Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šonedēļ sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,31 juaņa par dolāru, vēsta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 4,3%, tomēr daudzi eksperti uzskata, ka juaņas stiprināšanās varētu pierimt, jo Ķīnas valdība, visticamāk, būs saudzīga pret saviem ražotājiem, kurus negatīvi ietekmēs vājāki eksporta tirgi. Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6,83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus un eksportētājus.

Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā (kopš tā laika dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,5%). Tiek lēsts, ka nākamgad dolāra cena Ķīnas juaņās varētu sarukt par 3%.

DB jau rakstījis, ka stiprāka juaņa pasaules ekonomiku varētu ietekmēt caur eksporta un importa kanāliem - turklāt ietekme var būt samērā būtiska, jo Ķīna kā nekā ir otra pasaules lielākā ekonomika. Līdz ar dārgāku vietējo valūtu var samazināties Ķīnas eksporta priekšrocības (tās eksportētais kļūs dārgāks), kā rezultātā vieglāki laiki var pienākt ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē, kuriem nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas ražojumiem. Mākslīgi lētā Ķīnas juaņa ilgstoši ir bijusi par iemeslu asām diskusijām ASV un Ķīnas politiķu vidū. Pastāv viedoklis, ka juaņas sadārdzināšanās varētu mazināt nesabalansētību pasaules ekonomikā, jo mazinātos Ķīnas eksporta konkurētspēja, un radītu darbavietas citos pasaules reģionos.

Ķīnas juaņas nozīme starptautiskajā tirdzniecībā aug, un nākotnē tā var izaicināt ASV dolāru, uzskata Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Īvs Meršs.

Kā raksta Reuters, runājot konferencē par juaņas nākotni, Ī. Meršs uzsvēris, ka Ķīnas valdībai jāturpina reformēt ekonomiku un finanšu sektoru, jo juaņa patlaban sper pirmos soļus kā valūta, kas tiek izmantota starptautiskām investīcijām.

Ja tai veiksies, kādu dienu tā var kļut par galveno rezerves valūtu, sacījis ECB pārstāvis. Viņš skaidro, ka Ķīnas ekonomikas izmēra un tās nozīmes pasaules tirdzniecībā dēļ, un potenciāli arī finanšu tirgos, juaņa var mest izaicinājumu ASV dolāram.

ECB valdes loceklis gan uzsvēris, ka, skatoties no eirozonas perspektīvas, juaņas starptautiskās nozīmes augšana liek cītīgāk vērot riskus, kas saistīti ar juaņas ieguldījumu palielināšanu eirozonas bankās.

Ķīnas valūta juaņa ir kļuvusi par vienu no piecām visplašāk lietotajām valūtām globālos maksājumos, trešdien paziņoja starptautiskā finanšu transakciju aģentūra Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT).

Juaņa decembrī popularitātes ziņā pārspēja Kanādas un Austrālijas dolārus. Populārākas valūtas par juaņu tagad ir tikai ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

Pekina pakāpeniski mīkstina juaņas kontroli un veicina šīs valūtas izmantošanu ārvalstīs, lai palielinātu Ķīnas firmu lomu pasaules ekonomikā.

Juaņas maiņas kursu nosaka Ķīnas centrālā banka un šī valūta netiek brīvi tirgota globālajos valūtu tirgos, bet Pekina ir parakstījusi vienošanās ar vairākiem ārvalstu finanšu centriem, tostarp Londonu, par juaņas izmantošanu transakcijām.

Decembrī 2,17% globālo maksājumu tika veikti juaņās, bet 2,69% - Japānas jenās. ASV dolāra īpasvars bija apmēram 44,64%, eiro - 28,3%, bet britu mārciņas īpatsvars - 7,92%.

Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas pieaugošo svaru, SVF lēmums par šīs valsts valūtas rezervju statusu šķiet visai loģisks

Nav šaubu, ka Ķīnas ekonomikas nozīme pasaules tautsaimniecībā pēdējo dažu desmitu gadu laikā strauji pieaugusi, un ir nomanāmas prognozes, ka šāds process turpināsies, kā rezultātā pasaules ekonomikas epicentrs galu galā no rietumvalstīm pārvietosies uz šo reģionu. Par to, ka Ķīnas vēlmes vairs nevar neņemt vērā, liecina arī Starptautiskā Valūtas fonda lēmums iekļaut šīs valsts valūtu SDR valūtu grozā. Lēmumam ir liela simboliska nozīme – Ķīna kļuvusi par vienu no pasaules ekonomikas pīlāriem, bet kādi reāli efekti vismaz īstermiņā izjusti tiks maz.

Zīmīgi, ka Ķīnas valūtas iekļaušana SDR grozā pamatā notiks uz eiro rēķina. Eiro īpatsvars šajā grozā saruks no 37,4% līdz 30,93%, kas, iespējams, tuvāko gadu laikā var pastiprināt kopējās valūtas pārdošanas spiedienu no atsevišķu rezervju pārvaldnieku puses, kuri nākotnē savukārt savos krājumos atvēlēs vietu juaņās nominētiem aktīviem. Katrā ziņā var sagaidīt, ka starptautiskajā arēnā līdz ar šādu lēmumu turpinās palielināties Ķīnas juaņas loma, un pastāv pat viedoklis, ka tā nākotnē var ieņemt eiro lomu un būt otra nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra (daži šādu ainu bur jau 2030. gadā).

Ķīnas prezidents Hu Jintao paziņojis, ka starptautiskā valūtas sistēma, kur dominē ASV dolārs, ir pagātnes produkts, vēsta BBC.

Viņš arī norādījis, ka Ķīna veic pasākumus, lai aizstātu to ar juaņu, tomēr atzinis, ka tas būs diezgan ilgs process.

Šīs prezidenta piezīmes diviem ASV laikrakstiem - Washington Post un Wall Street Journal - izteiktas pirms Ķīnas līdera vizītes Vašintonā, kas notiks šonedēļ, un atspoguļo nesaskaņas valūtas jautājumā starp abām lielvarām.

Ķīnas prezidents arī atkārtoti izteicis kritiku ASV centrālās bankas lēmumam «injicēt» 600 miljardus ASV dolāru valsts ekonomikā. «ASV monetārajai politikai ir liela ietekme uz globālo likviditāti un kapitāla plūsmu, tādēļ ASV dolāra likviditāti jāsaglabā saprātīgā un stabilā līmenī,» teicis Jintao.

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Dažos nākamajos gados ASV multinacionālās kompānijas atsāks investīcijas savās mājās, jo pieaugošās algas un stipra juaņa padara Ķīnu par mazāk saistošu ražošanas vietu, secināts konsultantu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumā, vēsta Reuters.

Kompāniju investīcijas ASV pieaugs, jo valsts kļūst par vienu no lētākajām vietām, starp pasaules attīstītajām valstīm, kur nodarboties ar ražošanu. Šāds situācijas pavērsiens var ievērojami paātrināt ASV ekonomikas atlabšanu.

Trīs ievērojamas kompānijas jau ir pārcēlušas savas ražotnes atpakaļ uz ASV. Piemēram, kalnrūpniecības iekārtu ražotājs Caterpillar Inc. uz ASV ir pārcēlis savu celtniecības ekskavatoru ražotni. Tehnoloģiju kompānija NCR Corp uz Džordžijas štatu ir pārcēlusi bankomātu ražotni un rotaļlietu ražotājs Wham-O ir pārcēlis vairākas ražotnes no Ķīnas uz ASV.

Visticamāk, dažu tuvāko gadu laikā vēl vairāk kompāniju atgriezīsies ASV. «Ja jūs skatieties uz pašreizējiem rādītājiem, joprojām ir izdevīgāk ražot Ķīnā, bet ap 2015. gadu būs daudz savādāk,» norāda Hals Sirkins BCG pārstāvis.

Samazinoties tirgu uzticībai tradicionāliem pasaules ekonomikas līderiem, lielas iespējas investoru piesaistē ir attīstības valstīm, kuras piedzīvo strauju izaugsmi. Tādējādi, piemēram, Ķīnas valūta pavisam netālā nākotnē var aizstāt ASV dolāru kā galvenā pasaules valūta, paziņojis Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, vēsta Forbes.

Uzticības zaudējums tādiem galvenajiem pasaules ekonomikas spēlētājiem kā ASV un Eiropa apvienots ar šo reģionu vājo ekonomisko izaugsmi ir iegrūdis tirgus jaunā «bīstamā zonā», ar ko politiķiem nāksies rēķināties.

Pasaules ekonomika pašlaik piedzīvo «vairāku ātrumu» atveseļošanos, kurā attīstības valstis ir galvenis izaugsmes un iespēju centrs. Savukārt ASV un eirozona saskaras ar nopietnām problēmām – tirgi zaudē ticību ASV spējām risināt iekšējās problēmas, bet daudzas eirozonas dalībvalstis «ceļo no drāmas uz traumu», norādīja Pasaules Bankas prezidents.

Šādā gaisotnē pavisam netālā nākotnē Ķīnas juaņa varētu veidot jaunu valūtas grozu, kas ieņemtu starptautisko rezervju un tirdzniecības valūtu lomu, kāda pašlaik ir atvēlēta ASV dolāram, stāstījis R. Zēliks,

Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šodien sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,3556 juaņas par dolāru, raksta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 3,68%. Savukārt kopš pagājuša gada jūnija, kad Ķīna pēc ilgstošākas pauzes pieļāva pakāpenisku savas valūtas stiprināšanos, dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,4%.

Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6.83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā.

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 7.02 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 96 %.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru bija par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Otrajā vietā ierindojusies Šveice, kurā Big Mac maksā 6.30 dolārus, un šīs valsts valūta pret dolāru ir par 75 % pārvērtēta. Eiro atrodas trešajā vietā un pret dolāru tas esot pārvērtēts par 35 %. Big Mac vidējā cena eirozonā ir 4.84 dolāri.

Vislētāk no apskatītajām valstīm Big Mac maksā Ķīnā – 1.83 dolārus. Attiecībā pret dolāru Ķīnas juaņa ir nenovērtēta par 49 %.

Pasaules ekonomikai ir izdevies spert soli atpakaļ no bezdibeņa malas, kā arī parādās stabilizācijas signāli eirozonā un ASV, tomēr attīstīto valstu parādu apjomi, kā arī augošās naftas cenas, joprojām sagādā vērā ņemamus riskus, sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktore Kristīne Lagarde.

«Pasaules ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa, tomēr nav daudz iespēju manevriem un politiskām kļūdām,» runājot Ķīnas Attīstības forumā, sacīja K. Lagarde.

Stabilizācijas pazīmes arī apliecinot, ka globālās finanšu krīzes risināšanai izmantotie pasākumi sākot atmaksāties – ASV ekonomikas indikatori uzlabojoties, bet Eiropai ir izdevies spert nozīmīgu soli krīzes atrisināšanās, veicot pasākumus, kas saistīti ar Grieķijas situācijas normalizēšanu.

«Pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas, un pašlaik mums ir iemesls būt daudz optimistiskākiem. Tomēr optimismam mūs nevajadzētu ievilināt nepatiesas drošības sajūtā. Joprojām ir lielas ekonomiskās un finanšu ievainojamības iespējas, kuras mums jāatrisina,» klāstīja K. Lagarde.

Politiskie līderi, centrālo banku pārstāvji un finansisti Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā asi kritizējuši Ķīnas monetāro un tirdzniecības politiku, kā arī apšaubījuši tās spēju risināt ekonomikas pārkaršanas problēmu, ziņo AFP.

Vadošās Ķīnas amatpersonas apgalvo, ka tā darbojas pasaules ekonomikas interesēs, saglabājot valūtu juaņu vāju pret dolāru un uzturot milzīgu tirdzniecības pārpalikumu, kas 2009.gadā bija 196.1 miljards ASV dolāru.

Viens no Ķīnas ekonomiskās politikas kritiķiem bijis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš akcentējis, ka «valūtas kursa nestabilitāte un atsevišķu valūtu nepietiekams novērtējums darbojas pret godīgu tirdzniecību un godīgu konkurenci».

Arī miljardieris finansists Džordžs Soross (George Soros) sacījis, ka Ķīnas valūtas pārvērtēšanas nepieciešamība kļūst arvien spēcīgāka un stiprāka juaņa nāktu «par labu Ķīnai un pārējai pasaulei». Dž. Soross arī paudis skepsi par to, vai Ķīna varēs tikt galā ar aktīvu burbuļiem, kas veidojas tās ekonomikā.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pekina veiks represīvus pasākumus, ja Amerikas Savienotās Valstis atzīs Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteiks tirdzniecības sankcijas, svētdien paziņojis Ķīnas tirdzniecības ministrs Čens Demings (Chen Deming). Tas ir jaunākais no izteikumiem saistībā ar abu valstu strīdu par juaņas vērtību, vēsta Reuters.

Č. Demings, runājot Ķīnas Attīstības Forumā, atkal apsūdzējis Vašingtonu par jautājuma politizēšanu pirms 15. aprīļa termiņa, kad ASV Valsts kasei jāizlemj, vai atzīt Ķīnu par valūtas manipulatoru. Viņš akcentējis, ka valūtas vērtības jautājums, nebūtu jāapspriež starp divām valstīm.

«Mēs uzskatam, ka juaņa nav nepietiekami novērtēta,» akcentējis Č. Demings, piebilstot, ka, ja no ASV puses sekos tirdzniecības sankcijas, arī Ķīna rīkosies. Taču viņš nav precizējis, kā tieši tā plāno rīkoties.

Saskaņā ar Ķīnas tirdzniecības ministra sacīto jebkādas juaņas vērtības izmaiņas pašas par sevi neatrisinās globālās tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Šā gada trešajā ceturksnī Ķīnas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 7,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, raksta Bloomberg.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika augusi par 2,2%.

Ķīnas ekonomikas izaugsme pirmo reizi trīs ceturkšņu laikā uzņēmusi straujāku tempu, jo Ķīnas premjerministrs Li Kecjans ieviesis pasākumus, lai veicinātu ražošanas apjomu pieaugumu un investīcijas, lai šajā gadā sasniegtu valdības noteikto izaugsmes mērķi – 7,5%.

Ķīnas ražošanas apjomi auguši par 10,2%, savukārt mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 13,3%. Tāpat mājokļu pārdpšanas apjomi septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auguši par 34%, neskatoties uz ierobežojumiem, kas noteikti, lai izvairītos no tirgus burbuļa.

Saistībā ar Ķīnas valūtu ir sacelts pārāk liels tracis un tas nekādā veidā nepalīdz situācijai, paziņojis Ķīnas centrālās bankas vadītājs Zhou Xiaochuans, ziņo MarketWatch.

Mēs varam diskutēt par šo jautājumu, bet mēs nedomājam, ka pārāk liels troksnis šajā ziņā palīdz, sacījis Z. Xiaochuans. Viņš akcentējis, ka tas, vai atļaut Ķīnas juaņas vērtībai pieaugt, ir «ļoti sarežģīts jautājums», un Pekinai vēl ir daudz kas jāapsver saistībā ar šāda soļa ietekmi uz valsts ekonomiku.

«Attiecībā uz Ķīnu mums arī ir milzīgs uzdevums radīt darbavietas,» viņš sacījis.

Kā vēstīts, Ķīnas tirdzniecības ministrs Čens Demings (Chen Deming) nesen paziņoja, ka Pekina veiks represīvus pasākumus, ja Amerikas Savienotās Valstis atzīs Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteiks tirdzniecības sankcijas. Tas bija viens no jaunākajiem amatpersonu izteikumiem saistībā ar abu valstu strīdu par juaņas vērtību.

Piektdien Ķīna kārtējo reizi noraidīja ASV pārmetumus, ka pasaulei nepieciešama stiprāka juaņa, lai izlīdzinātu pasaules tirdzniecības nesabalansētību. Ķīna joprojām norāda, ka saglabās juaņas kursu stabilu.

«Krīzes laikā, noturēt stabilu juaņas valūtas kursu ir svarīgi ne tikai Ķīnai, bet arī pārējai pasaulei. Mums ir jābūt atbildīgiem. Ja valūtu kursi būs mainīgi, tirdzniecībai nebūs enkura. Tad savukārt radīsies jūklis kapitāla ieplūdē un izplūdē. Tā mums kā atbildīgai, lielai nācijai jāsaglabā relatīva valūtu kursu stabilitāte,» norādījis Ķīnas komunistiskās partijas pārstāvis.

Jāpiebilst, ka aprīļa vidū ASV lems vai atzīt Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteikt tai tirdzniecības sankcijas. Ķīna jau atbildējusi ka uz ASV sankcijām atbildēs ar pretpasākumiem.

Pašlaik daudzi analītiķi uzskata, ka Ķīnas juaņai realitātē vajadzētu pret ASV dolāru būt par aptuveni 25% stiprākai. Tiek sagaidīts, ka Ķīnas CB juaņas vērtībai pret ASV dolāru tuvāko 12 mēnešu laikā tomēr ļaus kāpt par 3%, norādījusi Reuters veikā analītiķu aptauja šajā sakarā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinās savu pasaules izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4% vai vairāk, jo Ķīna un citas ekonomikas uzņem apriezienus, atsaucoties uz fonda vadītāja sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Skaidri redzams, ka Dienvidamerika un Āfrika arī atgūstas, bet privātais pieprasījums ASV, Japānā un Eiropā joprojām ir vājš, stāstījis SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn).

Viņš arī uzskata, ka Ķīna kādā brīdī mainīs valūtas politiku, jo juaņa ir nepietiekami novērtēta un, ļaujot tās vērtībai pieaugt, Ķīna gūs labumu.

SVF savu prognozi krasi paaugstināja janvārī, paredzot, ka pasaules ekonomika 2010.gadā pieaugs par 3,9%. Pagājušā gada oktobrī tā prognozēja pieaugumu tikai par 3,1%.

SVF, Pasaules Banka un G20 valstis rīkos sanāksmes Vašingtonā, sākot no ceturtdienas.

Septiņas industriāli attīstītākās valstis (G7) panākušas pamata vienošanos, ka Ķīnas nacionālo valūtu - juaņu - būtu jāiekļauj Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā, piektdien paziņoja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Vienlaikus G7 finanšu ministri norāda, ka šajā jautājumā steiga nav nepieciešama.

Pastāv tehniski jautājumi un ne tikai, kurus nepieciešams atrisināt," pēc G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes pavēstīja Šeible. "Mēs pilnībā esam vienojušies par mērķi, taču nebūtu vēlams ar to steigties.

Ķīna vēlas nodrošināt juaņai lielāku lomu pasaules finanšu sistēmā, tostarp lai tā tiktu iekļauta valūtu grozā, kas veido SVF speciālo aizņēmuma tiesību rezervju valūtu.

Juaņas vērtība vairākus gadus bijusi saspīlējuma avots, Ķīnas lielākajiem tirdzniecības partneriem, tostarp ASV apgalvojot, ka

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

Rezervju valūtas statuss juaņai ir tikai laika jautājums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar strauju Ķīnas ekonomiskās varenības uznācienu, daudz diskusiju pēdējo gadu laikā veltīts tam, kāda loma nākotnē būs šīs valsts valūtai. Pati Ķīna arvien aktīvāk pauž vēlmi valūtu padarīt par vienu no pasaules galvenajām rezervju valūtām. Tas nozīmētu juaņas nozīmīguma palielināšanos un to, ka pasaules lielie investori un centrālās bankas zināmu īpatsvaru rezervju glabā šajā valūtā. Tāpat tas liecina par augošām Ķīnas starptautiskajām politiskajām ambīcijām.

Ir aizspriedumi

Neskatoties uz Ķīnas lielo ekonomisko svaru (tā ir pasaules lielākā eksportētāja), šīs valsts valūtas nozīmi starptautiskajā telpā par ļoti lielu uzskatīt nevar. Ķīna ir atbildīga jau vairāk nekā par 10% no kopējās pasaules tirdzniecības. Savukārt juaņu īpatsvars globālajos norēķinos ir vien 2,2% (tirdzniecība juaņās gan pēdējo gadu laikā ļoti strauji augusi). Galvenokārt juaņa tiek izmantota Ķīnas iekšējā tirgū, kur starptautiskajā arēnā norēķinos pārliecinoši dominē ASV dolārs un eiro. Saprotams ir arī tas, kāpēc daudziem ir aizspriedumi pret juaņu. Ķīnas varas iestādes šīs valūtas pirkšanu, pārdošanu un cenu ļoti cieši regulē, un ir nepieciešamas ļoti spēcīgas šādu ieguldījumu (juaņās) saglabāšanas garantijas. Pastāv viedoklis, ka juaņas loma varētu straujāk augt, ja tiks liberalizēta Ķīnas politiskā sistēma. Tiesa gan, ko tādu pašlaik prognozēt vēl nevar. Ķīnai izšķirīgais lēciens uz brīvo tirdzniecību vēl ir jāveic. Zināmi eksperimenti jau notiek. Pērn Ķīna ar Honkongas biržas palīdzību pieļāva ārvalstu kapitāla ieplūdi akciju tirgū. Ķīnas akciju cenas strauji kāpa, kur nu noticis šī tirgus sabrukums. No totāla kraha Ķīnas akciju tirgu atturējuši vien bezprecedenta jomas regulatoru avārijas pasākumi, kas atkal ietver ļoti stingrus vērtspapīru tirgošanās noteikumus. Analītiķi lēš – gadījumā, ja juaņai tiktu noteikts starptautiskās valūtas rezervju statuss, tad tas nozīmētu, ka Ķīnas aktīvos ātri vien tiktu pārvērsti līdzekļi aptuveni viena triljona ASV dolāru vērtībā.

Pašreizējie Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) naftas ražošanas apjomi ir adekvāti vēl turpmākajiem diviem gadiem, piektdien paziņojis Venecuēlas naftas ministrs Rafaels Ramirezs (Rafael Ramirez).

Minētā valsts pašlaik pēc amatpersonas vārdiem pašlaik iegūst vidēji 3,01 milj. barelu naftas dienā un šāds produkcijas apjoms ir plānots visu šo gadu.

Ministrs arī ziņoja, ka Venecuēla vēlas dažādot valūtu politiku savu saistību pildīšanai. Venecuēla jau piekritusi 20 miljardu lielam aizdevumam no Ķīnas, kur viena puse tiks nominēta ASV dolāros, savukārt otra – Ķīnas juaņās. «Mūsu stratēģija paredz ietekmes mazināšanu no ASV dolāra. Ķīnas juaņa ir pietiekami spēcīga un turklāt mums nav ierobežojumi to izmantot. Tas palīdzēs atvieglot importu no Ķīnas,» tā R. Ramirezs.

Pagājušajā mēnesī Ķīnas ārvalstu valūtas rezerves sarukušas rekordstraujā tempā, jo centrālā banka pārdeva dolārus, lai atbalstītu juaņu, raksta Bloomberg.

Ārvalstu valūtas rezervju apmērs samazinājās par 93,9 miljardiem dolāru līdz 3,56 triljoniem dolāru. Iepriekšējā mēnesī to apjoms bija 3,65 triljoni dolāru. Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja, ka rezerves būs samazinājušās līdz 3,58 triljoniem dolāru.

Rezervju apjoma kritums raksturo Ķīnas pūles balstīt valūtu un meklēt veidu, kā bremzēt kapitāla aizplūdi, kas rada riskus, ka turpmāk bremzēsies valsts ekonomikas izaugsme.

«Ja centrālā banka turpinās veikt intervences, Ķīnas ārvalstu valūtas rezerves turpinās samazināties – jo lielāka būs intervence, jo dziļāks kritums,» saka Bocom International Holdings analītiķis Lī Miaoksians.

Ķīna savas valūtas juaņa reformu veiks ļoti pakāpeniski, pār notiekošo procesu saglabājot lielu kontroli, pirmdien norādījusi Ķīnas tirdzniecības ministrija.

Veicot Ķīnas valūtas reformas tikšot ņemts vērā valsts ekonomikas stāvokļa izmaiņas sevišķi izmaiņas Ķīnas tirdzniecības bilancē. Ķīnas Tirdzniecības pārstāvji arī izteica pārliecību, ka arī pie stiprākas juaņas sagaida, ka valsts ražotāji spēs saglabāt savu konkurenci.

Ķīnas banka juaņas vērtību jau 23 mēnešus pēc kārtas bija piesaistījusi ASV dolāram (pie kursa 6.825 juaņas par vienu ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Ķīnas valdība tādējādi bija izpelnījusies lielu kritiku no citu valdību puses, kuras grib juaņas vērtības stiprināšanos. Jāpiebilst, ka šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru.

Pirmdien vara cena pieauga līdz piecu mēnešu augstākajai atzīmei, jo dolāra vērtības vājināšanās veicināja pieprasījumu pēc ražošanas metāliem kā alternatīvu investīciju veidu, raksta Bloomberg.

Turklāt kritās metāla krājumu apjoms, liecina Londonas Metālu biržas dati.

«Augstā likviditāte, vājāks dolārs, spēcīgāka juaņa un lielais pieprasījums no Ķīnas atbalsta ražošanas metālu cenas,» norāda Commerzbank analītiķis Jūdžins Veinbergs. Viņš arī paredz augšupejošu cenas tendenci.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 7783 dolāriem par tonnu. Pirms tam cena sasniedza 7812 dolārus par tonnu, kas ir augstākā atzīme kopš 26. aprīļa.