Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

3D lāzerskenēšanas mērķis ir izveidot vraka un tā tuvākās apkārtnes punktu mākoni, kas pēc tam ļaus izgatavot vraka 3D modeli. Tāpat tiks pētīts vraks un apkārtne jūras dzelmē, kā arī ar augsto tehnoloģiju aprīkojumu tiks pētīts nogrimušā prāmja automašīnu klājs.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojā informēja, ka pētniecības kuģis "Sweet", kuram ir Nīderlandes karogs, pirmdien ieradies "Estonia" nogrimšanas vietā. Darbi sākās ar aprīkojuma izmēģināšanu un kalibrēšanu. Pētniecības darbi jūrā tiks veikti nepārtraukti visu diennakti.

Biroja direktors Renē Arikass klāstīja, ka vispirms pēc iespējas detalizētāk tiks pētīts automašīnu klājs. Tehniski sarežģītajā procesā eksperti centīsies iegūt pēc iespējas pilnīgāk priekšstatu par situāciju uz šī klāja, piemēram, deformācijām, vai durvis un šahtas bijušas atvērtas vai aizvērtas.

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Lai gan dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecība ir sākusies visās trīs Baltijas valstīs, pašreizējo mērķi to uzbūvēt līdz 2026.gadam īstenot vairs nav iespējams, un dzelzceļa līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām, atzinis uzņēmuma "Rail Baltic Estonia", kas projektu īsteno Igaunijā, valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs.

Intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" viņš norādījis, ka tas arī ir pēdējais termiņš, jo līdz 2030.gadam ir jāpabeidz Eiropas Transporta tīkls TEN-T, kura daļa ir "Rail Baltica".

"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026.gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," sacījis Grinbergs.

Pēc viņa teiktā, "Rail Baltica" laika ietvars Igaunijas posmā patlaban atdūries pret diviem lieliem šķēršļiem - plānošana Pērnavas apriņķī un galvenās trases projektēšana. Tā kā Igaunijas Valsts tiesa anulējusi plānojumu Pērnavas apriņķī, Igaunijas Finanšu ministrija gada beigās iecerējusi piedāvāt jaunu plānojumu.

Draugiem Group uzņēmums Mapon paplašinās savu darbību Igaunijā, iegādājoties 100% vietējā telemātikas uzņēmuma CarCops akciju.

Apvienošanās rezultātā Mapon kļūs par vienu no vadošajiem autoparka pārvaldības risinājumu izstrādātajiem Igaunijā, nodrošinot pakalpojumus vairāk nekā 8000 transportlīdzekļiem.

Gan Mapon, gan CarCops piedāvā autoparka pārvaldības un GPS sekošanas risinājumus uzņēmumiem, palīdzot nodrošināt efektīvu resursu pārvaldību, uzlabot drošību uz ceļa un veicināt ilgstpējīgu korporatīvo pārvaldību. Abi uzņēmumi pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši strauju izaugsmi - Mapon meitas uzņēmuma Mapon Estonia apgrozījums pieauga par gandrīz 40%, sasniedzot 270 tūkstošus eiro, savukārt CarCops - par 51%, sasniedzot 700 tūkstošiem eiro.

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.

Konkurenci uzraugošā iestāde ir izsniegusi atļauju AS Maag Grupp apvienoties ar AS HKScan Estonia (ieskaitot tās meitas uzņēmumu AS Rakvere Farmid), AS HKScan Latvia un UAB HKScan Lietuva.

Līdz ar to AS Maag Grupp varēs īstenot pērn decembrī noslēgto vienošanos un tuvāko mēnešu laikā iegādāties HKScan Baltijas biznesa struktūrvienības un to meitas uzņēmumus.

“Konkurences iestādes izsniegtā atļauja mums ļauj pāriet uz nākamo darījuma posmu,” skaidro AS Maag Grupp finanšu direktors Erik Haavamäe. “To, kāda būs Maag Grupp uzņēmumu grupas struktūra pēc apvienošanās, atklāsim pēc dažiem mēnešiem. Šodienas lēmums ir svarīgs darījuma realizēšanai no juridiskā aspekta, proti, akciju iegādei. Abu grupu uzņēmumi turpinās savu ikdienas darbu. Noslēgtais darījums Maag ļaus ne vien paplašināties un būtiski celt ražošanas jaudu, bet arī ievērojami palielināt eksporta potenciālu.”

Augustā Rail Baltica projekta ieviesējs Igaunijā "Rail Baltic Estonia" parakstīja līgumu 59,87 miljonu eiro vērtībā par pamattrases būvniecību Harju apriņķī.

Uzņēmumu "Merko Ehitus Eesti" AS un "GRK Eesti" AS kopīgais piedāvājums paredz ātrgaitas dzelzceļa pamattrases posma izbūvi no Saku līdz Harju-Raplas apriņķa robežai.

"Mēs stabili virzāmies uz šī gada mērķi nodrošināt, lai vismaz 70 kilometri Rail Baltica pamattrases Igaunijā būtu būvniecības stadijā vai ar noslēgtiem būvniecības līgumiem. Šodien parakstītais līgums par 10,5 km posma izbūvi ļaus mums ar pieredzējušu būvuzņēmumu palīdzību uzsākt jaunu būvniecības posmu Harju apriņķī, un drīzumā tiks noslēgti līgumi arī par nākamo posmu būvniecību šajā reģionā," apstiprināja "Rail Baltic Estonia" valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.

Šis ir jau piektais šāda veida līgums un otrais par Rail Baltica pamattrases būvniecības darbiem Harju apriņķī. Būvdarbu līguma termiņš ir 48 mēneši, kas nozīmē, ka šim pamattrases posmam jābūt pabeigtam līdz 2028.gada augustam. Būvdarbu līgumvērtība ir 59,87 miljoni eiro, plus PVN.

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību atbildīgā Baltijas valstu ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Lietuvas "LTG Infra", Latvijas SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Igaunijas "Rail Baltic Estonia", ir sagatavojusi priekšlikumus topošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras jaudas sadalei, informēja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāvji.

Uzņēmumā skaidro, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas "RailNetEurope" izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.

"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek sākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus.

Par enerģētikas uzņēmuma SIA "Gren Latvija" vienīgo īpašnieku kļuvis Somijas uzņēmums "Gren", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš uzņēmums piederēja Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Gren Holding Company".

"Gren Latvija" pārstāvji skaidroja, ka 2025.gada sākumā "Gren" pabeidza pārrobežu apvienošanos, apvienojot divus "Gren" uzņēmumus - Nīderlandē reģistrēto "Gren Holding Company" ar Somijā reģistrēto uzņēmumu "Gren Estonia". Pēc apvienošanās "Gren Estonia" pārdēvēta par "Gren".

Apvienošanās mērķis bija uzņēmuma pārvaldības modeļa uzlabošana, skaidroja kompānijā.

Tāpat kompānijā norādīja, ka "Gren Latvija" darbībā izmaiņu nebūs - uzņēmums turpinās darboties tāpat kā līdz šim.

"Gren Latvija" 2023.gadā strādāja ar 26,365 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,1% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa saruka par 42,9% un bija 3,636 miljoni eiro. Kompānija "Gren Latvija" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 19 933 454 eiro.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā sasniegusi nozīmīgu pagrieziena punktu – šorīt projekta nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia un AS Tariston parakstīja līgumu par pirmā pamattrases posma būvniecību Pērnavas apriņķī, Selja-Tootsi posmā.

Šis 15,8 kilometrus garais posms iezīmē pirmo reizi, kad Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts ienāk Pērnavas apriņķī, kas ir būtisks loģistikas mezgls gan Igaunijai, gan visam Baltijas reģionam.

"Rail Baltica ir stratēģiska investīcija Igaunijas un visas Baltijas nākotnē. Tas izveido pilnīgi jaunu ekonomisko asi, savienojot mūs ar Rietumeiropas transporta tīklu un paverot jaunas iespējas pasažieru pārvadājumiem un tirdzniecībai," uzsver Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets. "Rail Baltica veicinās reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību, kā arī paplašinās loģistikas iespējas."

Papildus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrai šajā Rail Baltica posmā tiks iekļauti arī vides aizsardzības elementi, piemēram, Kõnnu un Viluvere ekodukti, kas nodrošinās būtiskus savvaļas dzīvnieku pārejas punktus. Projekts ietver arī viaduktus un gājēju tuneļus, lai uzlabotu vietējo savienojamību un integrētu teritoriju vienotā transporta sistēmā. Paralēli pamattrases sāksies arī Kaisma stacijas būvniecība. Šis projekts ilgs divus gadus, pēc kuriem stacijas teritorija tiks nodota nākamajam būvniecības posma izpildītājam papildu infrastruktūras izbūvei.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā ir sasniegusi nozīmīgu atskaites punktu – būvniecības līgumi tagad aptver pusi no pamattrases, kas stiepjas no Īlemistes stacijas līdz Tootsi Pērnavas apriņķī.

Piektdien Järvakandi, Raplas apriņķī, Rail Baltica nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia parakstīja līgumu ar AS TREV-2 Grupp par projektēšanas un būvniecības darbiem vēl 14 kilometru garumā, kas aptver posmu Kärpla-Selja Raplas apriņķī.

"Rail Baltica nav tikai jauns transporta koridors, kas savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropu, tas ir būtisks ieguldījums mūsu ekonomikā un drošībā," sacīja Rail Baltic Estonia izpilddirektors Anvars Salomets (Anvar Salomets). "Rail Baltica ir stratēģiskas nozīmes projekts, kas atver jaunus tirgus Igaunijas uzņēmumiem un stiprina reģionālo drošību."

TREV-2 Grupp veiks gan projektēšanas, gan būvniecības darbus dažādiem infrastruktūras elementiem šajā posmā. Tas ietver Ahekõnnu un Nõlva viaduktus, kas nodrošinās vietējos transporta savienojumus ar jauno dzelzceļa koridoru, kā arī Kärpla ekoduktu un Kootja zaļo tiltu, lai savvaļas dzīvnieki varētu droši pārvietoties. Tāpat līgums paredz dzelzceļa tiltu izbūvi pār Velises un Nurtu upēm, kā arī Lihuveski dzīvnieku tuneli, mazinot dzelzceļa ietekmi uz vidi. Šīs būves tiks īstenotas kā daļa no pamattrases projektēšanas un būvniecības darbiem, nodrošinot Rail Baltica atbilstību gan tehniskajiem, gan vides standartiem.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Rail Baltica globālā projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS kopā ar projekta nacionālajiem ieviesējiem SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, Rail Baltic Estonia OÜ un AB “LTG Infra” parakstījuši līgumu 4 543 292 eiro apmērā ar uzņēmumu Certifer SA kā vienīgo drošības novērtēšanas pakalpojumu sniedzēju (AsBo – novērtēšanas institūcija) visai Rail Baltica pamattrasei projektēšanas, būvniecības un integrācijas fāzēs globālā projekta īstenošanas laikā.

AsBo (novērtēšanas institūcijas) galvenais pienākums ir sniegt galīgos drošības novērtējuma ziņojumus, lai izpildītu nacionālo drošības iestāžu obligātās prasības un saņemtu nepieciešamās atļaujas, tādejādi nodrošinot Rail Baltica pamata trases nodošanu ekspluatācijā.

“Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Rail Baltica megaprojekta īstenošanai ir vienotu standartu un procedūru nodrošināšana visā projektā, īpaši domājot par projekta drošuma aspektiem,” skaidro Marks Filips El Bezs, RB Rail AS Tehniskais direktors un valdes loceklis.

“Novērtēšanas institūcijas iesaiste jau agrā projekta īstenošanas stadijā ir svarīgs solis, lai Rail Baltica infrastruktūra, elektrības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas darbotos droši un uzticami.”

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" palielinājis reisu skaitu maršrutā no Valmieras uz Tartu, kā arī ieviesis jaunus atiešanas laikus maršrutā no Rīgas uz Tartu, informēja "Lux Express" pārstāvji.

Tādējādi no Valmieras uz Tartu tagad kursē jauns reiss plkst.14.35, bet no Tartu uz Valmieru plkst.8.15 un plkst.11.

Tāpat pārvadātājs ieviesis izmaiņas autobusu atiešanas laikiem maršrutā Rīga-Tartu. Attiecīgi no Rīgas uz Tartu autobusi kursēs plkst.7.30, plkst.12.45, plkst.18.45, savukārt no Tartu uz Rīgu - plkst.8.15, plkst.11 un plkst.18.20.

Uzņēmumā atzīmē, ka "Lux Express" pasažieriem no Valmieras tagad ir pieejamas pārvietošanās iespējas uz Austrumviru apriņķa pilsētām, kā Narva, Jehvi un Sillamē, kā arī grafiks ir pielāgots ērtākai ceļošanai uz Tallinu caur Tartu ar pārsēšanās gaidīšanas laiku aptuveni 40 minūtes.

Jau ziņots, ka "Lux Express Latvia" apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,735 miljoni eiro, kas ir par 73,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 8497 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" ir slēdzis komercmaršrutu starp Rīgas centru un Rīgas lidostu, sacīja SIA "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānija nolēma slēgt komercmaršrutu, jo pieprasījums bija mazāks, nekā plānots.

Vienlaikus Ķibēns arī atzīmēja, ka viens no faktoriem, kas noteica attiecīgā komercreisa slēgšanu, bija nesakārtotā situācija ar kompensācijām saistībā ar valsts paredzēto braukšanas atlaižu nodrošināšanu.

Viņš minēja, ka "Lux Express" cieš zaudējumus valsts paredzēto atlaižu nodrošināšanas dēļ, kas ierobežo iespējas uzturēt maršrutus, kuros ir zemāka rentabilitāte.

"Ja ir jāpazaudē 20% no ienākumiem, ir mazāka iespēja eksperimentēt ar maršrutiem, kurus ir iespējams paņemt uz komercreisa principiem, kā arī, ja ir mazāks pieprasījums, tad mazāku laiku var atļauties ciest zaudējumus. "Lux Express" ir zaudējumi arī no pieprasītiem maršrutiem," piebilda Ķibēns.

Nekustamo īpašumu pārvaldnieks East Capital Real Estate 2021. gada decembrī parakstīja līgumu par trīs īpašumu pārdošanu Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un tās apkārtnē.

Pārdošanai paredzēti loģistikas parks J13, loģistikas parks Rimi un biroju ēka Metro Plaza. Īpašumu kopējā iznomājamā platība ir 66 000 m2. Aktīvu pircējs ir OÜ Neoinvesteeringud.

Darījums stāsies spēkā 2022. gada sākumā, tiklīdz to būs apstiprinājusi Igaunijas Konkurences pārvalde. Saskaņā ar pušu vienošanos darījuma cena netiek izpausta.

Loģistikas parks J13 atrodas Tallinas piepilsētā Tänassilma, un tajā ietilpst divas ēkas ar kopējo iznomājamo platību 40 000 m2. Fonds East Capital Baltic Property Fund II ir kompleksa īpašnieks un pārvaldnieks kopš 2012. gada.

Tallinas tuvumā esošais Rimi loģistikas parks pilda gan Rimi Estonia loģistikas centra, gan galvenā biroja funkcijas, un tā platība ir 18 000 m2. East Capital Baltic Property Fund II ir bijis loģistikas centra īpašnieks un pārvaldnieks kopš 2014. gada. Ēka atrodas vienā no galvenajiem savienojuma punktiem ar apvedceļu, piedāvājot vienu no labākajiem izplatīšanas punktiem Tallinā. Pastāv iespēja ēku arī paplašināt, izmantojot līdz šim neizmantotas apbūves tiesības.

Igaunijas autobusu operatora "Lux Express" tīrā peļņa pērn bija 12,2 miljoni eiro, kas ir par 59,5% vairāk nekā 2022.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

2023.gadā "Lux Express" ieņēmumi sasniedza gandrīz 43,1 miljonu eiro, kas ir par 26,8% vairāk nekā 2022.gadā.

Pērn pieauga pieprasījums pēc uzņēmuma piedāvātajiem autobusu maršrutiem gan Igaunijā, gan starptautiski. Grupas kompānijas apkalpoja 2,76 miljonus pasažieru, kas ir par 13,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Igaunijas iekšzemes maršrutos pārvadātie pasažieri veidoja gandrīz 70% no kopējā pasažieru skaita. Visvairāk - par nepilniem 22% - pasažieru skaits pieauga braucienos uz Baltijas valstīm un Poliju, lai gan tirgū pieauga konkurence.

"Lux Express" pagājušajā gadā turpināja autobusu reisus uz Sanktpēterburgu no Tallinas, Rīgas un Helsinkiem. Autobusu pārvadājumus ierobežoja Eiropas Savienības sankcijas Krievijai un atsevišķu personu pārvietošanos pār robežu kavēja robežsardze. Neskatoties uz lielo pieprasījumu, "Lux Express" prognozē, ka tuvāko gadu laikā pārvadājumu uz Krieviju apjoms samazināsies.

AS “Maag Latvija” investē aptuveni vienu miljonu eiro, lai paplašinātu zīmola “Rīgas Miesnieks” produktu klāstu svaigas un marinētas gaļas segmentā.

“Paplašinot “Rīgas Miesnieks” produktu klāstu, mēs ieguldām ne tikai zīmola attīstībā, bet arī Latvijas pārtikas ražošanā kopumā, stiprinot vietējo uzņēmējdarbību un veicinot valsts ekonomiku,” saka Heino Lapiņš, AS “Maag Latvija” valdes loceklis.

Investīcijas ļaus palielināt ražošanas apjomus gan vietējam tirgum, gan eksportam, kā arī radīs jaunas darba vietas. “Rīgas Miesnieks” šobrīd ir aptuveni 28% no Latvijas gaļas produktu tirgus, pēdējo gadu laikā tā eksports pieaudzis par 27%. “Mēs sekojam līdzi situācijai tirgū un novērojam, ka arvien pieaug importētās gaļas apjoms, un arvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem, kad gaļa neatbilst kvalitātes standartiem un visdrīzāk nav droša patērētājiem. Līdz ar paplašināšanos veicinām veselīgu konkurenci vietējā tirgū, kas nāk par labu gan nozarei, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzturā lieto gaļu vai tās produktus,” papildina H. Lapiņš.

Lai informētu esošos un potenciālos piegādātājus un citus projekta partnerus par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" gaitu un iepirkumu plāniem šim gadam, Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" 13.aprīlī organizē tiešsaistes semināru, informē "RB Rail" pārstāvji.

Seminārs notiks no plkst.13 līdz 16 projekta oficiālajā mājaslapā "railbaltica.org".

Seminārā piedalīsies eksperti no "RB Rail", kā arī nacionālajiem projekta ieviesējiem - Igaunijas "Rail Baltic Estonia", Latvijas "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Lietuvas "LTGI Infra", kas stāstīs par "Rail Baltica" projekta prioritātēm 2022.gadā, iepazīstinās ar iepirkumu plānu šim gadam un stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkumiem, kā arī laika plānu. Interesenti varēs uzzināt arī par plānoto iepirkumu procesu, pieeju un prasībām.

Tiešsaistes semināra ievadā Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora koordinatore Katrīna Trautmane informēs par Eiropas Savienības (ES) nostāju un sagaidīto no "Rail Baltica" piegādātājiem.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" investē 11 miljonus eiro 27 jaunu un videi draudzīgu autobusu iegādē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līgums par autobusi piegādi noslēgts ar kompāniju "Scania Eesti".

Uzņēmums iecerējis gada laikā nomainīt lielu daļu autobusu parka uz videi draudzīgāku - jaunie autobusi ir ietilpīgāki, vieglāki un gandrīz par 15% videi draudzīgāki.

Pirmie 10 jaunie "Scania Irizar" autobusi kompānijai tiks piegādāti jūlijā, bet nākamie 17 - nākamā gada sākumā. Plānots, ka pirmie jaunie "Scania Irizar" autobusi pasažierus sāks pārvadāt jau jūlijā.

Jaunie autobusi ļaus "Lux Express" palielināt reisu skaitu.

"Lux Express" tuvāko gadu laikā arī plāno sākt regulārus pasažieru pārvadājumus ar jauniem autobusiem, kurus darbinās alternatīvās degvielas. Galvenokārt uzņēmums koncentrējas uz ūdeņraža autobusiem, jo tas ir virziens, kurā autobusu ražotāji tuvāko pāris gadu perspektīvā solot visefektīvākos inovatīvos risinājumus, norāda kompānijā.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego 2024.gadā pārdeva jaunus mājokļus par 29,7 miljoniem eiro un veiksmīgi noslēdza biznesa rajona “Krulli Park” attīstību, kurā tika ieguldīti 74,5 miljoni eiro.

Šogad uzņēmums vislielāko izaugsmi prognozē dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Latvijā.

Pēc Invego izpilddirektora Kristjana-Tūra Vahi (Kristjan-Thor Vähi) teiktā, Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus gada laikā pamazām ir atguvies, par ko liecina arī līgumu skaita pieaugums par 30% 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Šie skaitļi dod pamatu sagaidīt pārdošanas apjoma pieaugumu arī šogad," optimistiski uz tekošo gadu raugās Invego vadītājs.Pēc uzņēmuma prognozēm, šogad augstākie rezultāti sagaidāmi Latvijā, kur pērn noslēgts trīs reizes mazāk darījumu nekā Igaunijā. "Tomēr gada sākuma skaitļi liecina, ka šogad Invego Latvijā, visticamāk, pārdos vairāk mājokļu nekā Igaunijā," komentē Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka Invego jau ir sācis attīstīt sešus lielus dzīvojamos rajonus Rīgā un tās apkārtnē.

Lauksaimniecības un klimata tehnoloģiju uzņēmums eAgronom paziņojis par 5,5 miljonu ASV dolāru liela finansējuma piesaisti, lai turpinātu atbalstīt saimniecību pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi.

Ar panākumiem, kas gūti attīstot oglekļa programmu, kā arī izstrādātajām klimata monitoringa un datu mērīšanas tehnoloģijām, uzņēmums turpina uzņemto attīstības kursu, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā vadošais lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmums pasaulē.

Pateicoties eAgronom oglekļa programmas jeb oglekļu kredītu piesaistes projekta veiksmīgai attīstībai un gūtajiem panākumiem Centrālajā un Austrumeiropā (tajā skaitā arī Latvijā), kā arī SEG (siltumnīcefekta gāzu) monitoringa un datu mērīšanas tehnoloģijām, tam izdevies piesaistīt 5,5 miljonus ASV dolāru finansējumu uzņēmuma turpmākajai attīstībai. Ar Icos Capital un Soulmates Ventures investīciju fondu, kā arī SmartCap “Zaļā fonda”* atbalstu, eAgronom plāno uzlabot digitālos rīkus un turpināt paplašināt uzņēmuma darbību Eiropā un Āfrikā. Papildus finansējuma kārtai uzņēmums saņēma arī īpašu dotāciju no Enterprise Estonia.

Akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" attīstības tālākais posms būtu lielākas pievienotās vērtības radīšana, negatavojot tikai svina lietņus, bet no tiem jau tālāk ražojot produktus autobūves vai citiem uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "EcoLead" izpilddirektors Kaspars Fogelmanis.

Patlaban uzņēmums ražo svina lietņus, un kā palīgprodukts ir sasmalcināta plastmasa. Tas viss pārsvarā tiek realizēts jaunu akumulatoru ražotājiem, un no tā top jauni akumulatori vai citas autobūves rūpniecībā nepieciešamas detaļas.

Fogelmanis stāstīja, ka gan svinu, gan plastmasu "EcoLead" simtprocentīgi eksportē uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - ir eksports uz Čehiju, Poliju, Vāciju. Fogelmanis uzsvēra, ka realizācijas iespējas Eiropā ir, tikai jāpārliecina pircēji, ka "EcoLead" ir stabili un nav vienas dienas ražotāji.

Fogelmanis pauda, ka ir iespējas ražošanu paplašināt, jo autorūpniecība attīstīsies vēl vairāk. Tas pats attiecas uz citām smagās rūpniecības nozarēm, un svins būs pieprasīts produkts. Tāpat Fogelmanis norādīja, ka nevar aizmirst ES normas par otrreizējo pārstrādi, un šis ir otrreiz pārstrādāts produkts, kurš nav nemaz sliktāks par pirmreizējo svinu, kuru iegūst raktuvēs.