu ceļotājus. Savukārt ilgtermiņa autostāvvietas P2 un P3, kas atrodas tikai dažu minūšu gājiena attālumā no termināla, paredzētas pasažieriem, kas dodas ceļojumā uz ilgāku laiku.

Kontinentos, kurus ir pārņēmis koronavīruss, arvien vairāk valstu izsludina karantīnu un ar to saistītus ierobežojumus. Tomēr biznesa pasaule meklē un ir atradusi veidus, kā turpināt savu darbību.

Liels skaits ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu ir spiesti ātri pielāgoties un aktīvi meklēt līdzekļus, kā glābt apstājušās piegādes ķēdes, atrast alternatīvus maršrutus importa un eksporta preču pārvietošanai. Situācija šobrīd transporta nozarē ir ne tikai saspringta, bet tā arī ļoti dinamiski mainās.

Apstākļi mainās gandrīz katru dienu – valstis slēdz savas robežas, tranzīta koridoru skaits samazinās, standartizētie grafiki un cenas vairs nav spēkā. Mūsu ieteikums uzņēmumiem, kuri nevēlas pārtraukt preču apriti un meklē alternatīvas atceltiem risinājumiem, visos gadījumos konsultēties ar loģistikas speciālistiem, kuri uzmanīgi uzrauga situāciju un uztur sakarus ar visiem transporta nozares dalībniekiem.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Lai uzlabotu pasažieru ērtības, starptautiskajā lidostā Rīga no pirmdienas, 18.septembra, sāksies lifta rekonstrukcijas darbi E atlidošanas zālē, informē lidostas komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Pēc rekonstrukcijas pašreizējā novecojušā lifta vietā pasažieriem būs pieejams moderns, plašs un ērts lifts ar lielāku pacelšanās ātrumu. Remontdarbi ilgs mēnesi, un to laikā pasažieru drošības nolūkā būs slēgtas arī kāpnes no E atlidošanas zāles uz reģistrācijas zāli un lidostas pasažieru termināla 3.stāvu.

Lidosta aicina pasažierus sekot īpaši izveidotajām norādēm un izmantot citus terminālī esošos liftus un kāpnes. No E atlidošanas uz reģistrācijas zāli visērtāk varēs nokļūt ar liftu, kas atrodas termināla ārpusē pa kreisi no Narvesen kioska pie taksometru līnijas. Savukārt uz 3.stāvu remontdarbu laikā var nokļūt ar liftu, kas atrodas reģistrācijas zālē iepretīm airBaltic kasēm.

Papildus nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" otrdien, 2.jūnijā, lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk arī Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair".

Kopumā šobrīd saskaņā ar satiksmes ministra izsniegtajām lidojumu atļaujām no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz deviņiem galamērķiem – Amsterdamu, Oslo, Helsinkiem, Frankfurti, Berlīni, Hamburgu, Minheni, Viļņu un Tallinu. Jau tuvākajā laikā plānots atklāt lidojumus uz vēl diviem galamērķiem – Parīzi un Diseldorfu.

Pakāpeniski pieaugot lidojumu skaitam un atveroties jauniem galamērķiem, maijā lidosta "Rīga" apkalpoja jau 10 308 pasažierus - par 7248 pasažieriem vairāk nekā aprīlī. Tomēr apkalpoto pasažieru skaita kritums maijā, salīdzinot ar 2019.gadu, joprojām ir ievērojams – 98,6%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi - par 54,7%.

Regulāros starptautiskos lidojumus uz un no lidostas "Rīga" no 15.jūnija atsāk Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air".

Šobrīd no Rīgas ar "Wizz Air" iespējams doties uz Oslo (Norvēģija), Eindhovenu (Nīderlande) un Dortmundi (Vācija).

Kopumā pašlaik no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 17 galamērķiem un lidojumus nodrošina četras aviokompānijas - "Wizz Air", nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair".

Lidosta atgādina, ka, plānojoties doties ceļojumā, pasažieriem rūpīgi jāiepazīstas gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Latvijas aviokompānija airBaltic ir saņēmusi ISPY 2016 zelta medaļu par apkalpošanas kvalitāti lidojuma laikā, informē aviosabiedrībā.

ISPY (Inflight Sales Person of the Year) sacensības ik gadu norisinās Lielbritānijā, pulcējot daudzas starptautiski atzītas aviokompānijas.

airBaltic apkalpes locekļi Anna Stola un Mihails Iņutins saņēma zelta medaļu ISPY 2016 kategorijā Pārdošana kā serviss (Sales as a Service). Sacensībās piedalījās starptautiski atzītas aviokompānijas, to skaitā, Air Canada, Air Asia, Finnair, Hongkong Airlines, Singapore Airlines, Virgin Atlantic Airways, Vueling, Wizzair un citas. Šogad ISPY svinēja 15 gadu pastāvēšanas jubileju, un, kā jau katru gadu, aviokompānijas tika aicinātas konkursam pieteikt savus labākos apkalpes locekļus.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.