Volstrīta, kas vēl nesen bija ASV finanšu spēka simbols, bet nu jau pasaules krīzes vaininiece, kas zaudējusi triljonus dolāru un tūkstošiem darbavietu, iemūžinājusi šo notikumu jokos un anekdotēs.
Pašas aktuālākās anekdotes stāsta uzņēmumos, sūta viens otram uz e-pastiem, u.t.t. Un kaut arī tie ir smiekli caur asarām, tie dod daudz lielākas cerības uz stabilizāciju kā valdību solījumi.
Daudzas anekdotes ir tieši amerikāņu stilā tāpēc visas nepiedāvāsim, bet tie, kuri to vēlas var izlasīt tās, klikšķinot šeit.
„Aizgāju nopirkt tosteri, bet tam līdzi par velti dod banku.”
Akcionāru sapulce. Pavecs bankas vadītājs mēģina pārliecināt sanākušos, ka krīze ir garām un tirgus sāk stabilizēties. Viņam tiek prasīti argumenti. Sirmais kungs atbild: „Pirms 40 gadiem es pārdevu 500 mūsu kompānijas akcijas un nopirku 1967.gada Ford pikapu. Pagājušonedēļ es pārdevu vēl 500 mūsu uzņēmuma akcijas un atkal varēju nopirkt 1967. gada Ford pikapu.”
Cilvēks atnāk uz banku lūgt hipotekāro kredītu, sakot, ka nav pārliecināts vai viņa māja maksā prasīto naudas summu, ka viņam neesot arī iekrājumu un, ka viņu tikko atlaida no darba. Uz to bankas darbinieks reaģē, pasniedzot gatavu līgumu un sakot: ”Parakstieties šeit.”
Satiekas divi kolēģi. Viens prasa: „Es dzirdēju, ka tu Volstrītā pazaudēji kaudzi naudas. Tu biji lācis vai bullis (spēlēji uz tirgus paaugstināšanos vai pazemināšanos)?” „Ai, nē. Es biju vienkārši pakaļa,”- atbild otrs.
Sieviete iet gar dīķi un viņu uzrunā varde, kas lūdz viņu nobučot, jo viņa esot noburts brokeris un, ja viņu nobučos, tā atgūs iepriekšējo izskatu. Sieviete lietišķi iemet vardi somiņā bez bučošanas un nomurmina: „Par runājošu vardi tagad maksās vairāk nekā par brokeri...”
Manhetenas gids lepni rāda ārvalstu tūristiem piestātnē noenkurotās ekskluzīvās jahtas, stāstot, ka tās pieder veiksmīgajiem Volstrītas finansistiem. Kāds naivs tūrists interesējas: „Bet kur stāv jahtas, kas pieder viņu klientiem?”
Radušās arī daudz anekdotes par Finanšu Ministru Henriju Polsonu:
Polsonam uzbrūk laupītājs un draud: „Rokas augšā! Atdod visu savu naudu!” Polsons sašutis atbild, ka viņš taču ir pats ASV Finanšu Ministrs. „Tas maina lietas būtību, - nikni nosaka zaglis- atdod visu MANU naudu!”
Vēl Volstrītā joko: „Ķīnieši mums pārdod toksisku pienu, toksiskas rotaļlietas, toksiskus jūras produktus un toksisku krāsu. Toties mēs viņiem iesmērējam toksiskus aktīvus!”
Db.lv no savas puses piedāvā mūsuprāt labākās anekdotes par šo tēmu:
Šodien es mēģināju no bankomāta izņemt naudu, bet tur parādījās uzraksts - Nepietiek naudas. Es tā arī nesapratu - viņš to par mani, vai par sevi?
Mašīna stāv galvaspilsētas centrā. Vadītājs nolaiž stiklu:
- Ko vajag?
- Saprotiet, teroristi sagūstījuši Finanšu ministru un pieprasa 10 miljonus EUR, pretējā gadījumā viņi to aplies ar benzīnu un aizdedzinās. Mēs nolēmām apstaigāt mašīnas un pajautāt, cik kurš var iedot...
- Hmm nu es nezinu ... kādus piecus litrus es varētu iedot.
Esmu saņemis Jūsu brīdinājumu par laikā nesamaksātu kredīta maksājumu.
Informēju Jūs, ka es katru mēnesi saņemtos rēķinus salieku kaudzītē un, sakarā ar ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, veicu izlozi. Izlozē uzvarējušos piecus rēķinus es apmaksāju, pārējos ne. Ja turpināsiet man sūtīt draudu vēstules, es brīdinu uz pusgadu izslēgšu Jūsu rēķinu no savas izlozes.
Pusseši no rīta. Uz ielas satiekas divi sētnieki un ilgi pēta viens otra seju.
- Jums tāda pazīstama seja...
- Kurā bankā Jūs strādājāt?
Jautājums - Ko saka hedžfondu menedžeris, kuram vairāk nav neviena fonda?
Atbilde - Kādas piedevas pie frī kartupeļiem, kungs?
Sakarā ar pašreizējo finansiālo krīzi pasaulē gaisma tuneļa galā tiks izslēgta, lai samazinātu elektrības izmaksas.
Ar cieņu,
Dievs