Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra veiktie vērienīgie rekonstrukcijas darbi radioteleskopu antenām Irbenē tuvojas noslēgumam un 10. jūnijā plānots atjaunoto RT - 32 antenu pacelt atpakaļ balsta tornī, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Rekonstrukcijas darbi notiek projekta IKSA-CENTRS ietvaros. 2014. gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, kurus plānots pabeigt līdz 10. jūnijam, kad antenu novietos atpakaļ balsta tornī. Pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Lai uzstādītu celtni uz Irbeni dosies 30 tehnikas vienības - 27 kravas automašīnas, kā arī trīs celtņi. No tiem divi būs lielie celtņi – pamatceltnis, kurš veiks antenas pacelšanu balsta tornī un palīgceltnis, ar kura palīdzību veiks montāžu un sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pamatceltņa darbību. Papildus šiem celtņiem tiks atgādāts arī pacēlējs, kurš tiks izmantots, lai darbinieki varētu veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Latvijas uzņēmumi plašāk izmanto e-pasta mārketingu, taču joprojām mācās to izmantot lietderīgāk; pieaug mobilās vides nozīme, jo viedtālruņus e-pastu lasīšanai cilvēki izmanto biežāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažkārt tiek uzskatīts, ka e-pasta mārketings vairāk piemērots tiem, kas piedāvā savas preces vai pakalpojumus internetā, nevis klātienē, jo no e-pasta kampaņas ar klikšķa palīdzību uzreiz var nonākt, piemēram, interneta veikalā. Taču arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirdzniecību klātienē, var veiksmīgi izmantot e-pasta mārketingu. Piemēram, informācija datubāzei tiek ievākta tirdzniecības vietā, kur veikta apmeklētāju aptauja (paši aizpildījuši anketas) un pēc tam e-pasta vēstulēs tiek sūtīta informācija par aktuālo konkrētajā veikalā, stāsta Jānis Rozenblats, Mailigen vadītājs.

Sales.lv e-pasta mārketinga vadītājs Jānis Karāns piekrīt, ka visvairāk e-pasta mārketingu izmanto tirdzniecības uzņēmumi, taču gan Latvijā, gan pasaulē to izmanto visdažādāko nozaru uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas, valsts iestādes, blogeri, u.c. Ir nozares, kur e-pasta mārketings tā ierastajā izpratnē nav aktuāls, piemēram, lieliem ražotājiem, kuriem ar patērētāju nav tiešas komunikācijas. Tomēr šī rīka tehniskās iespējas piemērotas ikvienam biznesam, kam ir aktuāla jebkāda e-pastu komunikācija.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Šonedēļ Irbenes radioteleskopu kompleksā norisinās kompleksa mazākā teleskopa RT-16 jaunās antenas montāžas darbi, lai iespējams 28.jūlijā to uzceltu balsta tornī, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada jūlijā iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums ar MT Mechatronics GmbH (Vācija) par jaunas antenas piegādi RT-16 un abu radioteleskopu vadības un piedziņas sistēmu modernizāciju.

2014.gada ietvaros tika veikta RT-16 jaunās antenas projektēšana, ko MT Mechatronics vadībā veica apakšuzņēmēji 54th Research Institute of China Electronics Technology Group Corporation (CETC54) (Ķīna) un Instituto Geográfico Nacional (IGN) (Spānija).

Antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls, no kā izgatavotas gan balsta struktūru veidojošās caurules, gan sekundārais spogulis un primārā spoguļa atstarojošie paneļi.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Sākot ar 2014.gada decembri, aktīvi norisinās renovācijas darbi Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Viens no būtiskākajiem kompleksa renovācijas darbiem ir radioteleskopa RT-32 antenas spoguļa balsta konstrukcijas renovācija. Šobrīd ir pabeigta antenas balsta struktūras bojājumu labošana metinot, kā arī daļēji nomainot bojātos elementus, pabeigta balsta konstrukcijas krāsošana, liecina medijiem sniegtā informācija.

Paralēli šiem darbiem noris spoguļa virsmu veidojošo alumīnija plākšņu (kopskaitā 944 plākšņu) remonts. Tuvākajā laikā plānots uzsākt alumīnija plākšņu attīrīšanu ar stikla abrazīvu un krāsošanu, izmantojot specializētu, radioteleskopiem paredzētu krāsu sistēmu, kas ražota ASV.

Darbu projektētājs ir MT Mechatronics GmbH (Vācija), galvenais būvuzņēmējs SIA Ostas celtnieks (Latvija, Ventspils), būvuzraudzību nodrošina A/S Inspecta Latvia.

Irbenē atpakaļ balsta tornī šodien tika pacelta Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopa RT - 32 antena, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šoruden.

Antenas pacelšana balsta tornī un nostiprināšana ir daudz sarežģītāks process nekā nocelšana rekonstrukcijai. Gandrīz 80 tonnu smago antenu balsta tornī novietoja SIA Arsava īpašumā esošais celtnis, kura nogādāšanai Irbenē bija nepieciešamas 30 smagās kravas automašīnu vienības un visas nedēļas laikā notiek sagatavošanās process, lai pacelšanu varētu veiksmīgi realizēt. Šāda mēroga antenas rekonstrukcijas darbi līdz šim nav veikti, tādēļ piesaistīti spēcīgākie Ventspils Augstskolas inženieri un zinātnieki, kā arī speciālisti no ārvalstīm.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Turpinot apgūt jaunus noieta tirgus, viens no lielākajiem graudu pārstrādātajiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks paplašinājis eksportu uz Āfriku un nosūtījis pirmo produkcijas konteineru uz Keniju. Uz šo valsti tiek eksportētas auzu pārslas, informē uzņēmumā.

Kopš pērnā gada uzņēmums mērķtiecīgi paplašina eksportu, apgūstot jaunus produkcijas noieta tirgus. Šajā laikā uzsākts eksports uz Itāliju, Ķīnu, Apvienotajiem Arābu emirātiem un tagad arī uz Keniju.

«Neskaidrība ar Krievijas tirgu liek mums meklēt alternatīvus eksporta reģionus, un mums tas izdodas. Kenija ir pirmā valsts Āfrikā, uz kuru uzņēmums uzsācis eksportu. Mēs saskatām pietiekami lielu potenciālu mūsu produktiem šajā reģionā, kur kopumā ir ļoti augsts graudaugu un to produktu imports klimatisko apstākļu dēļ, kas nav piemēroti labības audzēšanai,» norāda AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.

Rīgas domes Satiksmes departaments šorīt veicis urbumus arī viskritiskākajā stāvoklī esošajā Augusta Deglava ielas pārvada balstā, un pārbaudes liecinot, ka tas atbilst drošības prasībām, pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa norādīja, ka departaments urbumus pārvada balstos bija veicis jau iepriekš, taču Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) norādījis, ka pārbaudi vajag veikt arī konkrētajam balstam. «Arī šī pārbaude apliecināja, ka balsta vidus ir pilns ar betonu un ir stabils. Tieši tā, kā norādījām iepriekš,» sacīja Ahuna-Ozola.

Veikto urbumu rezultātus departaments šodien iesniegs BVKB. Vienlaikus abu institūciju pārstāvjiem šodien plānota tikšanās, lai noskaidrotu, vai BVKB ieskatā nepieciešams veikt vēl kādas drošības pārbaudes.

Ahuna-Ozola neizslēdza iespēju, ka gadījumā, ja BVKB saņemtie rezultāti apmierinās, viņi varētu rosināt satiksmi uz pārvada atjaunot.

Pēdējā desmitgadē daudzās Eiropas valstīs konstatēta parastā oša, kā arī tam radniecīgā šaurlapu oša audžu bojāeja, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Sākusies Polijā, nu arī Latvijā pēdējos gados vērojama strauja šo koku atmiršana, skaidro dendrologs, Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns.

Pēc tam, kad iepriekšējos gados tika konstatēta šķietami veselu un zaļu ošu lūšana un krišana Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas, Turaidas, Krimuldas apkaimē, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā Chalara fraxinea infekcijas izplatību ošu audzēs pētīja dendrologs Andrejs Svilāns, kurš secināja, ka lielākajai daļai šajā teritorijās augošo ošu ir konstatēta infekcija dažādās slimības attīstības fāzēs.

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.