Finanšu transakciju nodoklis Eiropai varētu radīt 116 miljardu eiro lielu «finanšu caurumu», secināts Ernst & Young pētījumā.

Eiropas Komisijas pētījums par nodokļa ieviešanu, kurā minēts, ka, izmantojot jauno mehānismu, ik gadu būs iespējams tikt pie ieņēmumiem 37 miljardu eiro apmērā, ir pārāk optimistisks, norāda Ernst & Young.

Ernst & Young analītiķi atzīmē, ka Komisijas pētījumā nav ņemta vērā ekonomiskās izaugsmes samazināšanās, kā arī tirdzniecības aktivitātes kritums, kuru izsauks nodoklis, un samazināti citu nodokļu ieņēmumi, ko savukārt izraisīs finanšu aktivitātes pieklusums.

«Pat, ja ņem vērā optimistisku scenāriju, transakciju nodoklis izraisīs 39 miljardu eiro zaudējumus. Piedevām šajos skaitļos neietilpst iespējamais kritums kapitāla pieauguma nodokļa ieņēmumos, kā arī samazinātie ieņēmumi no finanšu sektora,» teikts Ernst & Young pētījumā.

Tomēr ne tik optimistiska scenārija apstākļos, kā arī, ja ņem vērā zemākos ieņēmumus no citiem nodokļiem un IKP kritumu – neto zaudējumi būs 116 miljardu eiro apmērā jeb 1,2% no 9,8 triljoniem, ko ES nodokļos iekasēja 2010. gadā. Tas esot pretrunā ar finanšu transakciju nodokļa ideju kā nodokli bagātajiem, lai iegūtu naudu nabadzīgākajiem, uzsver Ernst & Young.

Tikmēr Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka Londona izmantos savas veto tiesības, lai nepieļautu finanšu transakciju nodokļa ieviešanu. Lielbritānija uzskata, ka šāda nodokļa ieviešana tikai Eiropā negatīvi ietekmēs reģiona darbavietas un labklājību.

Nedēļas nogalē Eiropas Komisija pavēstīja, ka finanšu transakciju nodoklis varētu attiekties arī uz mazāku valstu skaitu, ja to neatbalstīs visas 27 ES locekles.

Db.lv jau vēstīja, ka arī Zviedrija ir kritiski izteikusies par plānoto finanšu transakciju nodokli.