Salīdzinot ar 2007. gadu, 2008. gada decembrī rūpniecības produkcijas apjoma indekss samazinājies par 14.2%, ražotāju cenas rūpniecības produkcijai decembrī pret novembri kritušās par 0.6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Patēriņš 2008. gada pēdējā ceturksnī samazinājās par 15.7%, savukārt kritums rūpniecībā, lai arī mazāks, ir iespaidīgs (-2%). Līdz ar to IKP kritums pērnā gada 4. ceturksnī būs tuvu 10%. Pēdējā laikā reti kuru pārsteidz jaunākie ekonomikas rādītāji. Jo situācijas pasliktināšanos jau ikdienā izjūt praktiski ikviens iedzīvotājs, līdz ar to faktu konstatēšana ar mēneša nobīdi ļauj vien mums precizēt to, ko izjūtam ikdienā, respektīvi, ātrumu, ar kuru ekonomika piezemējas," situāciju komentē SEB makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
"Rūpniecības dati bija pēdējie, zem kura var pavilkt svītru par 2008. gada ceturto ceturkšni un konstatēt, ka ekonomikas kritiena apjoms pieaug katastrofālā ātrumā", atzīst eksperts.
2008. gada decembrī rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 14.2%. Apstrādes rūpniecībā par 18.2%. Vienīgie sektori, kas turpina uzrādīt pieaugumu, ir metālu ražošana (+10%) un kuģu būve un remonts, sliežu transportlīdzekļu ražošana un atjaunošana (+26.1%).
Ziņas par rūpniecības apjomu samazināšanos pasaulē ir viena no satraucošākajām ziņām. Par situācijas pasliktināšanos ziņo gan industriāli attīstītās, gan jaunattīstības, gan strauji augošās valstis. Līdz ar to situācija Latvijas rūpniecībā vairs nav unikāla un ir skatāma caur notikumiem pasaules ekonomikā, vienlaikus atzīst SEB bankas eksperts.
"Savukārt finanšu krīzes ietekmē finanšu plūsmās ir vērojami pārrāvumi, kas rada uzņēmumiem problēmas nodrošināt nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus. Jau patlaban skaidrs, ka šā gada pirmā ceturkšņa ekonomikas kritums pārsniegs jebkuras līdzšinējās prognozes. Valdībai nāksies drastiski mazināt izdevumus, kas atsauksies arī uz patēriņu un rūpniecību. Ja bezdarbs turpinās tikpat strauji augt un nozarēs situācija tikpat strauji turpinās pasliktināties, ir sagaidāma kārtējā ažiotāža ap nacionālo valūtu," prognozē D. Gaišpuitis.
Eksperts uzskata, ka jāpanāk, ka darboties sāk eksporta garantijas un citi atbalsta pasākumi uzņēmumiem, lai mazinātu situācijas pasliktināšanās ātrumu.
"Šogad situācija būtiski neuzlabosies. Jācer, ka šogad tiks sasniegts ekonomikas krituma zemākais punkts. Taču arī tad situācija pati no sevis neuzlabosies. Ja patlaban mēs domājam kā saglābt esošo (ar to var domāt gan rūpniecību, gan dzīves līmeni utt.), ir jāapzinās, ka situācijas uzlabošanās nenotiks automātiski. No šīs krīzes ātrāk atkopsies tās valstis, kas būs smagi strādājušas pie strukturālajām reformām ekonomikā, jo skaidrs, ka izaugsmes atsākšanās uz līdzšinējiem dzinuļiem ir neiespējama, " norāda eksperts.