Cerot, ka, iedvešot uzticību pasaules finanšu tirgos, tiks glābta globālā ekonomika, G-20 valstu līderi vienojās par 1.1 triljona USD iepludināšanu krīzes iedragātajā pasaules ekonomikā, vēsta Times.

Pasaules līderu cerības piepildījušās vismaz daļēji. Reaģējot uz šīm ziņām pasaules finanšu tirgu rādītāji strauji auga.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns, kurš Londonā uzņēma pasaules 20 ekonomiski spēcīgāko valstu līderus, atzinis, ka diena, kurā pieņemts šis lēmums, ir vēsturiska, jo pasaule apvienojusi savus spēkus, lai cīnītos pret recesiju.

Kopumā pasaules ekonomikas stabilizēšanai paredzēts tērēt 5 triljonus USD, kas ir lielākā summa, kāda jebkad iepludināta pasaules ekonomikā. Šajā astronomiskajā summā iekļauti arī finanšu līdzekļi, kas izmantoti tiks nākamgad.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Februāra un marta mēnešos Amerikas politiskās un monetārās valdības ir pieņēmušas virkni bezprecedenta (pēc piešķirto līdzekļu apjoma) programmu, lai atbalstītu savārgušo ekonomiku un cīnītos ar finanšu krīzi.

Februārī apstiprinātais ASV prezidenta Obamas plāns par 800 miljardiem USD jau martā tika papildināts ar finanšu ministra Geitnera plānu, kura apjoms var sasniegt 100 miljardus USD. Lai arī nauda otrā plāna realizācijai tiks ņemta no iepriekšējās administrācijas pieņemtā Polsona plāna, izdevumi būs uz šī gada budžeta rēķina. Ņemot vērā vēl virkni Obamas administrācijas sagatavotās programmas, ASV valsts 2009. gada budžeta deficīts var sasniegt astronomisku summu - no 1.7 triljoniem USD līdz 2 triljoniem USD.

Tas nozīmē, ka Amerikas valsts parāds, kurš jau šobrīd ir 11 triljoni USD (75% no IKP), pieaugs līdz 13 triljoniem USD (90% no IKP). Kādas problēmas rodas valstīm ar šādu parāda līmeni mums labi ilustrēja aizvadītais 2008. gads. Tikai parādu procentu maksājumos vien no valsts budžeta aizplūda 450 miljardi USD! Šāda summa ir ekvivalenta Krievijas Centrālās bankas rīcībā esošajām valūtas zelta rezervēm!

Par cenu prognozēšanu brīvajos tirgos. Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām.

Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim. Tieši tādēļ pēdējos gados mēs vērojam tik ievērojamas cenu kustības, kas nebalstās uz fundamentāliem faktoriem. Tajā skaitā arī dolārs-eiro tirgū, kur dolāra cena no 2001.g. līdz 2008.g. pieauga dubultā (sk. 1. grafiku). Vai, piemēram, naftas tirgus, kurā 2005.g-2008.g. cena bija pieaugusi no 40 USD līdz 140 USD, un tad 5 mēnešu laikā nokrita līdz 35 USD (sk. 2. grafiku). Visi mēģinājumi izskaidrot šīs kustības ar fundamentāliem faktoriem noteikti neiztur kritiku.

3D animācijas filmas Šreks ceturtā daļa (Shrek Forever After) Amerikas kinoteātros trešo nedēļu pēc kārtas atrodas pirmajā vietā kases ieņēmumu ziņā.

Otra pelnošākā filma ASV bijusi Get Him To The Greek, kas nedēļas nogalē nopelnījusi 17,4 miljonus ASV dolāru, bet trešā filma Killers ar 16,1 miljonu ASV dolāru lielu peļņu.

Desmit pelnošākās filmas ASV

2009. gada noslēgumu pasaule sagaida daudz cerīgākā noskaņojumā nekā bēdīgā 2008. gada beigas. Atgādināšu, ka gadu atpakaļ krīze radīja situāciju, ka daudzas pasaules vadošās finanšu kompānijas atradās uz bankrota robežas. Patiesībā uz sabrukuma robežas atradās visa pasaules finanšu sistēma.

No pilnīga kraha izdevās izvairīties tikai tādēļ, ka pasaules valstu valdības un monetārās vadības sniedza finanšu sistēmai vēl nebijuša apmēra palīdzību. Kredītu un papildus kapitāla veidā sistēmā tika iepludināti triljoni dolāru. Šīs darbības deva rezultātu. No «pasaules gala», kuru pareģoja daudzi analītiķi un ekonomisti, izdevās izbēgt. Katrā ziņā vismaz pagaidām…

Jāatzīmē, ka pie sapratnes par palīdzības nepieciešamību finanšu sistēmai pasaules elite nenonāca uzreiz – atziņa dzima lēnām, ar pretestību un mokām. Līdz šai krīzei gandrīz neapstrīdēts fakts bija brīvā tirgus efektivitāte un tā spēja «vislabākajā veidā» pašam regulēt finanšu ekonomiskos procesus.

11 triljoni USD - šāds skaitlis sanāca Starptautiskajam Valūtas fondam, aprēķinot valstu tēriņus cīņā ar krīzi, ziņo BBC.

Valstis finanšu sektoram attīstībai jau piešķīrušas 9.2 triljonus USD, tajā skaitā valstis novirzījušas 1.9 triljonus USD finanšu sektora aktīvu iegādei un 4.6 triljonus USD - valsts garantijām.

SVF sagaida, ka daļa no šīm valstīm pēc krīzes pārvarēšanas spēs saņemt atpakaļ ieguldītos līdzekļus, bet vairumam valstu nāksies palielināt budžeta deficītu.

SVF ir aprēķinājis, ka ASV budžeta deficīts pēc krīzes beigām būs 13.5% no IKP, Lielbritānijai - 11.6% no IKP, Japānai - 10.3% no IKP, bet Krievijai - 5.5% no IKP.

Jāatzīmē, ka SVF speciālisti prognozē, ka 2014. gadā Japānas parāds sasniegs 239% no IKP, Itālijai parāds sasniegs 123% no IKP, ASV - 112% no IKP, Lielbritānijai - 99.7% no IKP, bet Krievijai 7.3% no IKP.

Budžeta deficīts Krievijā pērn decembrī pieaudzis par rekordlielu summu - 571 miljardu rubļu (9.36 miljardiem latu). Līdz ar to 2009. gadu Krievija noslēgusi ar kopumā 2.326 triljonus rubļu (38.2 miljardu latu) lielu budžeta deficītu, vēsta rian.ru.

Attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) budžeta deficīts 2009. gada decembrī palielinājies līdz 16%, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar novembra mēnesi, kad deficīta attiecība pret IKP bija 7.9%.

Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem, budžeta ieņēmumi gada laikā sasniedza 7.336 triljonus rubļu (121 miljardu latu) lielu summu, kas ir vairāk nekā plānots 2009. gada budžetā. Valsts kases izdevumi pērn bija 9.662 triljoni rubļu (158 miljardi latu), kas ir nedaudz mazāk nekā budžeta plānā bija paredzēts.

Lielāko daļu no 2009.gada budžeta ieņēmumiem nodrošināja Federālais muitas dienests – 3.520 triljonus rubļu (57.73 miljardus latu), kas ir 101.4% no prognozētā. Arī Krievijas Federālais nodokļu dienests pērn nodokļos iekasējis vairāk nekā bija plānots, valsts kasē ienesot 3.012 triljonus rubļu (49.4 miljardus latu), tādejādi izpildot 115.4% no plāna.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" otrdien prognozēja, ka komerciālās aviācijas tirgus no koronavīrusa pandēmijas izraisītās lejupslīdes pilnībā atveseļosies līdz 2024.gadam.

"Boeing" prognozē, ka aviācijas tirgus nākamo desmit gadu laikā sasniegs deviņus triljonus dolāru (7,6 triljonus eiro), nevis 8,5 triljonus dolāru (7,2 triljonus eiro), kā tika lēsts pirms gada.

"Mūsu nozarei atgūstoties un turpinot pielāgoties jaunajām vajadzīgām pasaulē, mēs saglabājam pārliecību par aviācijas nozares ilgtermiņa izaugsmi," norāda "Boeing" stratēģijas direktors Marks Alens. "Mūs iedrošinājis fakts, ka zinātnieki spējuši nodrošināt vakcīnas straujāk, nekā cerēts, un ka pasažieri demonstrē spēcīgu uzticību ceļošanai ar lidmašīnām."

Tikmēr uzņēmuma komerciālā tirgus viceprezidents Darens Hērsts saka, ka "mēs esam zaudējuši aptuveni divu gadu izaugsmi. Taču mēs prognozējam atgūšanos līdz pirmspandēmijas līmenim līdz 2023.gada beigām vai 2024.gada sākumam."

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants Samsung aizvadīto gadu noslēdzis ar rekordaugstiem ieņēmumiem. Viens no galvenajiem kompānijas attīstības dzinējspēkiem ir viedtālruņi, norāda Samsung.

Pērn Samsung kompānijas kopējie ieņēmumi sasnieguši rekordu – 165 triljonus vonu (77,67 miljardus latu), kas ir septiņu procentu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kompānijas tīrā peļņa aizvadītajā gadā bija 13,73 triljoni vonu (6,46 miljardi latu), kas ir 15 procentu samazinājums, salīdzinot ar 2010. gadu. Par sešiem procentiem samazinājās pamatražošanas peļņa, kas veidoja 16,25 triljonus vonu (7,65 miljardi latu).

Savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī Samsung Electronics konsolidētie ieņēmumi bijuši 47,3 triljonas vonu (22,27) miljardi latu apmērā. Kompānijas konsolidētā pamatražošanas peļņa šajā periodā uzrādījusi 79 procentu pieaugumu un sasniegusi 5,3 triljonus vonu (2,49 miljardi latu). Konsolidētā tīrā peļņa aizvadītā gada pēdējā ceturksnī sasniegusi četrus triljonus vonu (1,88 miljardus latu).

Mājsaimniecību privātā bagātība pasaulē pērn ir palielinājusies par 14%, sasniedzot 152 triljonus ASV dolāru. Tostarp Austrumeiropā mājsaimniecību kopējā bagātība gada laikā augusi par 17,2% līdz 2,7 triljoniem ASV dolāru.

Pētījumā par Austrumeiropas reģionu iekļautas tādas valstis kā Krievija, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija. Spēcīga privāto bagātību izaugsme pērn bija vērojama Krievijā, kur mājsaimniecību turīgums palielinājās par 21,9%. Eiropas centrālajai daļai tuvākās valstis šādu lēcienu nepiedzīvoja – Polijā privāto bagātību kāpums bija 9,8% apjomā, Čehijā – 4,4% apmērā un Ungārijā – 3,6% apjomā liecina Boston Consulting Group pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Ziemeļamerikā privātā bagātība augusi par 15,6%, sasniedzot 50,3 triljonus ASV dolāru, Rietumeiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Francijā, bija vērojams bagātības pieaugums par 5,2% līdz 37,9 triljoniem ASV dolāru. Latīņamerikā gada laikā kopējais privātās bagātības apjoms palielinājās par 11,1%, sasniedzot 3,9 triljonus, bet Tuvajos Austrumos bija vērojams kāpums 11,6% apmērā līdz 5,2 triljoniem ASV dolāru.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Naomi Votsa žurnāla Forbes aptaujā atzīta par pašu rentablāko Holivudas aktrisi, vēsta lenta.ru.

Uz katru dolāru, kas 41 gadu vecajai aktrisei samaksāts par filmēšanos trijās pēdējās filmās, kases ienākumi ir 44 USD.

Forbes analītiķi izanalizējuši pelnošāko aktrišu ienākumus un kases ienākumus, un izveidojuši Top 10, kas izskatās šādi:

1. Naomi Votsa (44 USD ienākumi uz 1 USD investīcijām),

2. Dženifera Konelija (41 USD),

3. Reičela Makadamsa (30 USD),

4. Natālija Portmane (28 USD),

5. Merila Strīpa (27 USD),

6. Dženifera Enistone (26 USD),

7. Hale Berija ( 23 USD),

8. Keita Blanšeta (23 USD),

9. Enna Hetaveja (23 USD),

10. Hilarija Svonka (23 USD).

Forbes atzīmē, ka sarakstā nav iekļuvušas tādas aktrises kā Andželīna Džolija, kura nodrošina stabilu preses un skatītāju interesi jebkuram projektam, taču vienlaikus neattaisno viņai samaksātos 10 miljonus USD. Gluži otrādi, topa augšgalā ierindojušās aktrises, kurām maksā maz pēc Holivudas mēra – 5 miljonus USD un mazāk, kas ļauj viņām saglabāt augstu investīciju atmaksas koeficientu. Turklāt lielāka daļa aktrišu, kas ieņem augstu vietu reitingā, reti kad spēlē galveno lomu filmā: parasti panākumus nodrošina vēl citi aktieri, galvenokārt galvenās vīriešu lomas izpildītāji.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Nesen kolēģe uzdeva pašreizējam finanšu tirgus garastāvoklim ļoti atbilstošu jautājumu: «Ja lielākais vairums ekonomistu un finanšu tirgus analītiķu ir pesimistiski noskaņoti par pasaules ekonomikas izredzēm, samazinot izaugsmes tempa prognozes un norādot uz virkni lielu nenoteiktību, kur Eirozonas neskaidrā nākotne ir pirmajā vietā, tad klientiem, iespējams, ir tiešām šobrīd labāk izvairīties no ieguldījumiem riskantos aktīvos un pagaidīt mierīgākus laikus?»

Šī jautājuma būtība skar jebkura investora cilvēcisku vēlmi uzminēt īsto brīdi, kad veikt ieguldījumus finanšu tirgos (lēti nopirkt un dārgi pārdot). Kādas noteiktas atbildes sniegšana uz uzdoto jautājumu nozīmētu, ka ar pārliecību var iepriekš pateikt, ka īstais mierīgais brīdis finanšu tirgos ir pienācis un ir laiks tagad ieguldīt, piemēram, akcijās. Finanšu pasaulē šo problēmu saprot ar jēdzienu «market timing».

Pētījumi liecina, ka praksē iepriekš identificēt brīdi, kad vērtspapīru cenas finanšu tirgos kāps vai kritīs, ir ārkārtīgi grūti. Efektīvā tirgus hipotēze apgalvo, kas to izdarīt ilgstoši un konsekventi nav pat iespējams. Kaut arī šī teorija tiek daudz kritizēta un ir pierādījies, ka praksē finanšu tirgi ne vienmēr ir efektīvi (t.i. vērtspapīra tirgus cena var nozīmīgi un ilgstoši atšķirties no tās cenas, kura būtu ekonomiski pamatota), šīs neefektivitātes sniegtās iespējas izmantot un sasniegt ilgtermiņā tādu ienesīgumu, kas pastāvīgi pārspēj tirgu indeksu ienesīgumu, spēj retais. Grūtība slēpjas faktā, ka līdz šim nav atrasta uzticama zinātniska metode, kas ļautu prognozēt finanšu tirgus nākotnes uzvedību ar lielu pārliecību un precizitāti.

Lielbritānijas parādsaistību apjoms pirmo reizi pārsniedzis divus triljonus sterliņu mārciņu, jo koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ valdība bijusi spiesta palielināt aizņemšanos, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Lielbritānijas parādsaistību apjoms uz jūlija beigām veidoja 2,004 triljonus mārciņu (2,2 triljonus eiro) jeb 100,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju valsts parādsaistības pieaugušas par 227,6 miljardiem mārciņu.

"Šī krīze radījusi ievērojamu slogu uz valsts finansiālo stāvokli, ņemot vērā uz ekonomiku radīto ietekmi un mūsu īstenotos pasākumus, lai atbalstītu miljoniem darbavietu, uzņēmumu un cilvēku labklājību," norāda Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

«Ja Latvija neizveidos budžetu ar 3 % deficītu nākošgad, tad sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi ir izsapņots, un tad jau uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie Ministru Kabineta, jo Igaunijā eiro būs, Lietuvā arī, bet Latvija būs viena, kas būs pazaudējusi konkurētspēju,» tā raidījumā Kas Notiek Latvijā? skaidroja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

I. Rimšēvičs arī ir pārliecināts, ja šogad Latvija nesasniegs 7 % budžeta deficītu, tad nākamgad 3 % deficītu sasniegt nebūs iespējams, bet, lai sasniegtu 7 % deficītu, ir vēl vairāk jāsamazina izdevumi, jo pie pašreizējiem budžeta grozījumiem, deficīts būšot 9 - 10 %.

«Ir jāturpina samazināt budžeta izdevumus, tas ir skaidrs. Šai valstij nav naudas un tā nauda, ko pašlaik tērē Latvijas valsts, ir aizņemta, Latvijas nenopelnīta, neesoša nauda. Un, ja Latvija šogad neveiks nepieciešamās budžeta reformas un neizveidos budžetu ar 3 % deficītu nākošgad, tad sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi ir izsapņots, un tad jau uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie Ministru Kabinetā, jo Igaunijā eiro būs, Lietuvā arī, bet Latvija būs viena, kas būs pazaudējusi savu konkurētspēju, investīcijas utt.,» tā I. Rimšēvičs.

Pasaules kriptovalūtu tirgus vērtība pirmo reizi pārsniegusi trīs triljonus dolāru (2,6 triljonus eiro), liecina kriptovalūtas platformas "CoinGecko" apkopotā informācija.

Tirgus vērtība sasniegusi 3,007 triljonus dolāru, norāda "CoinGecko", kas seko vairāk nekā 10 000 kriptovalūtu cenām.

"Kriptovalūtu tirgus pieaug prātam neaptveramā ātrumā," norāda Šveices banku grupa "SwissQuote".

Analītiķi skaidro, ka daļa investori kriptovalūtas uztver kā drošu patvērumu no inflācijas, kas strauji palielinās visā pasaulē, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Pasaulē lielākās kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pagājušajā mēnesī sasniedza 66 000 dolāru, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Tikmēr otras lielākās kriptovalūtas "Ethereum" vērtība pirmdien sasniedza 4768 dolārus, kas arī ir visu laiku augstākais līmenis.