Eiropas policijas arodorganizācija EuroCop apsver iespēju rekomendēt Briselei Latvijas izslēgšanu no Šengenas zonas.
Martā EuroCop valde apmeklējis Latviju un lielākais šoks tai bijis par faktu, ka ap 300 policistu noformējuši sev trūcīgās personas statusu, raksta Neatkarīgā. Vasarā paredzēta atkārtota vizīte, lai pārliecinātos, kā Iekšlietu ministrija pildījusi organizācijas rekomendācijas. Ja progresa nebūs, EuroCop varētu rosināt izslēgt Latviju no Šengenas zonas. Protams, šāds rosinājums nebūtu obligāti saistošs, turklāt Eiropas Savienībai nemaz nav izstrādāts juridisks mehānisms Šengenas līgumvalstu izslēgšanai.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone šīs arodbiedrību aktivitātes sauc par «absolūti abstraktu pļāpāšanu». «Policijas darba apstākļi ir nacionālā atbildība. Protams, mēs esam sarūgtināti, ka šobrīd nav iespējas investēt un pacelt algas. Taču tas nevar izraisīt kādas starptautiskas juridiskas sekas,» skaidro valsts sekretāre.
Latgalē un Vidzemē valda lielāks bezdarbs, tāpēc tur vakantas ir tikai pa trim policistu vietām. Savukārt Zemgalē vajadzīgs ap 30 policistu, Kurzemē – ap 60, bet Rīgas reģionā visvairāk – pāri 160.
Kāds Vidzemē strādājošs prokurors Neatkarīgajai apraksta situāciju viņa pārraudzītajā policijas iecirknī. «Tur nav neviena izmeklētāja, kas būtu nostrādājis kā es – vismaz septiņus gadus. Kadru mainība ir milzīga. Jauns cilvēks atnāk strādāt policijā, paņem sev kredītu bankā, drīz saprot, ka te nekas nespīd, un iet projām. Bet viņa vietā nāk nākamais jaunais cilvēks, un drīz vien arī viņš viļas. Protams, tā strādājot, rezultāts ir neapmierinošs.»
Kādā dzīvokļa apzagšanas lietā prokuroram nācās saskarties ar bēdīgi kuriozu situāciju. Vispirms uz Īriju aizbraucis apsūdzētais, tad viņa piemēram sekojuši liecinieki, un visbeidzot izrādījās, ka arī no darba policijā aizgājušais izmeklētājs liecināt tiesā jāaicina ierasties no Īrijas. Atrast viņu tā arī nav izdevies.