Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzinusi, ka uzņēmēja Māra Sprūda apcietināšana 2017.gadā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, raksta portāls puaro.lv.

ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).

Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.

Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Prokuratūra prasīs Lielbritānijai sniegt papildu informāciju par partijas "Latvijai un Ventspilij" līdera Aivara Lemberga meitai Līgai šajā valstī noteiktajām sankcijām un to pamatojumu.

Latvijas prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir iepazinusies ar publiski izskanējušo informāciju un "turpina tai sekot". Ja atklāšoties, ka Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir veikuši noziedzīgas darbības, tikšot lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Vienlaikus šī informācija tiks pārrunāta ar citām izmeklēšanas iestādēm.

Prokuratūrā apliecināja, ka patlaban tās uzraudzībā nav neviena kriminālprocesa pret Līgu Lembergu. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA apliecināja, ka biroja lietvedībā nav bijis un patlaban nav neviena kriminālprocesa, kurā figurētu Lemberga.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments otrdien, 17. decembrī, ierosinājis kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēti Aivars un Anrijs Lembergi un Ansis Sormulis, portāls Delfi uzzināja Senātā.

Lietā ir 349 sējumi. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas.

Izanalizējot lietā esošo informāciju, Senāts ir konstatējis kasācijas kārtībā izskatāmus jautājumus, kas ir pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Jau vēstīts, ka apelācijas instances tiesa bijušajam Ventspils mēram piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu, kas bija par gadu mazāk nekā sprieda pirmās instances tiesa.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda vienu gadu un 11 mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju.

Arī Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim apgabaltiesa piesprieda vienu gadu un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu un mantas konfiskāciju.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien apturējis jebkāda veida sadarbību ar Kataru, kas iesaistīta vērienīgā korupcijas skandālā, kurš satricinājis Briseli.

Ierosinājumu apturēt sadarbību ar Kataru atbalstīja 541 EP deputāts, un tiki divi balsoja pret.

"Eiropas Parlaments (..) aptur visu darbu pie likumdošanas dokumentiem, kas saistīti ar Kataru. Tas īpaši attiecas uz vīzu režīma liberalizāciju un plānotajām vizītēm, kamēr aizdomas nav apstiprinātas vai noraidītas," teikts EP rezolūcijas projektā.

Dokumentā arī aicināts izveidot neatkarīgu ētikas iestādi un atvēlēt vairāk darbinieku un naudas, lai rūpīgāk uzraudzītu un pārbaudītu Eiropas Savienības (ES) lobija reģistra locekļus un pretendentus arī no valstīm, kas neietilpst ES.

EP priekšsēdētaja Roberta Metsola ceturtdien paziņoja, ka pati personīgi vadīs EP reformas.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify ir apvienojušies, un apvienotā uzņēmuma vadības komanda uzsāk darbu šodien, 20. novembrī.

Līdzšinējais Printful izpilddirektors Alekss Saltonstols (Alex Saltonstall) ieņems apvienotā uzņēmuma izpilddirektora amatu, savukārt Printify izpilddirektore Anastasija Oļeiņika kļūs par uzņēmuma prezidenti un plaftormas vadītāju.

“Jaunizveidotā supervaroņu A komanda ir gatava īstenot savu misiju –piedāvāt klientiem ātrāk un vairāk izcilu inovāciju,” pauž Jānis Berdigans, Printify dibinātājs un izpildpriekšsēdētājs.

Tam piekrīt arī Printful līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts: “Šis ir aizraujošs brīdis mums visiem. Mēs patiesi ticam, ka jaunizveidotā vadības komanda pacels uzņēmumu un visu nozari jaunā līmenī. Aleksa stratēģiskais redzējums virzīs apvienoto uzņēmumu uz panākumiem, savukārt Anastasija koncentrēsies uz platformas stratēģiju un darbību, virzot integrācijas prioritātes, kā arī pilnveidojot zīmola un tehnoloģiju stratēģijas. Kopā ar abu uzņēmumu apvienoto talantu komandu nākotne izskatās ļoti daudzsološa.”

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā veikusi plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.

Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.

Šī gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja organizēta noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, serveri, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem organizētais noziedzīgais grupējums laika periodā no 2020.gada līdz 2022.gada septembrim nodarbojās ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 377 729 eiro apmērā, slēpjot noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi, piederību un kustību, kā arī mainot to atrašanās vietu.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Jūrmalā un Ādažos; tajā skaitā 11 kratīšanas veiktas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automobiļos.

Vērienīgajā nelegālas tabakas ražošanas lietā uzlikti aresti īpašumiem 13 miljonu eiro vērtībā un konfiscēts atjaunotu luksusa retro automašīnu parks, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi pagājušajā nedēļā vērienīgā operācijā aizdomās par nelegālu tabakas ražošanu aizturējusi 32 personas, apturot starptautisku organizētās noziedzības tīklu. Ludzā atklāta nelikumīgu cigarešu ražotne ar ražošanas iekārtām un izejvielām, kā arī konfiscēts kopumā gandrīz 300 miljonu cigarešu un apmēram 47 tonnas sasmalcinātas tabakas lapu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas (ONSSNAP) pārvaldes 3.nodaļas amatpersonas divu gadu garumā veica izmeklēšanu par starptautisku organizētu noziedzīgu tīklu, kurš nodarbojās ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu, produkcijas kontrabandu un realizāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

“IWG” Grupa topošajā biznesa centrā Novira Plaza ierīkos zīmola Spaces premium klases kopstrādes telpas ar 250 darba vietām. Telpas 1875 kvadrātmetru platībā plānots atvērt janvārī.

“Pasaule mainās, darbinieki izvēlas hibrīdo darba stilu, un uzņēmumi, ņemot vērā straujās pārmaiņas un kvalificēta darbaspēka trūkumu pasaulē, ir gatavi pielāgoties šīm vajadzībām, paralēli samazinot biznesa fiksētās izmaksas. Statistikas dati pierāda, ka hibrīds darbs ir viens no galvenajiem faktoriem cīņā par talantiem,” stāsta vecākā viceprezidente Baltijā un Balkānu reģionā Jekaterīna Kosmačeva.

"Jau pirmajos "Novira Plaza" plānošanas posmos zinājām, ka šeit jābūt kopstrādes telpām, kas bagātinās šī biznesa centra darba vidi," stāsta “Evernord Asset Management” direktore un “Evernord Group” dibinātāja Jolanta Jurga.

Šī būs trešā “Spaces” kopstrādes telpu vieta Rīgā papildu esošajiem birojiem “Zunda Towers” un biroju ēku kompleksā “Elemental Business Centre”, kas tiks atvērts drīzumā.

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa - 182 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās.

Jaunākās aplēses rāda, ka Herisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos - Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.martā norisinājās Latvijas vadošās investīciju bankas, Signet Bank, rīkotais ilgtermiņa sabiedriskais projekts “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), pulcējot Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri bija ieinteresēti iepazīt kapitāla tirgus priekšrocības un gūt praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Visas dienas garumā “Kapitāla tirgus akadēmijā” nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "Mapon" līdzīpašnieks Andris Dzudzilo, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "APF Holdings" finanšu direktors Mihails Keziks.

Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalījās Kristiāna Janvare ("Signet Bank"), Inese Heinacka ("Soraine”), Liene Dubava ("Nasdaq Riga").

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.