Tas ir bezatbildīgi, melīgi un neprofesionāli, lai kādu motīvu dēļ tas arī ticis darīts. Runa ir par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas skaļo paziņojumu, ka SWIFT (Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība) Latviju ir iekļāvusi augsta riska valstu sarakstā.
Izrādās, tie ir meli. Kā norāda FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu. Ir nožēlojami, ka finanšu ministre nav tik kompetenta un profesionāla, lai zinātu, ka SWIFT kā organizācija neveido banku vai valstu sarakstus pēc kādiem kritērijiem un neaiztur maksājumu ziņojumus.
Cīņu ar naudas atmazgāšanu pastiprināt ar apzinātiem meliem, kas grauj uzticību Latvijas finanšu sektoram, ir, mazākais, bezatbildīgi.
Kā norādīts SWIFT informācijā – SWIFT ir neitrāla organizācija, kas nodrošina ziņojumu apmaiņas pakalpojumu un nav iesaistīta kādā finanšu transakciju kontroles vai uzraudzības sistēmā. Tā ir publiski pieejama informācija, kuru var atrast jebkurš, vienkārši ieguglējot. Tas tikai nozīmē vienu – finanšu ministre meloja un apzināti izplatīja nepatiesu informāciju. Turklāt tūlīt pēc tam sekoja paziņojums FKTK mājaslapā, kur norādīts: par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā. Šādi meli no tik augstas amatpersonas par tik jutīgu tēmu kā banku sektors un tā kredibilitāte ir tīša kaitniecība.
D. Reizniece-Ozola pēdējā laikā ir aktīvi pievērsusies banku sektora sakārtošanai, kurā tiešām bija objektīvas problēmas, kā to apliecina arī Moneyval ziņojums. Taču cīņu ar naudas atmazgāšanu pastiprināt ar apzinātiem meliem, kas grauj uzticību Latvijas finanšu sektoram, ir, mazākais, bezatbildīgi. Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu sevi asociēt ar Makjavelli un viņa pārliecību, ka mērķis attaisno līdzekļus. Citi laiki, ziniet. Turklāt, ja runājam par kādas valsts atslēgšanu no SWIFT, tad līdz šim tas ir noticis, piemēram, ar Ziemeļkoreju un Irānu, taču pat Krieviju pēc Krimas aneksijas neatslēdza no SWIFT. Katras valsts finanšu ministra pienākums ir rūpēties par finanšu sektora stabilitāti un uzticamību un novērst jebkādas nelikumības tajā. Latvijas banku sektoram bija būtiskas problēmas ar naudas atmazgāšanu, ir labi, ka šī joma ir sākta sakārtot un nerezidentu noguldījumu īpatsvars ir sarucis līdz tādam apmēram, ko atbildīgās institūcijas var izkontrolēt. Tajā pašā laikā padarīt situāciju vēl nopietnāku, nekā tā ir, nav nekādas vajadzības. Šādi ministres paziņojumi grauj uzņēmēju, investoru, banku klientu uzticību mūsu banku sektoram.
