«Manuprāt, ja kādam no šādu [naudas atmazgāšanas] shēmu veidotājiem tiktu piespriesta reāla brīvības atņemšana, liekot dažus gadiņus pasēdēt cietumā, situācija uzlabotos,» savā viedoklī DB norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Viņš norāda, ka jau no 2005. gada mūsu valstī kā viena no prioritātēm ir noteikta tieši lielo naudas atmazgāšanas shēmu apkarošana, un tādējādi pēdējo gadu laikā arī statistikas dati tiek apkopoti atbilstoši šai prioritātei.
Par lielām naudas atmazgāšanas shēmām tiek uzskatīti gadījumi, kad tajās ir iesaistītas vismaz 20 juridiskas vai fiziskas personas. 2008. gadā tika konstatētas 23 šādas shēmas, 2009. gadā - 21, 2010. gadā - 54, 2011. gadā - 52, bet šogad līdz pašreizējam brīdim - 21 shēma. Salīdzinot šā gada datus ar tiem, kādi bijuši pērn vai aizpērn, protams, ir vērojams zināms samazinājums. Tomēr jāpievērš uzmanība faktam, ka iesaistīto dalībnieku skaits šogad konstatētajās shēmās ir bijis tiešām liels. Turklāt tieši šogad ir atklāta shēma ar rekordlielu dalībnieku skaitu - 194 personas. Tāpat jau vairākus gadus tiek pievērsta uzmanība tam, cik daudzos gadījumos naudas atmazgāšanas shēmas kopējā summa ir vismaz viens miljons latu. Tātad 2008. gadā šādu gadījumu ir bijis 31, 2009. gadā - 22, 2010. gadā - 29, 2011. gadā - 43, bet no šā gada sākuma līdz pašreizējam brīdim - 33.