Labklājības ministrija iecerējusi no 1. jūlija atgriezties pie vecās bezdarbnieku pabalstu sistēmas, kas nozīmē, ka bezdarbnieku pabalstu varēs saņemt 9 mēnešus.

Pie tam deviņus mēnešus pabalsts tiks maksāts visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no cilvēka darba stāža ilguma. Labklājības ministrija izmaiņas skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. «Cilvēki vairs nevarēs atrast darbu dažu mēnešu laikā, tāpēc ir nepieciešams atgriezties pie 2007. gada sistēmas,» Db norādīja Labklājības ministrijā.

Šobrīd bezdarbnieku pabalstu izmaksa notiek atkarībā no cilvēka darba stāža. Ja bezdarbniekam darba stāžs bija no viena līdz deviņiem gadiem, pabalstu maksā četrus mēnešus. Pirmos divus mēnešus pilnā apmērā, savukārt pārējos divos - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra. Tiem, kuriem darba stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem, bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts sešus mēnešus. Pirmos divus mēnešus tas tiek maksāts pilnā apmērā, nākamos divus mēnešus - 75% apmērā, bet pēdējos divus mēnešus vien 50% apmērā.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

Tuvākos mēnešus pārtikas produktu cenu kāpums vēl turpināsies, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Nevajadzētu domāt, ka cenu kāpums ir uz visiem laikiem, bet tuvākos mēnešus tas vēl turpināsies," teica I.Gulbe, piebilstot, ka parasti cenu kāpumam seko arī cenu kritums.

I.Gulbe uzsvēra, ka nevajadzētu cerēt, ka pēc šī cenu kāpuma perioda sekos ļoti straujš pārtikas produktu cenu kritums. Cenu kāpums skar visas produktu grupas, jo ir sadārdzinājušies resursi, lai saražotu produkciju.

Par iespējamo pārtikas produktu cenu kāpuma apstāšanos liecina tas, ka vairāku resursu cenas vairs neuzrāda tikai augšupejošu tendenci.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū, no 1. jūlija tiks pagarināts bezdarbnieku pabalstu izmaksas maksimālais termiņš personām, kuru kopējais sociālās apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 19 gadiem.

Proti, turpmāk visiem bezdarbniekiem pabalsts tiks maksāts 9 mēnešus.

Bezdarbniekiem, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs nepārsniedz deviņus gadus, pirmos divus mēnešus pabalstu maksās pilnā apmērā, nākamos divus – 75 % apmērā no piešķirtā bezdarbnieku pabalsta, bet pēdējos piecus mēnešus – 45 Ls apmērā katru mēnesi.

Bezdarbniekiem, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs ir no desmit līdz 19 gadiem, pirmos divus mēnešus aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts tiks maksāts pilnā apmērā, nākamos divus – 75 % apmērā, pēc tam vēl divus mēnešus 50 % apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 45 Ls apmērā.

Bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš tiks pagarināts arī tiem bezdarbniekiem, kas darbu zaudējuši jau pirms brīža, kad spēkā stāsies likuma Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam grozījumi, kas paredz pabalstu maksāšanas termiņa pagarināšanu.

ASV dolāram gads sākās ar mainīgām sekmēm, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Spēcīgi ražošanas dati gada otrajā darba dienā deva atbalstu dolāram, kas eiro cenu noveda zem 1,04 dolāru atzīmes, bet dolāra indeksam ļāva sasniegt 14 gadu augstāko atzīmi.

Bet ASV FRS piesardzība pret nākamā ASV prezidenta ietekmi uz inflāciju lika dolāram no virsotnēm atkāpties. Notikumi Ķīnā (procentu likmju kāpums un lieliskie pakalpojumu sektora dati) pastiprināja dolāra vērtības kritumu un nedēļas otrajā pusē eiro cenu jau atzīmējās virs 1,06 dolāriem. 43 gadu zemāko bezdarba pabalstu pieteikumu skaitu kompensēja vājie privātā sektora darba vietu skaita pieauguma dati. 2016. gadā ASV ekonomikā radītas 2,16 miljoni jaunas darba vietas un vidējais atalgojums stundā gada laikā pieaudzis par 2,9% - dolāra procentu likmju celšanu atbalstoši dati, kas ļāva dolāram šo nedēļu sākt uz labas nots.

Lai arī globāli dažādu energoresursu īpatsvarā un patēriņā tuvākos gados sagaidāmas izmaiņas, tomēr būtiski zemākas cenas prognozētas netiek.

Tieši otrādi, jau uz šā gada otro pusi cenu kāpums tiek prognozēts, piemēram, dabasgāzei, DB norādīja Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš. «Tas izskaidrojams ar ASV tikko pieņemot lēmumu, savu ekonomiku tomēr nebremzēt. Pēc šī lēmuma uzreiz bija redzams, kā biržās un lielajos tirgos palēcās naftas cenas. Dabasgāzes cenas šis lēciens iespaidos ar zināmu laika nobīdi un Latviju varētu sasniegt uz nākamo, 2013. gada rudens apkures sezonu,» skaidro R. Āboltiņš.

Viņš neredz iemeslu, lai Eiropa tuvākajā laikā varētu sagaidīt zemākas dabasgāzes cenas. Gāzes cenas, viņaprāt, būtiski neietekmēs arī Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom: «Domāju, ka Gazprom drīzāk varētu nākties piekāpties ES attiecībā uz necaurspīdīgu divpusēju gāzes iepirkuma līgumu slēgšanu, nevis veikt cenu pazemināšanu,» vērtē R. Āboltiņš. Arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) cena Amsterdamas biržā vairs nav tik pievilcīgi zema kā pirms pāris gadiem, kas skaidrojams ar kopēju energoresursu cenu kāpuma tendenci.

Nākamgad lielākie ieguvēji Zviedrijā būs finanšu sektora spēlētāji, kuri labumu gūs no globālās ekonomikas atgūšanās veicinātā pieauguma vairākās ieguldījumiem nozīmīgās tirgus nozarēs.

Pieaugums Zviedrijas fondu biržā OMX Stockholm 30, kas šogad jau sasniedzis 60%, vēl ne tuvu nav beidzies. Par to liecina Zviedrijas fondu pārvaldītāju uzskats, ka pieaugums akciju tirgū turpināsies arī nākamgad, ziņo Swedish Wire.

Ziemeļu reģiona lielākais tiešsaistes biržas brokera Nordnet pētījums liecina, ka trīs no 33 fondu pārvaldītājiem neuzskata, ka akciju tirgus augs arī 2010. gadā un to veicinās Zviedrijas un globālās ekonomikas nostiprināšanās, kā arī kompāniju ienākumu palielināšanās.

Fondu pārvaldītāji nākamgad Zviedrijai prognozē akciju tirgus pieaugumu vidēji 13% apmērā.

To apstiprina arī JPMorgan ziņojums, kurā ASV finanšu institūcija prognozē, ka Eiropas akciju tirgi līdz 2010. gada beigām gūs pieaugumu 20% apmērā.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Laikā, kad Latvijas ekonomika gāja augšup, daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi savu labklājību un biznesu vairoja, izmantojot banku pakalpojumus un ņemot lielākus vai mazākus kredītus, jāatzīst ne vienmēr pārdomāti un apzinoties atbildību, kas iestājas uzņemoties ilgtermiņa saistības.

Šajā situācijā ar pietiekami skaļu paziņojumu klajā nācis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers — bankām būtu jāaizliedz tuvākos trīs gadus vērsties pret nemaksātājiem un vispār — lielajām skandināvu bankām ir jāliek samaksāt par visu slikto, kas ar mūsu valsts ekonomiku ir noticis. Nevēlos aizstāvēt nevienu banku, taču jāteic, ka šādiem iespējamiem Latvijas politiķu paziņojumiem un rīcībai var sekot virkne negatīvu procesu, kas Latvijas ekonomiku var padarīt vēl vājāku. Jāatzīst, ka mēģinājums nostādīt valsti pret banku sektoru ir pilnīgi jauns pavērsiens Latvijas politikā un viennozīmīgi nesekmē tik ļoti vēlamo ekonomikas atjaunošanos valstī, kas ir vienīgais ceļš uz privātā un publiskā sektora maksātspēju.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Straujam dolāra vērtības pieaugumam attiecībā pret pasaules valūtu grozu uz banku un finanšu krīzes fona ASV nav ekonomiska pamatojuma un tam ir pagaidu raksturs- tā uzskata viens no pazīstamākajiem ASV ekonomistiem- Hārvardas universitātes profesors Kenets Rogofs, kas ir bijušais Starptautiskā Valūtas fonda galvenais ekonomists, ziņo newsru.com.

"Dolāra vērtība, kas aug uz brūkošās ASV ekonomikas fona, ir neticams fenomens. Izskaidrojums tam ir tikai viens - investori, kas piesardzīgi vērtē notikumus ASV, vēl vairāk baidās no tā, kas notiek Eiropā," uzskata K. Rogofs. Pēc ekspertu domām, ASV ekonomika ieiet depresijas fāzē, bet dolāra pieprasījums pasaulē ir novedis pie tā, ka no šā gada 15.jūlija dolāra indekss ir pieaudzis par 22%. Tas sasniedz 2 gadu maksimumu attiecībā pret eiro un 6 gadu- pret britu mārciņu.

K. Rogofs uzskata, ka dolāru gaida bumeranga efekts- tas atgriezīsies punktā, kur sākās tā vērtības pieaugums. Profesors gan nevar pateikt precīzu laika posmu, kad tas notiks, bet sākums būšot dolāra vērtības izmaiņas pret Āzijas valūtām. Āzija, protams, arī esot iesaistīta globālajā krīze, taču tās ekonomika cietīšot mazāk nekā citām pasaules valstīm.

Nākamo ceturkšņu gaitā varētu pieaugt ASV dolāra vērtība pret eiro, liecina investīciju banku prognozes.

Kā liecina portāla forexpf.ru apkopotās 37 investīciju banku vidējās prognozes, gada trešā ceturkšņa beigās EUR/USD kurss varētu samazināties līdz 1,4284 dolāriem par eiro, savukārt vidējā prognoze gada beigās paredz, ka eiro maksās 1,4103 dolārus.

Attiecībā uz trešā ceturkšņa beigām dolāram viskonservatīvāko prognozi sniegusi UniCredit, paredzot, ka eiro varētu pieaugt līdz 1,53 dolāriem. Vēl virkne banku izteikusi pieļāvumu par eiro kursa kāpumu līdz 1,50 dolāriem.

Tajā pašā laikā portāla apkopoto prognožu vidū dolāram visoptimistiskākā banka bijusi TD Securities, kas paredz, ka nākamajā ceturksnī ASV valūtas vērtība pieaugs līdz 1,33 dolāriem par eiro, savukārt Credit Agricole CIB, CIBC World Markets un UBS paredz, ka EUR/USD kurss varētu atrasties pie 1,34 dolāru atzīmes.

Pašas elektroenerģijas cena gala tarifā veido tikai 38%, sadales tarifus Latvenergo sola trīs gadus necelt, šodien raksta Dienas bizness.

To DB un Letlaw rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, skaidrojot elektroenerģijas tirgus darbības principus un elektrības cenas veidošanas mehānismus. Sadales un pārvades tīklu tarifi elektroenerģijas gala maksājumos klientiem veido 46%, un sadales tarifu tuvākos trīs gadus neesot paredzēts celt. Obligātā iepirkuma komponente par atjaunojamo energoresursu stacijām un gāzes koģenerācijas stacijām gala tarifā veido 13% un tas, cik liela šī komponente var izaugt, atkarīgs no pašlaik Saeimā iestrēgušā Atjaunojamo energoresursu likuma. Savukārt 38% veido pati elektroenerģijas cena, kas veidojas no tirgū esošā elektrības pieprasījuma un piedāvājuma, pašlaik tā ir aptuveni 50 eiro/MWh un tāda arī ir vidējā prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā tuvākos trīs gados, sacīja Ā. Žīgurs. Viņš atsaucās arī uz Norvēģijā izteiktām prognozēm, kas līdz 2040. gadam elektroenerģijas cenu Baltijā prognozē 50-65 eiro līmenī, tomēr viņš norāda arī uz vairākiem faktoriem, kas šo cenu neprognozēti var ietekmēt.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(344).jpg

Laikā, kad Eiropa pamazām sāk pierast pie bēdīgi slavenā Grieķijas faktora, glābšanas riņķis jau tiekot gatavots nākamajai parādos slīkstošajai eirozonas valstij. Vienīgā atšķirība, kas tad arī rada bažas, ir fakts, ka šoreiz runa ir nevis par Dienvideiropas nomales valsti, bet gan trešo lielāko Eiropas ekonomiku - Itāliju.

Proti, Starptautiskais Valūtas fonds jau esot sācis skaitīt vairākus simtus miljardu eiro, ko aizdot itāļiem, tādējādi mēģinot nenolaist pa burbuli tās tautsaimniecību. Līdz ar to aktualizējas viens otrs būtisks jautājums.

Vispirms jau jāredz, kā tuvākajā nākotnē uzvedīsies Itālija - tikpat piekāpīgi kā Latvija, vai arī tikpat šizofrēniski kā Grieķija. Cerību gan vieš fakts, ka Itālijas valdību nu jau vada nevis visnotaļ odiozais Silvio Berluskoni, bet gan tehnokrātiskais Mario Monti. Taču galvenais jautājums ir par to, kāda jau pārskatāmā nākotnē izskatīsies Eiropa un kāds scenārijs šajā kontekstā gaida Latviju. Skaidrs, ka Eiropa, tās ekonomiskā telpa vairs neizskatīsies tāda, kāda tā bija brīdī, kad tika paplašināta ES un tika uzskatīts, ka to gaida stabila augšupeja. Šobrīd ir izkristalizējies, ka eirozonu nevar nosaukt par kaut cik vienotu, jo pilnīgi atšķirīgs skatījums uz tautsaimniecības organizāciju ir, piemēram, mūžam pragmatiskajiem vāciešiem un jau pieminētajiem dienvideiropiešiem.

Krievijas valūtas vērtība turpina krist pret eiro/dolāram piesaistīto valūtu grozu. Šodien viena eiro/dolāram piesaistītā vienība maksāja jau 40.17 rubļus, kas ir tikai 2 % attālumā no Krievijas Bankas pagājušonedēļ noteiktās it kā galējās svārstību robežas attiecībā pret eiro/dolāra grozu (pagājušonedēļ Krievijas CB teica, ka veic pēdējo devalvāciju, svārstību robežu pret eiro/dolāra grozu nosakot 41 rubļa atzīmi).

Krievijas CB kopš novembra jau ļāvusi savai valūtai zaudēt nedaudz vairāk kā piekto daļu vērtības. Daudzi eksperti piezīmē, ka, visticamāk, rubļa vērtības kritums turpināsies, sasniedzot minēto 41 rubļa atzīmi attiecībā pret eiro /dolāram piesaistīti grozu. Krievijas CB priekšā grūts darbs (varbūt izvēle, vai balstīt?), balstot savu valūtu, kas nozīmētu ievērojamu valsts rezervju tēriņus.

Šodien rubļa vērtību iedragāja Krievijas finanšu ministra paziņojumi, ka šajā gadā ekonomikas izaugsme valstī nebūs un ka šogad Krievijas budžeta deficīts sasniegs 6.1 %. Tiesa, tirgū ir arī pesimistiskākas prognozes attiecībā pret Krievijas ekonomikas izredzēm...

No šī gada 1. jūlija bezdarbnieku pabalsti visiem bezdarbniekiem tiks maksāti deviņus mēnešus un pabalstu izmaksas termiņš vairs nebūs atkarīgs no darbu zaudējušā cilvēka darba stāža.

To paredz likuma Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Grozījumi noteic, ka personām, kuru darba stāžs pārsniedz 19 gadus, bezdarbnieku pabalsti visā šajā laikā tiks maksāti, par pamatu ņemot viņu veiktās sociālās iemaksas.

Bezdarbniekiem, kuru darba stāžs ir no viena līdz deviņiem gadiem, pabalsts tikai pirmos divus mēnešus tiks maksāts pilnā apmērā, bet nākamos divus – 75 % apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Pēdējos piecus mēnešus šīm personām tiks maksāts bezdarbnieku pabalsts 45 Ls apmērā katru mēnesi.

Savukārt bezdarbniekiem, kuru darba stāžs ir no desmit līdz deviņpadsmit gadiem, pabalsts pirmos divus mēnešus tiks maksāts pilnā apmērā, nākamos divus – 75 % apmērā, pēc tam – 50 % apmērā. Pēdējos trīs mēnešus arī šai bezdarbnieku kategorijai pabalsts būs 45 Ls mēnesī.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, tirgiem turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā tuvojas stingrākas monetārās politikas noteikšanai.

Galvenie Eiropas biržu indeksi saruka robežās no 1,5% līdz 1,9%, bet Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās par 1,6%, ko noteica enerģētikas un finanšu uzņēmumu akciju cenu samazināšanās. "Dow Jones Industrial Average" nedēļas gaitā krities par 3,4%, kas ir straujākais vienas nedēļas kritums kopš oktobra.

FRS trešdien saglabāja labvēlīgu monetāro politiku, bet paaugstināja inflācijas un izaugsmes prognozes un lika saprast, ka tagad ir gaidāma procentlikmju celšana jau 2023.gadā, nevis 2024.gadā. FRS Sentluisas nodaļas prezidents Džeimss Balards gan prognozēja, ka pirmā procentlikmju pacelšana var notikt jau 2022.gada beigās.

FRS arī sāka diskusijas par obligāciju uzpirkšanas tempa maiņu, kas pašlaik ir 120 miljardi dolāru mēnesī.

Latvijā optimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits sarucis par 14% - no 59% martā līdz 45% septembrī, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Lietuvas uzņēmēji ir noskaņoti vispozitīvāk – 53% sagaida, ka biznesa vide būs labvēlīga, kas varētu būt saistāms ar pozitīvajām iekšzemes patēriņa tendencēm. Taču Lietuvā viskrasāk (no 3% līdz 14%) palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kas nākotnē raugās ar bažām.

Septembrī 41% Baltijas lielo uzņēmumu biznesa vidi nākamajiem sešiem mēnešiem vērtējuši kā labvēlīgu vai ļoti labvēlīgu. Vēl šī gada martā šādu viedokli pauda vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielāko uzņēmumu pārstāvju. Savukārt 15% uzņēmēju šobrīd uzskata, ka nākamajā pusgadā biznesa vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga, kamēr 44% aptaujas dalībnieku pauduši neitrālu viedokli.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?