Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Ekspertu viedokļi par Citadeli: pārdošanas cena varētu būt augstāka un pārdošanas process nav pietiekami caurspīdīgs, taču pozitīvi vērtējama ASV ienākšana banku sektorā Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno investoru mērķis ir padarīt Citadeli par banku sektora nacionālo līderi, bet pēc tam – par reģionālo līderi, žurnālistiem solīja Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs Tims Kolinss, kurš pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kļūs par bankas Citadele padomes priekšsēdētāju. Banka sola turpināt finansēt uzņēmējus arī turpmāk, īpaši aktīvi strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nozares ekspertu viedokļi ir atšķirīgi – jaunie investori varētu «ievest» ASV pieredzi, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču ap Citadeles pārdošanas procesu pēdējos mēnešus virmo arī dažādas baumas un spekulācijas, kam labu augsni deva nekomunicēšana ar sabiedrību par bankas pārdošanas procesu.

Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās atkarīga no politiķu spējas vienoties, sacījis bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs, ekonomists Inesis Feiferis. Viņš arī norādījis, ka cilvēki ir gatavi piedot kļūdas, ja vien redz, ka ir gatavība tās labot, ziņo BNS.

Viņš norādījis, ka Latvijai pietrūkst savas valsts ideoloģijas: «Kad beidzās Tautas frontes darbība, nav nekā tāda, kas mūs visus šeit vieno, kāpēc mēs te dzīvojam. Par to arī būs jādomā, ja vēlamies, lai mums būtu stipra valsts. Tikai ar ekonomiskām programmām nebūs līdzēts. Ir jābūt citām vērtībām. Būtu vajadzīga kultūras, zinātnes darbinieku, radošās inteliģences iesaiste.»

I. Feiferis atzinis, ka viņam ļoti patīk savā laikā izteiktais aicinājums veidot nacionālās vienotības valdību: «Tas ir pareizais risinājums. Bet, vai to var tagad realizēt, vai politiķi ir gatavi atmest savas ambīcijas un beigt domāt tikai par iekļūšanu nākamajā Saeimā, man ir ļoti lielas šaubas.»

«Saņemt piekrišanu no Eiropas Komisijas un SVF izmantot naudu parādnieku palīdzības programmai ir reāli, ar nosacījumu – ja valdība spēs sabalansēt valsts budžetu,» uzskata bijušais Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Intervijā Latvijas Avīzei viņš skaidro, ka valdības akceptētā programma paredz palīdzēt tiem cilvēkiem, kas ņēma naudu vienīgajam mājoklim, kuri šobrīd vēl ir maksātspējīgi, bet kuriem nākotnē varētu rasties problēmas ar maksātspēju. «Iespējamās valsts izmaksas, ja šie cilvēki patiešām reāli divu trīs gadu laikā nekādi nespēs sakārtot savas finanses, varētu būt no 6.6 līdz 32 miljoniem latu. Pašreiz notiek diskusijas par to, vai ir iespējams izmantot to naudu, kas atlikta banku un finanšu sektora stabilizācijai. Tie šobrīd ir 600 miljoni eiro,» norāda I. Feiferis.

Viņš atzīmē, ka spēlē piedalījušies trīs dalībnieki: tie, kas ņēma un gribēja labāk dzīvot; otri – kas deva, pamatā bankas; trešā – tā ir valsts, kas šo spēli vēroja un varēja regulēt. «Tas, kurš ņēma, nepadomāja, ka nākotnē, iespējams, parādu atmaksāt nevarēs. Arī bankas to nenovērtēja, lai gan nenoliegšu, ka šajā lietā valdīja alkatība. Bija valsts, kas nerīkojās, neskatoties uz daudzkārtējiem brīdinājumiem, kas nāca no SVF, Pasaules Bankas un no pašmāju speciālistiem, par to, ka ekonomika pārkarst un vajag rīkoties. Rīcība bija novēlota. Tādēļ visiem trim dalībniekiem ir jāuzņemas solidāra atbildība par to, kas ir noticis,» uzsver ekonomikas zinātņu doktors.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Hipotēku banka gatavojas piesaistīt papildus kapitālu un apsver ideju veidot valsts un pašvaldību banku. Intervijā Db Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis jautājumu par bankas kapitāla palielināšanu saista ar nepieciešamību palielināt uzņēmēju kreditēšanas apjomus, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā pieaugošo slikto kredītu apjomu.

«Ir nepieciešams palielināt kreditēšanas apjomus, īpaši apgrozāmos līdzekļus. Savukārt uzņēmēji un arī privātpersonas tautsaimniecības situācijas dēļ bieži vien vairs nevar savlaicīgi atmaksāt kredītus. Abu uzdevumu risināšanai ir nepieciešams palielināt kapitālu. Strādājam ar Finanšu ministriju pie idejām šī budžeta grozījumu ietvaros,» tā I. Feiferis.

Kādi vēl risinājumi tiek apskatīti?

Kam reāli varētu Parex banku pārdot ? Vairāk no austrumiem vai rietumiem?

Gan, gan, es domāju. Krievijas bankas interesē, lai šeit ir viena banka, caur kuru kaut ko darīt, bet jautājums ir, kā jau teicu, cenā un situācijā ar un ap Latviju. Te nav runa par to, cik valsts ieguldījusi - to pircējs var atmaksāt, ja atmaksas var laikā izstiept. Cena, kas jāmaksā, ir milzīgais likviditātes apjoms, kas jāieplūdina. Baltijas tirgum ilgtermiņam ir labas perspektīvas, neskatoties uz ekonomisko krīzi pašreiz.

Kūstot sniegam, pieaug bedru skaits, līdz ar to arī apdrošinātāji saņem aizvien vairāk atlīdzību prasību par bedrēs iebraukušām automašīnām nodarītiem zaudējumiem.

If Apdrošināšana KASKO klientiem sedz zaudējumus, kas radušies slikta ceļu stāvokļa dēļ, stāsta If Apdrošināšana Latvijas Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa, piebilstot, ka polises segumā ir iekļauta iebraukšana bedrē un riepu bojāšana. Visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē klientiem tiek bojātas divas riepas un diski. Atkarībā no laika apstākļiem šādu atlīdzību skaits ir atšķirīgs – jo biežāk stipra sala periodi mijas ar atkušņiem, jo lielāks pieteikumu skaits, stāsta kompānijas pārstāve. Tā decembra otrajā pusē krasu laika apstākļu maiņas dēļ kompānija saņēmusi deviņus pieteikumus, kas saistīti ar nekvalitatīvu ceļa segumu. Savukārt gadu iepriekš decembrī netika saņemts neviens pieteikums, kad auto būtu sabojāts, iebraucot bedrē.

Valdība izmantos visus iespējamos administratīvos resursus, lai nepieļautu referendumu par Latvijas pievienošanos eirozonai, sacīja bijušais Hipotēku bankas vadītājs, Latvijas Biznesa bankas valdes priekšsēdētājs un biedrības Par latu, pret eiro pārstāvis Inesis Feiferis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka ir jau bijuši vairāki sabiedrības pārstāvju mēģinājumi rosināt referendumu par eiro ieviešanu, tomēr vienmēr atrasti kādi iemesli, kāpēc tas nav bijis iespējams.

I. Feiferis norādīja, ka, pat ja juridiski Latvijas pilsoņi jau nobalsojuši par pievienošanos erozonai reizē ar pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), patlaban situācija gan ES, gan Latvijā ir būtiski mainījusies, tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju izlemt vēlreiz.

Tāpat I. Feiferis skaidroja, ka nav principiāli pret pievienošanos eirozonai – viņš norādīja, ka Latvija nav ekonomiski gatava pievienoties bagāto ES valstu blokam.

Pateicoties ēnu ekonomikai, viena daļa Latvijas iedzīvotāju vēl dzīvo un ēd, atzina bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis.

Viņaprāt, ar ēnu ekonomikas apkarošanu jābūt ļoti uzmanīgiem. «Ja to nogriezīsim, būs kā tajā reklāmā - pirmdien ir maizīte, bet otrdien vairs nav,» sacīja Feiferis.

Viņaprāt, vispirms būtu jāstrādā ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem, ar kuriem strādāt esot bail, jo likmes ir ļoti augstas - līdz pat fiziskai ietekmēšanai.

«Ja ēnā dzīvo vecmāmiņa, kura lielceļa malā pārdod ābolus no sava dārza, jāļauj viņai ēnā dzīvot. Bet, ja ēnu ekonomikā dzīvo lieli uzņēmumi, kuri, izmantojot juristus un finansistus, izstrādā shēmas nodokļu nemaksāšanai, tad gan ir jācīnās,» uzsvēra Feiferis.

Kādreizējais Hipotēku bankas vadītājs domā, ka tikai ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku neizdosies samazināt, bet vispirms esot nepieciešams konsenss starp uzņēmējiem un politiķiem, kam par pamatu varētu kalpot nacionālās vienotības valdība.

No Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja amata atkāpies Inesis Feiferis, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā. Banku turpmāk vadīs līdzšinējais valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko.

I. Feiferis lūdzis viņu atbrīvot no valdes priekšsēdētāja amata.

Savukārt banku turpmāk vadīs līdzšinējais valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko, bet par Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Jēkabs Krieviņš, līdzšinējais bankas valdes loceklis.

Hipotēku bankas kapitāla daļu turētāja pārstāvis Mārtiņš Bičevskis turpinās sarunas ar Inesi Feiferi par iespēju strādāt bankā, lai izmantotu viņa pieredzi.

«Finanšu ministrija augstu vērtē I. Feifera līdzšinējo darbu, vadot Hipotēku banku. I. Feifera vadībā banka ir realizējusi daudzus projektus, kas snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ministrija īpaši atzinīgi vērtē bankas darbību uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu jomā. Finanšu ministrija respektē I.Feifera lēmumu atstāt Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja amatu un pauž pārliecību, ka Rolands Paņko, kas šodien ar padomes lēmumu iecelts par bankas valdes priekšsēdētāju, turpinās bankas attīstības stratēģijas īstenošanu tikpat rezultatīvi,» norāda FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki paziņojuši par sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas Atklātību par Citadeli izveidi, uzskatot, ka slepenība, kādā norit bankas Citadele pārdošana, nav pieļaujama un draud ar Latvijas nodokļu maksātāju naudas neprasmīgu izlietojumu vai pat, iespējams, apzinātu pazaudēšanu.

«Patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu,» norādīts grupas paziņojumā, kas adresēts Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai un Latvijas iedzīvotājiem.

«Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta Parex bankas pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu,» uzsver iniciatīvas grupa, paužot aizdomas, ka bankas Citadele pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet visas valsts finanšu sistēmas stabilitātē.

Vērtību sistēma Latvijā brūk, bet, ja tās nav, valsts arī pazūd, intervijā sacīja bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) prezidents un tagadējais valdes padomnieks Inesis Feiferis.

Viņa skatījumā valsts izzušanas iespējamība ir elementāra. «Latvija kā simbols, protams, paliks, bet jāatceras, ka valsti veido cilvēki. Ja cilvēki netic valstij, tad par tās raizēm viņiem būs nospļauties, jo par viņu problēmām tāpat neviens neinteresējas un vēl ņem un apzog. Kā šādu valsti var atbalstīt? Tas nozīmē, ka valsts nav,» uzskata Feiferis.

Viņš gan atzīst, ka formāli valsts jau būtu un pastāvētu, bet šo valsti cilvēki vairs nemīlētu un necienītu. «Valsts ir tikai tik ilgi, kamēr esam patrioti sistēmai, kas eksistē. Tā kā arvien vairāk spļaujam tai virsū, ir bīstamība, ka valsts nebūs...,» pieļāva baņķieris.

Lai gan ceļu uzturētāju aprēķini liecina, ka puse no visiem Latvijas ceļiem jeb katrs otrais kilometrs ir sliktā stāvoklī, kopš neatkarības atjaunošanas bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ, svētdien vēstīja LNT raidījums Top 10.

Kā apliecinājusi VAS Latvijas valsts ceļi Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska, visas bijušas tā sauktās «bedru lietas», izņemot vienu, kurā vainota slidena brauktuve.

Latvijas valsts ceļi sakāvi cietuši tikai vienā no šīm prāvām. Turklāt uzvaru svinējusi nevis kāda privātpersona, bet gan Saeimas autobāze, kuras īpašumā esoša automašīna bedrē nolauzusi riteni. Pēc Latvijas valsts ceļu pārstāves teiktā, tiesvedība ilgusi sešus gadus un kompensācijas apmērs bijis 400 lati.

Apdrošinātaji uzskata, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus.

Lielās bankas patlaban kreditē tikai tos uzņēmējus, kuri ir kā konfektes un kuriem viss ir perfekti. Neviens kredītņēmējs nekad nav ideāls un vienmēr ir kāda problēma, kam ir nepieciešams papildu risinājums, «tāpēc arī tiem uzņēmējiem, kas vēlas pārkreditēties, nemaz tik viegli nesokas», intervijā biznesa portālam Nozare.lv norāda bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents un tagadējais valdes padomnieks Inesis Feiferis.

Viņaprāt, Eiropas Komisijas 2009.gada novembrī uzliktais liegums Hipotēku bankai izsniegt komerckredītus ir radījis milzīgas problēmas bankas klientiem.

Piemēram, Hipotēku banka apkalpo ceturtdaļu jeb aptuveni 70 miljonus latu no visu komercbanku izsniegtajiem kredītiem lauksaimniekiem, kas neesot mazs apjoms, ņemot vērā, ka kopējais banku kredītportfelis lauksaimniekiem veido aptuveni 300 miljonus latu.

«Šie cilvēki no bankas nevar saņemt jaunus aizņēmumus. Bet viņiem vajag! Viņiem ir sava ražošana, tirgus un grib attīstīties. Var jau viegli teikt - ejiet pārkreditējaties! Taču pamēģiniet šajos laikos pārkreditēties - tas ir teju neiespējami, īpaši, ja ņem vērā, ka neviens kredītņēmējs nekad nav ideāls,» teica Feiferis.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Pašreizējā brīdī, pārdodot banku Citadele, valsts iegūtu neadekvāti zemu samaksu. Ņemot vērā situāciju starptautiskajos tirgos un dažādus citus faktorus, piedāvājums banku sektorā ir lielāks par pieprasījumu.

Tā intervijā Dienas biznesam norāda kādreizējais Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis.

«Vairāk ir to, kuri vēlas kādu banku pārdot, nekā tie, kas ir ieinteresēti pirkt. Tādējādi uzskatu, ka ir nepieciešams vēl kādu laiciņu nogaidīt, pastrādāt, celt bankas Citadele vērtību, lai to varētu pārdot par adekvātu samaksu, atgūstot tos līdzekļus, ko valsts šajā kompānijā ir ieguldījusi,» tā I. Feiferis.

«Latvija un Baltija kopumā nav tas reģions, par kuru būtu liela interese potenciālajiem banku pircējiem. Runājot par Latviju... Nav noslēpums, ka ap Citadeli rosās tieši kaimiņvalsts Krievijas izcelsmes kapitāls. Piemēram, bijušais Parex bankas vadošs darbinieks Roberts Idelsons,» atklāj I. Feiferis.

Šā gada pirmajās 80 dienās jeb 2,5 mēnešu laikā saņemti jau 30,5% no pērn iesniegtā kopējā KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaita, kur par negadījuma iemeslu bija automašīnas bojājumi pēc iebraukšanas bedrē.

Pērn kopumā BTA saņēma 419 šādus KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, Db.lv informēja kompānijā. BTA apkopotie dati liecina, ka ar katru divdesmito Latvijas autobraucēju gada laikā noticis nelaimes gadījums saistīts ar iebraukšanu bedrē, pēc kura turpināt ceļu ar cietušo automašīnu nebija iespējams.

Tradicionāli martā un aprīlī asi iezīmējas bedru problemātika un attiecīgi pieaug interese par KASKO Bedres polisēm. Apdrošināšanas sabiedrības BTA SE Auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis prognozē, ka kopumā pieteikumu skaits par gadījumiem, kad auto tiek bojātas, iebraucot bedrē, tikai augs, jo šogad vairāk nekā pērn izjūtama ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Līdz ar to noteikti arī pieaugs lietu skaits, ko apdrošinātāji iesniegs tiesā, lai regresa ceļā atgūtu atlīdzībās izmaksātos līdzekļus no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem, kuri ir atbildīgi par ceļu kvalitāti, tā A. Eņģelis.

Jau vairāk nekā desmit gadus Ķīna ir viena no pirmajām pasaules mēroga sacensībās par debesskrāpju radīšanu, taču tagad valsts ķērusies pie zemesskrāpjiem, ziņo CNN.

Saskaņā ar plāniem augstas klases viesnīca šajā valstī tiks būvēta 100 metrus dziļā, 240 metrus garā un 160 metrus platā bedrē. Turklāt apakšējos 20 metrus aizņem stāvošs lietusūdens, kas tiks saglabāts.

Projekta attīstītājs ir Šanhajas Shimao Property Group, pārvaldītājs - InterContinental Hotels Group. No tā izriet arī viesnīcas nosaukums - InterContinental Shimao Shanghai Wonderland.

Ekskluzīvā viesnīca durvis varētu vērt 2014. gada beigās vai 2015. gada sākumā. Tā atradīsies apmēram 45 kilometrus uz dienvidrietumiem no Šanhajas pilsētas centra.

Mums vajadzētu koncentrēties nevis uz to, vai būs lata devalvācija, bet gan to, kā tā tiks veikta, šis ir spilgtākais izteikums, kas raksturo kārtējo stāstu par nu jau mūžīgo tēmu Latvijā — iespējamā lata devalvācija.

Tikai šajā gadījumā to vairs nevar nosaukt par pāris iedzīvoties gribošu valūtas spekulantu murgiem — šā teksta autors ir premjera Valda Dombrovska padomnieks, bijušais Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Bengts Deniss. Un tas jau mums visiem liek būt uzmanīgiem. Pirmkārt, šāds paziņojums kaut kā neiet kopā ar mūsu premjera un finanšu ministra Einara Repšes nostāju un rodas loģisks jautājums — kāpēc tad augstākajiem valstsvīriem ir vajadzīgs padomdevējs, kurš ir pilnīgi pretējās domās?! Zīmīgi arī ir tas, ka pēc šā paziņojuma Deniss par attiecīgo tēmu ar plašsaziņas līdzekļiem vairs diez ko nevēlas runāt, ļaujot domāt, ka jau ir paspējis «dabūt pa galvu» no saviem maizes devējiem. Otrkārt, aizdomāšanās vērta ir frāze «kā tā [devalvācija] tiks veikta».

Par zaudējumiem, kas autovadītājiem radušies iebraucot bedrēs, apdrošinātājs BTA Insurance Company SE saviem KASKO apdrošināšanas klientiem pērn atlīdzībās izmaksājusi 75 tūkstošus latu.

No tiem 30 tūkstoši izmaksāti klientiem, kuri bija iegādājušies BTA produktu KASKO Bedres, kas sedz zaudējumus, ja auto ticis bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā.

BTA norāda, ka gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz. Apdrošinātāja atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece skaidro, ka tam ir zināmi iemesli.

«Jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» skaidro I. Rijniece.

Dramatiskā situācija uz Latvijas ceļiem turpina negatīvi pārsteigt autovadītājus ar dažāda apmēra auto bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma un bedru dēļ. Laika posmā no 1. janvāra līdz 19. martam jeb vien 78 dienās apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņēmusi jau 248 atlīdzību pieteikumus.

Apdrošinātājs prognozē, ka gada pirmajos trīs mēnešos spēkratiem nodarīto bojājumu apmērs finansiālā izteiksmē pārsniegs 100 000 eiro, kas ir teju tikpat daudz, cik vidēji gadā, raugoties uz iepriekšējo piecu gadu statistiku.

«Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Pēc saņemtā atlīdzību pieteikumu skaita var secināt, ka tik sliktā stāvoklī ceļi nav bijuši pēdējos piecus, pat desmit gadus. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais KASKO atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi par galvaspilsētā sabojātiem automobiļiem. Gads sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē, un, turpinoties šādai situācijai, gada pirmajā ceturksnī var tikt pārsniegti vidējie atlīdzību rādītāji, kādi tie ir bijuši iepriekš 12 mēnešu laikā,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, portālam Apollo apgalvojis Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols.

Jau vēstīts, ka Mazsalacas novadā it kā nokritis kāds objekts, kas, iespējams, varētu būt meteorīts.

Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas un zinātnieki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes.

D. Ozols notikuma vietā ieradies pirmdienas rītā un konstatējis, ka bedre acīmredzami izracis cilvēks, un tajā, visticamāk, sadedzināts salpetris ar sēru.

Visaizdomīgākais šajā situācijā ir cilvēks, kurš filmējis aculiecinieka video, uzskata D. Ozols. Pēc viņa domām, kāds vienkārši ir nolēmis pajokot, izrokot bedri, sadedzinot tajā dažādas vielas, uzfilmējot un izplatot šo video.