Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Sojas pupiņu un kukurūzas cenu kritums varētu palielināties, raksta Bloomberg.

Kritumu varētu veicināt tirgus dalībnieku vidū valdošās bažas, ka Ķīna bremzēs savas valsts ekonomikas izaugsmi, turklāt pasaules graudu un sojas pupiņu rezerves sasniegušas augstāko līmeni kopš 2002. gada.

25 no 39 Bloomberg aptaujātajiem brokeriem un analītiķiem, prognozē, ka kukurūzas cena kritīs, savukārt 26 no 40 ekspertiem sacīja, ka sojas pupiņu cenas kritīs. Pagājušajā nedēļā kritumu abām izejvielām paredzēja lielākā daļa iepriekš aptaujāto ekspertu. Kopš 2004. gada aptaujātie eksperti 54 % gadījumu ir precīzi paredzējuši kukurūzas cenas izmaiņas, bet 56 % – sojas pupiņu cenas izmaiņas.

Pagājušā mēneša laikā kukurūzas cena kritās par 14 % līdz 3.565 dolāriem par bušeli, bet sojas pupiņu cena – par 13 % līdz 9.14 dolāriem par bušeli.

Sagadīšanās mēdz būt interesantas, it īpaši, ja tās skar ekonomiku un vienu noteiktu tirgu. Iespējams, vienīgi sagadīšanās ir arī fakts, ka līdz vakardienas vakaram Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) bija pametušas trīs kompānijas, turklāt aizgājuši ir visi tie uzņēmumi, kuriem ir ārvalstu kapitāls.

Sagadīšanās, iespējams, ir arī tā, ka visas trīs kompānijas ir paudušas vienu un to pašu iemeslu - tas ir LTA vadītāja Henrika Danusēviča paziņojums, ka PVN samazināšanas par vienu procentpunktu rezultātā cenas veikalos nesamazināsies.

Šāds paziņojums neesot pieņemams veikaliem, kas savu mārketinga kampaņu ceļ uz apgalvojumiem, ka cenas krīt un kritīs. Šeit vietā, iespjams, ir atcerēties kādu senu pastāstu par žurku un kāmi. Proti, žurka jautā kāmim - kāpēc gan tevi visi mīl un lolo, bet mani cenšas iznīdēt, lai gan mēs abi esam grauzēji. Uz to tiek saņemta atbilde - saproti, visu izšķir PR. Piemēram, PR, kas ir vērsts uz to, ka cenas kritīs, nevis kāps. Interesants gan ir fakts, ka neviena no attiecīgajām trīs kompānijām nav paziņojuius par izstāšanos no Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, lai gan arī tās līderis Noris Krūzītis savulaik atzina, ka minētajai PVN samazināšanai nebūs iespaida uz pārtikas cenām, it īpaši attiecinot to uz produktiem, kuru cena veikalu plauktos neveido lielas summas. Un to, starp citu, ir atzinis vēl ne viens vien eksperts.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Neskatoties uz panākto vienošanos par ASV parādu griestu palielināšanu, samazinās naftas cenas, bet, investoriem meklējot patvērumu, turpina pieaugt zelta cenas, kas sasniegušas kārtējo rekordu. Otrdien kritušies arī ASV biržu indeksi.

Pēc ASV pēdējā brīža vienošanās par parādu griestu celšanu un ziņām par Dienvidkorejas apjomīgajiem zelta iepirkumiem šī dārgmetāla cena turpina pārsniegt visus iepriekšējos rekordus un trešdienas rītā jau sasniegušas 1 661,86 ASV dolārus par Trojas unci.

Tomēr naftas cenas joprojām turpina samazināties, kam par iemeslu kalpo bažas par ASV ekonomikas izaugsmes tempu palēlināšanos. WTI jēlnaftas cenas septembra piegādēm trešdienas rītā nokritušas līdz 93,41 ASV dolāram par barelu, bet Brent – 115,81 dolāram.

Trešdienas rītā nedaudz samazinājusies eiro cena dolāros – viens eiro maksāja 1,4213 dolārus. Neskatoties uz panākto vienošanos par ASV parādu griestiem, pastāvošās bažas par to, ka valsts varētu zaudēt savu augsto kredītreitingu likušas kāpt Šveices frankam. Trešdienas rītā viens franks maksāja 1,3062 ASV dolārus.

Neskatoties uz vienošanos par ASV parāda griestu palielināšanu, ziņas par ASV ražošanas apjomu samazināšanos pirmdien likušas krist ASV biržu indeksiem. Otrdienas rītā turpinās arī naftas cenu samazināšanās, bet zelta cena sasniegusi jaunu rekordu. Tomēr vienošanās par ASV parāda griestiem palīdzējusi stiprināt dolāra attiecību pret eiro un Japānas jenu.

Otrdienas rītā Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājies par 0.68% līdz 6906.99 punktiem, Londonas FTSE 100 kritis par 0.18% līdz 5764,20 punktiem un Parīzes CAC 40 sarucis par 0.29% līdz 3577,60 punktiem.

ASV biržu indekss Dow Jones industrial average pirmdien kritis par 0,09%, Standard & Poor's 500 par 0.41%, bet Nasdaq Composite par 0,43%.

Pēc ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojuma par vienošanās panākšanu valsts parāda griestu jautājumā, pirmdien pieauga dolāra vērtība pret eiro. Otrdienas rītā viens eiro maksāja 1,4186 ASV dolārus.

Japānas jenas vērtība kritusies līdz 77,2100 jenām par vienu dolāru. Tomēr dolārs joprojām turpina samazināties attiecībā pret Šveices franku, otrdienas rītā viena Šveices franka cenai sasniedzot 0,7805 dolārus.

Pēc pakāpeniska pieauguma pēdējos mēnešos martā iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas augs, kritis par sešiem procentpunktiem, liecina «svaigākais» SEB Mājokļu cenu indikators.

Šobrīd 33% respondentu sagaida mājokļu cenu pieaugumu, bet iepriekšējā aptaujā šādu atbildes variantu izvēlējās 39% iedzīvotāju. Nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem joprojām saglabājies visos Latvijas reģionos, nemainīgi visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu ir vidzemnieki (38%).

SEB Mājokļu cenu indikators aizvadītā mēneša laikā samazinājies par 9.3 punktiem līdz 16.8 punktiem (iepriekšējā mēnesī indikators atradās rekordaugstajā 26.1 punkta līmenī). Šī ir trešā reize kopš 2009.gada maija (indikatora pastāvēšanas laikā), kad vērojams indikatora kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, turklāt tas bijis līdz šim lielākais kritums mēneša laikā.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

«Ja valdība kritīs, mēs varu paņemsim arī nepopulārajā priekšvēlēšanu laikā. No atbildības neizvairīsimies un būsim gatavi vadīt valsti,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis LPP/LC līderis, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš uzskata, ka līdzšinējais valdības darbs nav bijis profesionāls, tā ir ārkārtīgi vāja un ministri ir nekompetenti.

Viņš uzsvēris, ka viņa partija Valda Dombrovska valdību gāzt negrasoties un nevienai citai partijai to arī nepalīdzēšot darīt.

Vienlaikus, ja pats V. Dombrovskis atkāptos vai valdība kādu iemeslu dēļ kristu, LPP/LC varētu tajā aktīvi iesaistīties, ne tikai būt konstruktīvā opozīcijā. «Ja valdība kritīs, mēs varu paņemsim arī nepopulārajā priekšvēlēšanu laikā. No atbildības neizvairīsimies un būsim gatavi vadīt valsti,» Neatkarīgajai sacījis A. Šlesers, gan nevēlēdamies konkretizēt, vai pats būtu pirms vēlēšanām gatavs pamest darbu domē un pretendēt uz premjera amatu. Vienlaikus viņš uzskatot, ka līdzšinējais valdības darbs nav bijis profesionāls, tā ir ārkārtīgi vāja un ministri ir nekompetenti. «Šī krīze parāda, ka otrā līmeņa politiķu laiks ir beidzies,» secinājis politiķis.

Ir pienācis laiks lielākai Eiropas valstu integrācijai, un, lai to panāktu, spēkā esošie līgumi, iespējams, ir jāgroza. Tā savā uzrunā Vācijas parlamentam sacīja kanclere Angela Merkele, uzsverot nepieciešamību pēc stingrākas to valstu kontroles, kuras neievēro eirozonas budžeta deficīta noteikumus.

Vācijas kanclere jau ilgāku laiku tiek kritizēta par pārāk dziļu iesaistīšanos eirozonas parādu krīzē, tajā pat laikā lielāku Eiropas integrāciju, pēc kā tiecas citi Eiropas līderi, atstājot otrajā plānā. Tiesa, trešdienas uzrunā parlamentam Merkele «dziedāja citu dziesmu», raksta Spiegel.de.

Debatēs par budžetu kanclere savā runā parlamentam norādīja: lai panāktu spēcīgāku Eiropu, «spēkā esošo līgumu grozījumi vairs nedrīkst būt tabu». Viņa piebilda, ka ilgtermiņā arī Vācijā nebūs panākumu, ja pārējā Eiropā neklāsies labi.

Angela Merkele savā runā vairākārt uzsvēra nepieciešamību stabilizēt eiro, šo uzdevumu nodēvējot par pašu svarīgāko. «Eiro ir kas daudz, daudz vairāk nekā valūta. Eiro ir garants vienotai Eiropai. Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa,» tā viņa.

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, Latvijā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs pieaudzis par 15,7%, kas ir otrs lielākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Lielāks pieaugums novērots tikai Dānijā (+19,2%), jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs ievērojami audzis arī Francijā (+13,8%) un Somijā (+10,2%). Kopumā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs šī gada jūnijā audzis deviņās ES valstīs.

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ievērojams jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmēru kritums novērots Zviedrijā (-10,5%), Igaunijā (-9,8%) un Ungārijā (-9,7%). Kopumā tas kritis divpadsmit valstīs.

Lietuvā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, audzis par 5,6%.

Gada griezumā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apjoms jūnijā audzis sešpadsmit, bet kritis piecās ES valstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Lietuvā (+28,4%), Bulgārijā (+21,3%) un Francijā (+20,2%), savukārt, lielākais kritums novērots Ungārijā (-8,3%), Dānijā un Grieķijā (abās –6,0%).

Eiro ir «ierobežotas izredzes izdzīvot» un tas varētu izturēt vēl tikai piecus gadus, uzskata Kajs Konrāds (Kai Konrad), viens no Vācijas valdības tuvākajiem padomdevējiem ekonomikas jautājumos, raksta telegraph.co.uk.

Runājot pārsteidzoši vaļsirdīgi, K. Konrāds, zinātniskās padomes, kas konsultē valsts Finanšu ministriju, priekšsēdētājs, sacījis: «Man svarīga ir Eiropa. Nevis eiro. Un es eiro dotu tikai ierobežotas izredzes izdzīvot.»

Vaicāts, vai, pēc viņa domām, vienotā valūta ilgs vēl piecus gadus, ekonomists atbildējis: «Konkrētu periodu ir grūti noteikt, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Bet pieci gadi izklausās reāli.»

Šis pesimistiskais valdības padomdevēja spriedums ir pretrunā ar oficiālo Vācijas valdības nostāju, ka eiro jāpastāv Eiropas vienotības labad. K. Konrāds šādu viedokli paudis intervijā laikrakstam Welt am Sonntag, runājot par parādu krīzi Eiropā.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Atbilstoši mūsu prognozēm augustā patēriņa cenas kritās jau piekto mēnesi pēc kārtas, galvenokārt iekšzemes pieprasījuma krituma ietekmē, kas spiež uzņēmumus samazināt cenas, lai bremzētu pārdošanas apjoma kritumu, kurš pretējā gadījumā būtu vēl lielāks. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, augustā inflācija turpināja samazināties, taču kritums bija salīdzinoši neliels bāzes efekta dēļ – arī pagājušā gada augustā cenas kritās, salīdzinot ar jūliju. Cenu krituma paātrināšanās, protams, ir laba ziņa patērētājiem, jo palīdz bremzēt reālās pirktspējas kritumu situācijā, kad ienākumi samazinās. Tāpat Latvijā cenu kritums ir nepieciešams, lai Latvijas eksportētāji varētu uzlabot konkurētspēju pasaules tirgū, pastāvot fiksētam valūtas kursam.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Kaut arī nav nekāda pamata runāt par noturīgas straujas inflācijas atgriešanos Latvijā, nākamajos mēnešos mūs gaida daži nepatīkami notikumi, kas atspoguļosies preču un pakalpojumu cenu kāpumā, paredz Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Patēriņu cenu izmaiņās patlaban atspoguļojas apstākļi, kurus zinājām jau iepriekš — pasaules tirgū ir kāpušas enerģijas un pārtikas cenas, turpretim Latvijas tirgū turpinās deflācijas spiediens, kuru nosaka joprojām augstais bezdarbs, skaidro DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Nav sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos kaut kas šajā ziņā varētu būtiski mainīties. Tieši šobrīd izpaužas arī sezonālā ietekme uz dārzeņu un augļu cenām.

Tā visa rezultātā cenu kāpumu mēneša griezumā atkal vairāk nekā par 100% noteicis pārtikas cenu kāpums, tāpat kā oktobrī. Citiem vārdiem, visas pārējās preces un pakalpojumi kopumā kļūst lētāki. Taču arī starp tiem ir būtiskas atšķirības, ir vērojama būtiska degvielas sadārdzināšanās, savukārt lielākā daļa pakalpojumu kļūst arvien lētāki.

Nekustamā īpašuma cenas joprojām lielākajā daļā valstu sarūk, tomēr ir daži iemesli priekam, raksta Economist. Kamēr Latvija ir priekšgalā ar dramatiskākajiem cenu samazinājumiem tirgos, Čehija, Austrija un Šveice uzrāda mājokļu cenu pieaugumu.

Pasaules ekonomisko krīzi pavadīja mājokļu cenu kritums bagātākajās (un dažās ne tik bagātajās) valstīs visā pasaulē. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir salīdzinājis māju cenas pirmajā ceturksnī šajā gadā ar laiku pirms gada 52 mājokļu tirgos. Tas konstatējis, ka vidējā mājas cena samazinājusies par 7%, tomēr dati rāda, cik ievērojams un pārsteidzošs mājokļu cenu kritums bijis daudzās valstīs.

Kā pirmais piemērs tiek minēta Latvija, kura pieredzējusi māju cenu sarukumu gada griezumā par gandrīz 60% (līdz pirmā ceturkšņa beigām). Šajā periodā Igaunijā un Apvienotajos Arābu Emirātos bijis kritums par 40%. Savukārt Lielbritānijā māju cenas samazinājušas par aptuveni 20%.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Aizvadīta mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" organizētā diskusija "Pīķis sasniegts? Kad un cik strauji kritīs banku aizdevumu procentu likmes (Euribor)?", kurā eksperti no Latvijas Bankas, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" un "Bonava Latvija" diskutēja par šī brīža banku likmēm un to ietekmi uz mājokļu tirgu.

Kā pieļauj eksperti, starpbanku procentu likme jeb Euribor jau tuvāko trīs, četru ceturkšņu laikā varētu sākt pakāpeniski samazināties, vienlaikus, ņemot vērā šī brīža būvniecības aktivitivāti jauno projektu segmentā, palielinoties pieprasījumam, jauno mājokļu cenas varētu atkal sākt kāpt.

Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa un mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Kā skaidro Erlands Krongorns, šī brīža augstās procentu likmes veicinājuši vairāki faktori - pandēmija, kas veicināja nesabalansētu pakalpojumu un preču pieprasījumu, karš, ietekmējot izejvielu cenas un radot neskaidrības par nākotni, inflācija, kas radās iepriekš minēto faktoru dēļ, un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar inflāciju. "Ir grūti paredzēt, kad procentu likmes samazināsies. Centrālās bankas oficiālie izteikumi ļauj secināt, ka procentu likmes visticamāk vairs nebūs nepieciešams paaugstināt, tomēr arī strauja procentu likmju samazināšanās šobrīd netiek paredzēta - lai Euribor strauji kristu, ekonomiskajai attīstībai Eirozonā būtu vēl jāpasliktinās. Finanšu tirgū prognozēts, ka procentu likmju kritumu varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē, taču arī to var ietekmēt dažādi riski, piemēram karadarbība Tuvajos Austrumos."

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Piektdien zelta cena turpināja samazināties, paslīdot zem 1400 ASV dolāriem par Trojas unci, jo investori, mazinoties spriedzei saistībā ar Rietumvalstu iespējamo militāro darbību Sīrijā, atgriezās pie riskantākiem aktīviem.

Zelta cena decembra piegādēm saruka par 1,3% līdz 1394,4 dolāriem par unci. Jāpiebilst, ka 26. augustā zelta cena pieauga, šķērsojot 1400 dolāru robežu, jo investori meklēja drošu patvērumu saviem finanšu līdzekļiem, valdot uztraukumam par situāciju Sīrijā.

Tiesa gan, eksperti prognozē, ka kritums nebūs ilgs, un jau nākamnedēļ zelta cena atkal sāks augt. Tā, 23 aptaujātie Bloomberg eksperti paredz, ka cena nākamnedēļ augs, seši paredz, ka tā kritīs, bet pieci uzskata, ka nemainīsies. Tādējādi to analītiķu īpatsvars, kas prognozē cenas pieaugumu, ir augstākais kopš 8. marta.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 17%, tomēr trešdien tā sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi – 1433,83 dolārus par unci.