Nominālā preču eksporta gada izaugsme maijā ievērojami palēninājās un, varētu teikt, praktiski apstājās, sasniedzot vien 0.1%. Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne uzskata, ka tam ir divi iemesli - Liepājas metalurgs un lēnāka eksporta izaugsme citās pozīcijās.
Kā jau bija gaidāms, Liepājas metalurga nedienas ir atspoguļojušās arī eksportā, skaidro Skrūzkalne, norādot uz to, ka vislielāko preču eksporta samazinājumu uzrāda metālapstrāde, kura maijā eksportēja par 34% mazāk nekā pērn. Izņemot Liepājas Metalurga ietekmi (proti, izslēdzot dzelzs un tērauda eksportu), preču eksporta izaugsme maijā bija solīda, aptuveni 6%.
Swedbank eksperte arī norāda, ka lai gan vairākās citās nozarēs vērojama spēcīga gada izaugsme (piemēram, pārtika +15%, mašīnas un aprīkojums +24%, celtniecības materiāli +29%), arī tā ir kļuvusi lēnāka. To, pēc Skrūzkalnes teiktā, ietekmē ārējā pieprasījuma vājināšanās un konkurences pastiprināšanās eksporta tirgos. Arī citas valstis Eiropas Savienībā (ES) mēģina sasniegt ekonomikas izaugsmi caur eksportu, jo to vietējais pieprasījums ir vājš.
Tādējādi Latvijas eksportējošajām nozarēm ir un tuvākos mēnešus būs grūti kompensēt Liepājas metalurga eksporta kritumu, rezumē Swedbank ekonomiste.
Arī DnB bankas eksperts Pēteris Strautiņš norāda uz lielo eksporta kritumu metālapstrādes nozarē. «Aplūkojot datus gada griezumā, ir būtisks kopējais un atšķirīgais. Gada griezumā preču eksportā ir neliels kāpums un, ja no kopuma izslēgtu dzelzi un tēraudu, apjoms būtu audzis nevis par nieka pusmiljonu un 0.1%, bet gan trīsdesmit miljoniem latu jeb 6.5%,» tā Strautiņš.
Runājot par situāciju eksporta tirgos, DnB eksperts norāda, ka pamazām, bet tikai ļoti pamazām, nostiprinās pārliecība, ka grūtākais periods pasaules tirgos to visjaunākajā vēsturē varētu būt pārvarēts. «Rūpniecība Vācijā, šķiet, sāk pamazām atlabt, tai gan būs jātiek galā ar vājumu Ķīnā, kuras eksports un imports jūnijā ir samazinājies, diezgan neierasta situācija šai valstij. Taču ASV savukārt pamazām nostiprinās, tā vismaz pagaidām ir lielāka ekonomika nekā Ķīna un pasaules kopējā tirdzniecība turpina augt, tiesa gan, vāji. Joprojām tiek prognozēta pasaules izaugsmes paātrināšanās, tikai šo prognožu piepildīšanās ir nedaudz atlikta,» saka Strautiņš.
Viņš gan norāda, ka labvēlīgāka veidojas nākotnes aina mūsu reģionā. «Eirozona nākamgad varētu no recesijas «sasniegt» stagnāciju, bet Centrālās un Austrumeiropas izaugsme nākamgad varētu dubultoties, no apmēram 1.5% šogad. Šis reģions (bet ne Latvija) diezgan smagi cieta no eirozonas recesijas agrīnās fāzes, tagad tas sāk piemēroties situācijai. Krievijas izaugsme svārstīsies starp ap 3%, nedaudz mazāk nekā brīdī, kad mūsu ekonomika atguvās no krīzes visstraujāk, bet samērā cienījami. Arī mums svarīgās Ziemeļvalstu ekonomikas kopumā turpina attīstīties sekmīgāk nekā Rietumeiropa. Tāpēc eksportētājiem ir pamats būt samērā optimistiskiem un gatavoties veiksmei, nevis neveiksmei,» tā Strautiņš.