38,52 miljoni LVL - tik liels ir 54 uzņēmumu (kuru parāds pārsniedz 300 000 LVL) kopējais parāds valstij līdz šā gada 1.augustam, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Vislielākais viena uzņēmuma parāds valstij ir 5,75 miljoni LVL, ko ir piemirsis valstij samaksāt SIA Centra ekspedīcija. Šim uzņēmumam seko SIA Baltijas mežu eksports ar 2,2 miljoniem LVL parāda, un trešajā vietā ir Agris Krūze ar 1,9 miljoniem LVL.

Parādnieku saraksta pirmais desmitnieks valstij parādā ir 17,47 miljonus LVL.

Parādnieku saraksta TOP 25 (valstij parādā ir vismaz 500 000 LVL):

1. SIA Centra Ekspedīcija - 5 750 660 LVL;

2. SIA Baltijas mežu eksports - 2 206 700 LVL;

3. Agris Krūze - 1 907 640 LVL;

4. SIA KORNA V - 1 632 200 LVL;

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā.

Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un 9 mēneši.

Situācijā, ja ierobežojošs nebūtu finansiālais aspekts, lielākā daļa jeb 41,8% iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, kas ir 8 gadus agrāk nekā patlaban likumdošanā noteiktais teju 63 gadu vecums. Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% respondentu pensionēties gribētu jau 50 gadu vecumā. 5,5% pensijā gribētu doties 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties.

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām plānots iegādāties jaunu automašīnu, jo pašreizējais 2006. gada izlaiduma limuzīns Mercedes-Benz S500 esot sliktā tehniskā stāvoklī. Laikraksts Latvijas Avīze centies noskaidrot, vai patiesi sešus gadus vecs labas markas augstas klases limuzīns var būt tik neizturīgs un slikts, ka nav normāli lietojams.

Automašīna V. Vīķes-Freibergas rīcībā tika nodota 2007. gadā neilgi pēc viņas pilnvaru termiņa beigām, un tolaik tā bija 66 994 latus vērta, atgādina laikraksts.

Ja auto tiešām ir tik bēdīgā stāvoklī, tad kā un kur ar to ir braukts, ja tā nolietots, brīnās laikraksts.

Apzvanot nelielus Rīgas autoservisus, visur secinājums bijis viens – Mercedes (jebkāda veida modelis) nav no tiem automobiļiem, kas pēc sešu septiņu gadu lietošanas sāk jukt un brukt, tas ir izturīgs, protams, ja ar to nebrauc sacensībās vai kā citādi tam nekaitē (nemaina eļļu, neuzrauga ritošo daļu, ignorē pirmās pazīmes, kas liecina par kāda agregāta vai sistēmas defektu).

Otrdien, 4 septembrī Baltijas fondu biržā ar Tallink Grupp akcijām veikts otrs lielākais darījums (pēc apgrozījuma), kas arī ir līdzējis 4. septembri ierakstīt Baltijas fondu biržas vēsturē kā dienu kurā veikts otrs lielākais apgrozījumus.

Pirmajā vietā pēc apgrozījuma vēl joprojām ir 2006. gada 14. decembrī veiktais Mažeiķu naftas darījums, kad tika tirgoti 380 miljoni akciju par 790,5 miljoniem LVL.

Otrdien (4. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 5,17%, sasniedzot 4,35 LVL par vienu akciju. Savukārt visliel��kais kritums bija a/s Grindeks, kuras akciju cena samazinājās par 2,74% un sl��gšanas brīdī bija 7,80 LVL.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Trešdien (5. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Silvano Fashion Group, kuras akciju cena palielinājās par 4,15%, sasniedzot 3,88 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Arco Vara, kuras akciju cena samazinājās par 2,01% un slēgšanas brīdī bija 1,37 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (119) - pērkot un pārdodot 200 430 akcijas 197 426,45 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar Tallink Grupp akcijām - 3 133 323,93 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. septembrī kopumā veikti 856 darījumi un tirgotas 5 886 717 akcijas, veidojot 7 548 751,45 LVL apgrozījumu.

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Pirmdien (10. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Snaige, kuras akciju cena palielinājās par 3,45%, sasniedzot 1,83 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,50% un slēgšanas brīdī bija 4,28 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 10. septembrī kopumā veikti 861 darījumi un tirgotas 1 036 150 akcijas, veidojot 2 207 789,36 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Linas, kurai akciju cena palielinājās par 2,5%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 8,70% un slēgšanas brīdī bija 2,31 LVL.

Krājbankas grupas neauditētā peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 30.jūnijā sasniegusi 2 049 tūkst. LVL, kas ir par 498 tūkst. LVL jeb 32% vairāk nekā 2006. gada 30.jūnijā, liecina kredītiestādes mājaslapā publicētā informācija.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 30.jūnijā sasniedzis 499,24 milj. LVL, kas pieaugums salīdzinājumā ar gada sākumu par 94,11 milj. LVL jeb 23,2%. Noguldījumu atlikumu pieaugums 2007.gada 1.pusgadā veidoja 60,37 milj. LVL jeb 18,5% (no 326,14 milj. LVL līdz 386,51 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums bija 47,90 milj. LVL jeb 25% (no 190,92 milj. LVL līdz 238,81 milj. LVL).

Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2007. gada 1.pusgadā veicinājis tīro procentu ienākumu pieaugums par 2 342 tūkst. LVL jeb par 49,8% (salīdzinot ar 2006. gada 1.pusgadu) un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 267 tūkst. LVL jeb par 11,2%.

Patēriņa kredītu portfelis kopš gada sākuma pieaudzis par 49%, savukārt hipotekāro kredītu pieaugums bijis 25%. 2007.gada 30.jūnijā hipotekārā kredīta portfeļa lielums bija 73 miljoni LVL. Biznesa kreditēšanas jomā portfeļa lielums sasniedzis 88 miljonus LVL. Salīdzinot ar gada sākumu, tas ir pieaugums par 18%.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Igauņu biznesa žurnāls Aripaev izveidojis 500 bagātāko Igaunijas iedzīvotāju sarakstu.

Visu 500 turīgāko igauņu bagātība ir 131,5 miljardi EEK (5,9 miljardi LVL).

Visu TOP 10 bagātāko igauņu bagātība ir pietuvojusies 1 miljardam LVL. Pats bagātākais igaunis ir Olympic Casino kazino tīkla īpašnieks Armīns Karū, kura bagātība 187 miljoni LVL. Otrajā vietā ir uzņēmuma Merko īpašnieks Tomas Anūs un trešajā vietā ir Olympic Casino akcionārs Jans Korpusovs.

Bagātāko igauņu TOP 10

1. Armīns Karū - 4,172 miljardi EEK (187 340 760 LVL)

2. Tomas Anūs - 3,028 miljardi EEK (135 984 140 LVL)

3. Jans Korpusovs - 2,267 miljardi EEK (101 788 300 LVL)

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par automašīnu, kuras pilna masa nepārsniedz 1500 kg, no nākamā gada 1. janvāra būs 20 Ls līdzšinējo 12 Ls vietā, bet par vieglo automašīnu, kuras pilna masa ir no 1501 kg līdz 1800 kg, tā būs 40 Ls līdzšinējo 24 Ls vietā.

To paredz 2010. gada budžeta paketē iekļautajās izmaiņas likumā, kas nosaka nodevas, kuru jāmaksā, izejot ikgadējo tehnisko apskati, jaunās likmes.

Db.lv jau ziņoja, ka, palielinot nodevu, valsts budžetā nākamgad paredzēts gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Nodeva tiks palielināta tieši vieglajām pasažieru automašīnām, savukārt kravas transportlīdzekļiem un autobusiem tā netiks celta, uzsver premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Piektdien (14. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Tallina Vesi, kuras akciju cena palielinājās par 2,47%, sasniedzot 10,19 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Viisnurk, kuras akciju cena samazinājās par 45,48% un slēgšanas brīdī bija 2,42 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 14. septembrī kopumā veikti 1 043 darījumi un tirgotas 911 393 akcijas, veidojot 1 799 091,86 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Talsu mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 9%, sasniedzot 1,09 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Kurzemes atslēga 1, kuras akciju cena samazinājās par 6,12% un slēgšanas brīdī bija 0,46 LVL.

Ar Vilkyškiu pienine akcijām tika veikti visvairāk darījumi (111) - pērkot un pārdodot 412 259 akcijas - 530 190,01 LVL apjomā.

Pirmdien (17. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja divas akciju sabiedrības - Sanitas un Ventspils Nafta, kurām akciju cena palielinājās par 2,22%. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Viisnurk, kuras akciju cena samazinājās par 7,27% un slēgšanas brīdī bija 2,24 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (129) - pērkot un pārdodot 95 234 akcijas 91 777,06 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Harju Elekter akcijām - 1 854 778,82 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. septembrī kopumā veikti 738 darījumi un tirgotas 2 904 053 akcijas, veidojot 5 368 980,39 LVL apgrozījumu.

Ceturtdien (13. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Viisnurk, kuras akciju cena palielinājās par 5,34%, sasniedzot 4,43 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Starman, kuras akciju cena samazinājās par 12,37% un slēgšanas brīdī bija 3,54 LVL.

Ar a/s Pieno žvaigždes akcijām tika veikti visvairāk darījumi (145) - pērkot un pārdodot 144 265 akcijas 177 327,16 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Tallink Grupp akcijām - 1 723 363,30 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 13. septembrī kopumā veikti 965 darījumi un tirgotas 3 284 599 akcijas, veidojot 3 567 329,67 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas Krājbanka, kurai akciju cena palielinājās par 6,24%, sasniedzot 5,45 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Talsu mežrūpniecība, kuras akciju cena samazinājās par 8,26% un slēgšanas brīdī bija 1 LVL.

Krājbankas grupas neauditēta peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 31. decembrī sasniedza 4 954 tūkst. LVL, liecina Latvijas Krājbanka neauditētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Latvijas Krājbankas peļņa ir par 913 tūkstošiem LVL jeb 22.59% lielāka nekā 2006. gada 31. decembrī.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 31. decembrī sasniedza 671 miljonus LVL, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 266 miljoniem LVL jeb 65.7%. Grupas resursu bāzes pieaugumu pamatā veidoja ne-MFI noguldījumi, kuri 2007. gada 12 mēnešos auga par 260 milj. LVL jeb 79.7%, sasniedzot 586 milj. LVL apjomu.

Šāds būtisks resursu pieaugums veicināja bankas ne-MFI kredītu atlikumu pieaugumu atskaites periodā, kas sastādīja 107 miljonus LVL jeb 55.9%, perioda beigās sasniedzot 298 miljonus LVL atlikumu. Būtiskus augšanas apjomus uzrādīja arī tāda aktīvu pozīcija, kā prasības pret kredītiestādēm – pieaugums par 175 miljoniem LVL jeb 176.1%, gada beigās uzrādot atlikumu 275 miljonus LVL.

Pirmdien (3. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 3,73%, sasniedzot 4,13 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rokiškio sūris, kuras akciju cena samazinājās par 2,54% un slēgšanas brīdī bija 13,69 LVL.

Ar a/s Ūkio bankasakcijām tika veikti visvairāk darījumi (127) - pērkot un pārdodot 612 298 akcijas 609 423,03 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 3. septembrī kopumā veikti 708 darījumi un tirgotas 1 571 353 akcijas, veidojot 2 012 703,77 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Siguldas CMAS, kurai akciju cena palielinājās par 8,33%, sasniedzot 1,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 22,63% un slēgšanas brīdī bija 2,94 LVL.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.