Katrs trešais aptaujātais atzīst, ka, viņaprāt, svarīgākā informācija par pensiju 2. līmeni, ir sava izveidotā uzkrājuma apmērs.

Tajā pašā laikā respondentu vairākums – 81% – nemaz nezina, cik liels pensiju 2. līmeņa kapitāls viņiem ir uzkrāts un katrs otrais nezina savu pensiju plānu, secināts SEB bankas klientu veiktajā aptaujā.

Vājš zināšanu līmenis un maza interese par pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem varētu būt saistīta ar to, ka daudzi iedzīvotāji par pensiju 2. līmeni nedomā kā saviem personīgajiem uzkrājumiem. Turklāt aptaujas dati liecina, ka vairākums neinteresējas par savu uzkrāto kapitālu, jo nezina, kur iegūt šādu informāciju.

SEB Investment Management vadītājs Jānis Rozenfelds: «Diemžēl lielākā daļa klientu pat nenojauš, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumi var kļūt vai jau ir kļuvuši par lielāko finanšu aktīvu, kas cilvēkam pieder viņa dzīves laikā. Ja esat piedalījies pensiju 2. līmenī no tā ieviešanas paša sākuma (2001. gads) un par jums visu laiku ir maksāti nodokļi, tad jūsu personīgie uzkrājumi jau tagad sastāda trešdaļu vai pat pusi no jūsu gada bruto algas. Tā jau ir nopietna summa.»

Pēc Latvijas komercbanku asociācijas datiem, 2016. gada trešajā ceturksnī kopējie valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 136 miljoniem eiro, tādējādi kopsummā fondēto pensiju aktīvu vērtība šobrīd ir sasniegusi 2.647 miljardus eiro. Turklāt kopš valsts fondēto pensiju sistēmas ieviešanas līdzekļu pārvaldītāji sistēmas dalībniekiem ir nopelnījuši aptuveni 432 miljonus eiro. Šī summa ir tīrais investīciju rezultāts, no kura ir atskaitīti visi ar aktīvu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītie izdevumi – atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citas izmaksas. Vidējais uzkrājums uz vienu shēmas dalībnieku 2016. gada septembra beigās sasniedza 2103 eiro.