Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2007. gada 13. augusts

Rīt, 2007. gada 14. augustā, Latvijas Ārstu biedrības telpās Rīgā, Skolas ielā 3, pulksten 15 notiks Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) un farmācijas nozares partneru - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (AFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) kopējas Deklarācijas par sadarbību starp ārstiem un farmācijas rūpniecību parakstīšanas pasākums.

Deklarācijas mērķi:

- noteikt ārstu un farmācijas firmu sadarbības svarīgākos aspektus un to īstenošanas principus, tostarp saistībā ar medikamentu informāciju un reklāmu, farmācijas firmu organizētajām vai sponsorētajām konferencēm un semināriem, farmācijas firmu veiktajiem klīniskajiem pētījumiem, kā arī ārstu konsultācijām, kas organizētas sadarbībā ar farmācijas firmām;

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšanu, jaunas ražotnes būvniecību, kā arī meitasuzņēmuma "Kalceks" attīstību, liecina "Grindeks" paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar šo stratēģiju, uzņēmums turpmāk fokusēsies uz sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo, pretvēža un diabēta ārstēšanas medikamentu klāsta paplašināšanu.

Plānots, ka 2025.gadā produktu klāstu šajās terapeitiskajās grupās veidos 105 gatavo zāļu formas, un tās tiks eksportētas uz 97 pasaules valstīm. Lai stiprinātu savu konkurētspēju un neatkarību no ārvalstu aktīvo farmaceitisko vielu ražotājiem, tiek plānots paplašināt "Grindeks" aktīvo farmaceitisko vielu klāstu līdz vismaz 40 vielām 2025.gadā.

Svarīgs izaugsmes priekšnoteikums būs aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu ražošanas jaudas palielināšana, tāpēc uzņēmums iecerējis jaunas ražotnes būvniecību Latvijā. Patlaban jau sākta projekta izstrāde un nepieciešamā investīciju apjoma apzināšana. Iecerēts, ka projekts tiks īstenots vairākos posmos.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 680 tūkstošu eiro apmērā vienam no vadošajiem farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā SIA Oribalt Group.

Piešķirtais finansējums paredzēts ilgtermiņa investīcijām darbības paplašināšanai, lai teju divkāršotu medicīnisko preču uzglabāšanas jaudu.

Ar Luminor piešķirto finansējumu uzņēmums SIA Oribalt Group plāno pārcelt biznesu uz lielākām un piemērotākām noliktavas un biroja telpām ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Jaunās biroja telpas tiek plānotas 500 kvadrātmetru, bet noliktava - 4000 kvadrātmetru platībā, kas ir par 1400 vairāk nekā telpas, kurās uzņēmums uzglabāja farmācijas un veselības aprūpes produktus līdz šim.

"Pandēmijas laikā likumsakarīgi pieauga pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem un citām medicīnas precēm. Līdz ar to arī farmaceitisko produktu vairumtirgotājiem nācās attīstīties, pielāgojoties jaunajiem biznesa apstākļiem un arvien pieaugošiem pieprasījumam. Labprāt atbalstam Oribalt Group to nākamajā izaugsmes posmā, lai turpinātu pilnveidot zāļu vairumtirdzniecību un farmaceitisko produktu izplatīšanas un loģistikas pakalpojumus," stāsta Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

29.jūnijā Parex bankas kārtējā akcionāru sapulcē ievēlēta jauna bankas padome. Saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu, akciju sabiedrības Parex banka padome ir ievēlēta šādā sastāvā – Andžs Ūbelis, Maikls J. Borks (Michael J. Bourke), Lorencs Filips Adamss (Laurence Phillips Adams), Kaspars Āboliņš un Karls Hakans Kalakers (Carl Hakan Kallaker).

Parex bankas padomē tika ievēlēts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvis Lorencs Filips Adamss, jurists ar specializāciju banku sektorā un 25 gadu darba pieredzi finanšu sektorā. L. Adamss ir strādājis tādās ārvalstu finanšu institūcijās kā ABN AMRO Bank un Citibank.

Parex bankas akcionāru sapulces laikā apstiprināts arī Parex grupas konsolidētais gada pārskats par 2008. gada finanšu rezultātiem, tika ievēlēts revidents turpmākajiem periodiem, kā arī veikti grozījumi Parex bankas statūtos.

Padomes priekšsēdētāja vēlēšanas plānotas pirmajā jaunās padomes sēdē, kas varētu notikt jau tuvāko nedēļu laikā, Db informēja bankā. Iepriekš bankas padomē darbojās Žaneta Jaunzeme - Grende, Andžs Ūbelis, Karls Hokans Šellokers, Gints Freimanis, Kaspars Āboliņš un Rolands Paņko.

Notikušajā Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulcē bankas padomē ievēlēta Žaneta Jaunzeme, Andžs Ūbelis, Karls Hokans Šellokers, Gints Freimanis, Kaspars Āboliņš un Rolands Paņko, Db uzzināja no akcionāriem.

Tādējādi bankas padomē netika ievēlēts mazākuma akcionāru izvirzītais pārstāvis ASV investīciju kompānijas Firebird management LLC partneris Aians Hagu (Ian Hague). Jau vēstīts, ka šodien notika Parex bankas akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā plānots atsaukt bankas esošo padomi un ievēlēt jaunu uz trīs gadiem, kā arī noteikt padomes atalgojumu mēnesī. Tāpat sapulcē plānots pieņemt zināšanai valdes informāciju par Parex bankas un grupas finanšu rādītājiem un ievēlēt bankas revīzijas komiteju.

Līdz šim Parex bankas padomē strādāja Hans Eberhards Berndts, Valdis Birkavs, Guntars Grīnbergs, Viesturs Neimanis, Gints Poišs un Aija Poča.

Rīt, 14. augustā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un farmācijas nozares partneri - Starptautiskā inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) - parakstīs deklarāciju par sadarbību starp ārstiem un farmācijas rūpniecību. Ar deklarācijas parakstīšanu iesaistītās puses uzsver, ka sadarbība starp ārstiem un farmācijas firmām ir svarīga un nepieciešama.

Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības sniegto informāciju deklarācijas mērķi ir sekojoši:

- noteikt ārstu un farmācijas firmu sadarbības svarīgākos aspektus un to īstenošanas principus, tostarp saistībā ar medikamentu informāciju un reklāmu, farmācijas firmu organizētajām vai sponsorētajām konferencēm un semināriem, farmācijas firmu veiktajiem klīniskajiem pētījumiem, kā arī ārstu konsultācijām, kas organizētas sadarbībā ar farmācijas firmām;

- nodrošināt sadarbības caurskatāmību, lai sekmētu terapijas efektivitāti un pacientu drošību.

LĀB, AFA un LPMA kopējā deklarācija noteikšot pušu kopējos principus attiecībā uz svarīgākajiem aspektiem, kas īstenojami ikvienā ārstu un farmācijas firmu sadarbībā. Tiekoties LĀB un zāļu ražotāju asociācijām, esot konstatēts, ka pašlaik gan Latvijas Ārstu biedrībai, gan zāļu ražotāju asociācijām ir savi atsevišķi ētikas kodeksi. Ētikas normas darbojas it kā paralēli, bet katra savā dimensijā, lai gan daudzos punktos tās skar vienus un tos pašus jautājumus. Līdz ar to bijis nepieciešams noregulēt to jautājumu loku, kur saskaras ārstu un farmācijas firmu darbība un intereses, tā sekmējot pacientu uzticību izrakstīto zāļu nepieciešamības pamatotībai, terapeitiskajai efektivitātei un noteiktā ārstēšanas kursa optimālai atbilstībai konkrētā indivīda vajadzībām un viņa organisma/slimības specifikai.

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...

Tadžikistānā šodien, 28.februārī, norisinās parlamenta vēlēšanas.

Uz tām kopā ar citu valstu eiroparlamentāriešiem devusies arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa informē, ka patlaban situācija Tadžikistānā ir mierīga. Taču sastaptie cilvēki atzinuši, ka vairāk satraucas nevis par valsts virzību uz demokrātiskām pārmaiņām, bet par sociālekonomisko nestabilitāti. Lielas izredzes šajās vēlēšanās ir valsts prezidenta Tadžikistānas Tautas demokrātiskai partijai. Savukārt opozīcijas partijas patlaban ir vājākās pozīcijās un jēdziens opozīcija tiek tulkots negatīvi.

Augstākais likumdošanas varas un pārstāvniecības orgāns Tadžikistānā ir divpalātu parlaments. Apakšpalāta sastāv no 63 deputātiem, kurus vēlēšanās ievēl uz pieciem gadiem. 65% deputātu (41 cilvēks) ievēl vienmandātu vēlēšanu apgabalos, bet 35% deputātu (22 cilvēki) ievēl vienotā Republikas līmeņa apgabalā proporcionāli balsu skaitam, kas saņemtas par politisko partiju izvirzīto kandidātu sarakstiem.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%, kas pasliktina zāļu pieejamību pacientiem. Tāpēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) rosina izmaiņas likumdošanā, kas paredz recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, noteikt PVN likmi 0% apmērā, informē SIFA izpilddirektors Valters Bolēvics.

Latvijā noteiktā 12% PVN likme recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, liecina Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.

Kā liecina SIFFA veiktie aprēķini, atceļot PVN kompensējamām zālēm, valsts kompensējamo medikamentu budžets gada laikā papildus iegūtu 15,8 miljonus eiro. Savukārt pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm, atceļot PVN recepšu medikamentiem, samazinātos par 4,3 miljoniem eiro.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Baltijas vadošā farmācijas koncerna Grindeks neto apgrozījums saskaņā ar auditētajiem datiem 2006.gadā sasniedza 42,23 miljonus latu, kas ir par 31% vairāk nekā 2005. gadā.

Koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2006.

gadā veido 6.59 milj. latu un pieaugusi par 44% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu. Bruto peļņas rentabilitāte 2006. gadā bijusi 54%, savukārt, tīrās peļņas rentabilitāte - 15.6%, pārsniedzot 2005. gada līmeni. Pārskata periodā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 36 pasaules valstīm, kopumā par 39.80 milj. latu, kas ir par 9.93 milj. latu vairāk kā 2005. gadā.

Galvenajiem eksporta tirgiem joprojām paliekot nemainīgiem, Grindeks gatavo zāļu produkcijas realizācijas apjoms 2006. gadā sasniedza 38.97 milj. latu, pieaugot par 35% attiecībā pret iepriekšējo gadu.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Zāļu ražošanas koncerna a/s Grindeks apgrozījums šā gada deviņos mēnešos bijis 48,9 milj.Ls, kas ir par diviem miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Savukārt, koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, bijusi 5,85 milj. Ls un palielinājusies par 12,5%.

A/s Grindeks saražotā produkcija eksportēta uz 48 pasaules valstīm, kopumā par 46,1 milj. latu. Uzņēmuma gatavo zāļu pārdošanas apjoms deviņos mēnešos bija 41,7 milj. Ls un ir pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, par 2%.

Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā šajā laika periodā sasniedzis 35,5 milj. Ls, saglabājoties pagājušā gada līmenī. Gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedzis 6,2 milj. Ls, kas ir par 19,2% vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Savukārt aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms sasniedzis 7,2 milj. Ls, kas ir par 1,2 milj. latu vai 20% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Galvenie Grindeks aktīvo farmaceitisko vielu eksporta tirgi ir Vācija, Nīderlande, Japāna un ASV.

2009. gada jūlijā rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 288.5 milj. latu, un, salīdzinot ar 2009. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1.4% , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomu kritums bijis par 0.6%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6.4%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8.8%. Lielākie samazinājumi bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 57.1%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 30.2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu (stikla, cementa un kaļķa, ķieģeļu un betona) ražošanā – par 20.5%. Savukārt, lielākie ražošanas apjoma pieaugumi bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 48.1%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 44.3%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 19.3%.

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Cilvēkus, kuru darba vieta atrodas Skolas ielā 21, šodien, ierodoties darbā, sagaida vairāki desmiti apsargu, atsevišķus «atslēgas» cilvēkus atsakoties ielaist ēkā.

Kā novēroja DB, ēkas ieejas bloķē divu apsardzes uzņēmumu darbinieki, katram apmeklētājam jautājot vārdu un uzvārdu un mērķi, ar kādu tie vēlas iekļūt ēkā.

Biroju nams pieder uzņēmumam SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS), kas kopš septembra sākuma ierauta akcionāru strīdā, kas tiek risināts gan tiesā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan policijā un tagad – arī ar apsardzes palīdzību.

Pašlaik LPS ir divas «paralēlas» valdes. Daļai uzņēmuma daļu īpašnieku ir noteikts aizliegums izmantot balsstiesības, tādēļ pārējie akcionāri šī gada 3.septembrī akcionāru sapulcē nomainīja LPS valdi. Aizvadītajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs atcēla lēmumu reģistrēt «jauno valdi», reģistrā atjaunojot «veco valdi».

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Šonedēļ plānots sasaukt farmācijas kompānijas AS «Olainfarm» padomes sēdi, kurā varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru, pašreizējo gāzes uzņēmēja Jura Savicka biznesa partneri Gunti Belēviču, pirmdien vēsta «Latvijas Avīze».

Belēviču uz uzņēmuma valdi saskaņā ar oficiālo versiju aicinājis «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

Kā atgādina laikraksts, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9.decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks Valērijs Maligins.

Laikraksts norāda, ka tiek plānota «Olainfarm» padomes sēde, kurā varētu lemt par līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, savukārt vietā varētu nākt Savicka pašreizējais biznesa partneris, kādreizējais veselības ministrs Belēvičs.

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Godmanis laikrakstam apstiprinājis, ka šonedēļ varētu sasaukt padomes sēdi, bet oficiāli izsludināta tā vēl neesot. «Ir tāda doma, jā. Vēl mēs neesam oficiāli izsludinājuši,» laikrakstam atzinis Godmanis, norādot, ka sēdē apspriežamos jautājumus «mēs redzēsim uz vietas», un «jūs nebūsiet pirmie, kas uzzinās dienas kārtību».

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.