Šobrīd strādājošajiem var nākties piedzīvot situāciju, ka valstij nebūs pietiekami daudz līdzekļu, ko izmaksāt pensijās, jo nauda, kas būtu paredzēta šo pensiju izmaksai, tiktu tērēta jau šodien, norāda IPS LKB Krājfondi valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.

Ņemot vērā to, ka valsts budžetā pietrūkst naudas līdzekļu sociālo jautājumu apmierināšanai, pagaidu atskaitījumu samazināšana pensiju 2. līmenim bija loģiska 2009. gadā. Tomēr samazinājums jau ir bijis pietiekams – saskaņā ar kārtību, kas bija noteikta Valsts fondēto pensiju likumā, šogad pensiju 2. līmenim bija plānots novirzīt 10% no strādājošo bruto algas – faktiski šobrīd tiek novirzīti tikai 2%, tātad samazinājums sasniedzis jau 80%. Ja likme tiks samazināta līdz 0%, tas nozīmēs, ka valsts pilnībā atsakās no izveidotās pensiju sistēmas pamatprincipiem, norāda kompānijas pārstāvis.

Eiropas prakse liecina, ka iemaksas 2. līmenī netiek apturētas. Piemēram, Lietuvā likme šobrīd ir 2% un to samazināt netiek plānots. Igaunijā cilvēkam, turpinot iemaksas 2. līmenī, likme šobrīd ir 2% un no nākamā gada to paaugstinās līdz pat 4%. Rumānijā pensiju 2. līmenim šogad novirza 2,5% no algas un 2011. gadā to palielinās līdz 3%.

Pensiju 2. līmenis bija veidots ar mērķi pakāpeniski samazināt sociālā budžeta slogu, lai ievērojamu pensijas daļu maksātu nevis no budžeta, bet no pensiju fonda līdzekļiem. Arī pensijas indeksācijai būtu jānotiek nevis par budžeta līdzekļiem, bet ņemot vērā pensiju fondu ieguldījumu atdevi, kas ir pakļauta nevis politiskiem lēmumiem, bet situācijai ekonomikā kopumā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa iemaksas grib pilnībā atgriezt valsts sociālajā budžetā. Līdz ar to, ievērojami pārdalot otrā līmeņa naudu, valsts riskē, mēģinot risināt problēmas sociālajā sfērā šodien, nonākt vēl lielākās grūtībās nākotnē.

Turklāt nedrīkst nenovērtēt pensiju fondu lomu valsts ekonomikā – pensiju fondi ir liels vietējais ilgtermiņa investors. Pensiju fondi iegulda līdzekļus Latvijas uzņēmumos, sekmējot to attīstību, izvieto līdzekļus depozītos, atbalstot valsts finanšu sektora stabilitāti un dodot iespēju saņemt ilgtermiņa kredītus. Pensiju fondi pērk valdības obligācijas, tādējādi atbalstot valsts budžetu grūtos brīžos. Valdībai apturot iemaksas pensiju 2. līmenī, pensiju fondiem būs mazāk iespēju vairot ekonomisko stabilitāti valstī, norāda A. Makijenko.