Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komerctransporta servisa pakalpojumi šogad varētu sadārdzināties, apkope kļūs sarežģītāka. Iespējamo cenu pieaugumu nosaka ekonomika un augošās energoresursu izmaksas, pauž uzņēmēji. Daudziem tirgus dalībniekiem bažas raisa pelēkās zonas uzņēmumu aktivitātes un apzināts cenu dempings.

Viens no globālā tirgus diktētiem faktoriem ir EURO 6 emisijas standarta dzinēju ieviešana lieljaudas komerctransportam no 2014. gada (transportlīdzekļu reģistrācija ar EURO 5 dzinējiem atļauta līdz 2013. gada beigām). Dzinējiem kļūstot komplicētākiem, sarežģītākas kļūst arī servisa tehnoloģijas, kas no uzņēmējiem prasa investīcijas, pauž SIA Scania Latvia tehniskais direktors Igors Romanovskis. Daudziem mazākiem servisiem, īpaši reģionos, tas nav viegli izpildāms uzdevums. Vispārēja profila t.s. neatkarīgajiem servisiem ir grūtāk sekot līdzi katra ražotāja tehniskajiem jauninājumiem, viņš norāda.

Atmosfēra tirgū starp nopietnajiem un legāli strādājošajiem remontuzņēmumiem ir normāla, vērsta uz savstarpēju izdevīgumu un koleģiālu sadarbību, tā tirgu novērtē SIA Auto Kada AJ direktors Jānis Pols. Viņš gan norāda, ka viens no traucējošajiem faktoriem tirgū ir cenu dempings. «Netrūkst servisu, kas, kā paši reklamē, var visu un par ļoti labu cenu. Kā šādu «labu» cenu var atļauties – vai nu netiek ievērota remonta tehnoloģija, vai tiek taupīts uz materiāla, piemēram, krāsas rēķina, un, pats galvenais – kā tiek veikti maksājumi. Arī par kvalitāti un garantijām daudzos gadījumos vispār nav ko runāt,» saka uzņēmējs.

Aptuveni 80% būvniecības nozares tirgus dalībnieki esot negodprātīgi nodokļu maksātāji un tieši saistīti ar ēnu ekonomiku, norāda būvmateriālu vairumtirgotājs SIA EBS.

Turklāt arvien biežāk nozarē tiekot izmantots cenu dempings, līdz ar to tiekot apdraudēts nodokļu maksātāju bizness un pat pastāvēšana.

«Šobrīd nozarē valda nenormāls cenu dempings. Man kā godīgam uzņēmējam, kas maksā visus nodokļus, faktiski nav nekādu iespēju uzvarēt konkursā vai iepirkumā, jo visbiežāk viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā ir cena. Taču uzņēmumam, kas maksā nodokļus nav iespējams konkurēt ar uzņēmumu, kas algu maksā aploksnē,» uzsver EBS valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.

Viņš arī piebilst, ja kādreiz par nodokļu nemaksātājiem varēju runāt attiecībā uz t.s. «melnajām brigādēm», tad tagad diemžēl tā esot uzņēmēju ikdienas prakse.

2010. gads viens no biežāk locītajiem vārdiem būvniecībā bija dempings.

Latvijā dominēja valsts un pašvaldību pasūtījumi, projekti, ko līdzfinansē no ES fondiem - ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības objekti, tranzītielu projekti, visdažādāko sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti. Turpretī privātie pasūtījumi pēdējos gadus ir gājuši tikai mazumā. Neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, būvniekiem sāk trūkt kvalificēta darbaspēka.

Daļa atbirs

Sūri konkurējot par pasūtītājiem, zēla un plauka dempings, un tas veicināja arī pelēkās zonas paplašināšanos. Atsevišķi projekti palikuši nesākti vai darbi aizkavējušies, jo būvnieki nav spējuši pildīt solīto. SIA Skonto būve vadītājs Guntis Rāvis DB iepriekš pieļāva, ka pelēkā zona būvniecībā šobrīd varētu būt ap 50%. Kompānijas, kas savu darbību balstot uz dempingu, ir lemtas iznīcībai. Tā kā būvmateriālu, degvielas cenām u. c. ir tendence pieaugt, līgumi, kas slēgti iepriekš un kuru darbus paredzēts pildīt 2011. gadā, būs ar mīnusiem, viņš izteicās. Pavasari kopumā varētu nesagaidīt trešdaļa uzņēmumu, turklāt arī tādi, kas pilda saistības pret valsti. Tāpat nevietā esot prieks par lētajiem darbiem. Piemēram, nereti kāds ceļu posms tiek nosolīts par puscenu, jārēķinās, ka tur tad būs arī puskvalitāte.

Ekonomikas lejupslīde ir daļēji sakārtojusi būvniecības tirgu, bet vēl nav izskaudusi nodokļu nemaksātājus, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars – Asarovskis.

Tā saukto trekno gadu laikā strauji savairojās dažādas būvfirmas, kas, izmantojot tā laika būvniecības bumu, īsā laikā tika pie pasūtījumiem un guva vieglu peļņu. Sākoties ekonomikas lejupslīdei un krītoties privāto pasūtījumu apjomiem, tās lielākoties bija spiestas bankrotēt, viņš skaidro. Tādējādi, viņaprāt, šobrīd tirgū palikuši spēcīgākie un stabilākie uzņēmumi. Krīze ir daļēji sakārtojusi būvniecības nozari un samazinājusi starpniekfirmu īpatsvaru.

Tomēr lejupslīdes laikā ar maksātspējas problēmām saskārās ne tikai mazās būvfirmas, bet arī lielie uzņēmumi. Krītoties būvniecības apjomiem un apgrozījumam, atsevišķi uzņēmumi bija spiesti pat pārtraukt savu darbību.

Neziņa par pieejamajiem līdzekļiem ceļu būvei un rekonstrukcijai 2014. gadam draud ar dempingu un tiesvedībām nozares uzņēmumu starpā.

Nākamgad, kad tiks izsolīti pēdējie šī plānošanas perioda objekti, izdoma ar sūdzību iesniegšanu var izpausties tāpat kā 2009. gadā, prognozē valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže. Tā kā par līdzekļiem pēc 2013. gada joprojām nav nekādas skaidrības, nākamgad var sākties dempings, atzīst biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. Konkurcence nopietni saasināsies, piekrīt DB aptaujāto būvfirmu pārstāvji, tostarp ceļu būves firmas Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.

Nākamgad ceļu būvniecībai tiks novirzīti pēdējie zināmie ES fondu līdzekļi dažādos maršrutos, kas nozarei kopumā būs stipri par maz, tādēļ varētu pieaugt sūdzību skaits ar domu - varbūt izdodas uzvarēt, norāda I. Pāže. Tiesvedības šobrīd gan ir nedaudz samazinājušās, jo gan pagājušajā gadā, gan šogad ceļu būves tirgū ir pietiekams apjoms.

Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes, secināts 5.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem, uzņēmējiem, tiekoties ar deputāti Elīnu Siliņu.

«Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,» uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.

«Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku,» norāda L.Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Latvijas dārzeņu ražotāju biznesu bremzē pieaugošais pelēkais sektors, par Latvijas preci uzdodot dārzeņus no citām valstīm

Daļa ražotāju uzskata, ka pelēkā sektorā apjomi pārsnieguši jau vairāk nekā pusi no tirgus.

«Kāpēc mums ir jāuztur cilvēki, jātērē resursi, jātaisa izsekojamība, jāmarķē, jātaisa analīzes utt. Process ir ļoti garš – tas prasa laiku, naudu, bet galu galā viss nonāk lielā kaudzē ar uzrakstu Latvija,» neizpratnē Ezerkauliņu dibinātājs, SIA Daugavkrasts un citu dārzeņu ražotāju valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis.

Intervija 8,9

Aizkraukles banka gatavojas atkal pelnīt

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti, tā bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.

«Vai vēlamies, lai ēnu ekonomikai atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas?» komentējot deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 tūkst. latu līdz 40 tūkst. latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15 % no apgrozījuma, atzina Latvijas Tirdzniecība un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka LTRK kategoriski iebilst pret E. Siliņas priekšlikumiem.

«LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam. Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas mazajai uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu ēnu ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties,» teica J. Endziņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus mikrobiznesa sekmēšanai - mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 tūkst. latu gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus, kā tas ir patlaban. J. Endziņš norādīja, ka šāds darbinieku skaits atbilst Eiropas Savienības nostājai par mikrouzņēmumiem.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieci uzņēmumi iesnieguši sūdzību, apstrīdot ēdināšanas iepirkumu Siguldā un paužot aizdomas par cenu dempingu, ziņo Dienas Bizness.

Uzņēmēji apšauba Siguldas novada domes izvēlēto iepirkuma uzvarētāja – SIA Aniva iesniegto piedāvājumu nodrošināt kompleksās pusdienas 1. – 12. klašu skolēniem par vidējo cenu 0,65 Ls (ieskaitot PVN). Ēdināšanas kompānijas uzskata, ka Aniva iesniegusi nepamatoti lētu piedāvājumu, kas ir par vairāk nekā 25 % lētāks nekā citu pretendentu vidējais piedāvājums. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka nav iespējams sagatavot kvalitatīvas kompleksās pusdienas par Anivas piedāvāto cenu pat gadījumā, ja kompānija savam personālam maksā tikai minimālās algas un iepērk vislētākās kvalitatīvas izejvielas.

Fazer Amica Latvija rīkotājdirektors Aigars Kaugars norāda, ka tas ir klajš dempings, lai vinnētu iepirkumu. Jau šobrīd sastopami gadījumi, kad netiek pildīts konkursā solītais un porcijas un uzturvērtība laika gaitā samazinās. Turklāt jāņem vērā fakts, ka konkursā uzņēmējiem tiek prasīti ieguldījumi iekārtās un tie kopā var veidot ap 100 tūkstošiem Ls, līdz ar to nav izprotama Anivas piedāvātā cena. Fazer Amica Latvija pārstāvji pauž neizpratni, atzīstot, ka par šādu cenu nav iespējams nodrošināt skolēnu ēdināšanu atbilstoši tam, lai uzturvērtība atbilstu noteiktajām normām.

Nespējot konkurēt ar pašvaldības uzņēmuma dempinga cenām, privātais vēršas pie konkurences sargiem.

Rīgas ūdens ar plāniem sākt darbību pudelēs pildītā dzeramā ūdens tirgū ne tuvu nav vienīgais pašvaldību uzņēmums, par kura darbību vai plāniem ar pamatdarbību nesaistītā tirgū privātie uzņēmumi pauž bažas. Auto remonta nozarē strādājošais SIA Unitruck izjūt arvien lielāku konkurences spiedienu no pašvaldībām piederošās a/s CATA, kas papildus savai pamatdarbībai pasažieru pārvadājumu jomā sniedz arī apkopes un remonta pakalpojumus.

Šī gan nav pirmā reize, kad uzņēmums meklējis palīdzību KP – uz iepriekšējo sūdzību par aizdomām par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu šī iestāde atbildējusi, ka šādu pārkāpumu nesaredz. Tomēr KP atgādina Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, ka publiska persona komercdarbību var veikt tikai atsevišķos gadījumos – ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu konkrētajā jomā vai ja nozarē pastāv monopols, tādēļ publisks uzņēmums var tikt veidots ar mērķi padarīt pakalpojumu pieejamu. Tāpat valsts un pašvaldību uzņēmumiem ļauts komercdarbību veikt stratēģiski svarīgā nozarē, jaunā nozarē, jomā, kur infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, vai nozarē, kurā nepieciešams nodrošināt augstākas kvalitātes standartu.

Cenu dempings būvniecībā sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējos divdesmit gados, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis, norādot, ka zemākā cena iepirkumu konkursos mēdz būt līdz pat 40% zem vidējās.

Dempingošana nes zaudējumus tautsaimniecībai nenomaksāto nodokļu dēļ, turklāt degradē būvniecības nozari un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā, pauž LEC vadītājs.

Viņaprāt, dempinga cenas, visticamāk, ir iespējamas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un t.s. treknajos gados uzkrātajām rezervēm.

«Dempingošana zināmā mērā var raksturot kā izdzīvošanas spēli latviešu gaumē ar cerību, ka «es izdzīvošu, bet pārējie nomirs». Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta «subsidēšanu». Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,» spriež Andris Asars-Asarovskis.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE janvārī reģistrējusi filiāli Polijā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī ir jau sestā uzņēmuma filiāle Eiropā. Līdz šim BTA Polijā darbojās pēc brīvas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas principa, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus visā Polijas teritorijā ar apdrošināšanas aģentu starpniecību.

Apdrošināšanas pakalpojumus Polijā BTA sāka piedāvāt 2009. gadā. Reģistrējot filiāli, BTA plāno nostiprināties Polijas tirgū, kā arī paplašināt piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu klāstu. Šobrīd BTA Polijas tirgū piedāvā OCTA, transportlīdzekļu stiklojuma apdrošināšanu, autovadītāju un pasažieru nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu Krievijā un Baltkrievijā, apdrošināšanas aģentu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pārvadātāju finanšu saistību apdrošināšanu.

Lai arī būvfirma Merks uzvarējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) trīs ēku renovācijas darbu konkursā, darbi nav veikti, jo uzņēmums nav spējis tos izpildīt par pašas nosolīto cenu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Energoefektivitātes paaugstināšana slimnīcas ēkās ir ERAF finansēts projekts. Naudas apgūšanai vispirms notika konkurss pērn rudenī, kad uzvarēja Merks, spējot piedāvāt pareizo kombināciju starp cenu un darbu izpildes termiņu. Dārgā piedāvājuma pieņemšanu slimnīca attaisnoja ar paredzēto darbu tempu. Tomēr jau drīz pēc tam, izskanot bažām par konkursa norises atbilstību valsts interesēm, iepirkuma procesu pārtrauca.

Veselības ministrijas Veselības norēķinu centrs sāka jaunu būvnieka meklēšanu. Atkal uzvarēja Merks, kas šoreiz izpildīja kritēriju - zemākā cena. Iepirkuma komisijas vadītāja Ina Meluškāne sacījusi, ka neesot bijis pamats apšaubīt pretendenta piedāvājumu, jo kompānija pati atbild par to, vai par nosolīto cenu būvdarbus spēs izpildīt.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa veicis investīciju 800 tūkstošu eiro apjomā, iegādājoties jaunu asfalta tehniku – divus ieklājējus un trīs veltņus.

Jauno tehniku uzņēmums jau sācis izmantot Latvijas ceļu būvē - lidostā Rīga, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga - Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne – Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza – Terehova segas rekonstrukcijas darbos, autoceļa P62 Krāslava – Madona atjaunošanā un citos.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka veiktās investīcijas jaunās asfalta tehnikas iegādē A.C.B. ļaus turpināt palielināt darbu izpildes kvalitāti un ražību. Jaunās tehnikas ekspluatācija esot par 10- 20% lētāka nekā vecās tehnikas izmantošana.

«Varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,» norādīja A.C.B. Uzņēmumu grupa tehniskais direktors Dzintars Pomers.

Dempings būvniecības nozarē šobrīd ir uz kritiskā sliekšņa, un zemākā cena iepirkumu konkursos no vidējās piedāvājumu cenas atšķiras līdz pat 40%, kam nav racionāla pamata, uzskata Andris Asars–Asarovskis, SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs.

Db.lv ziņoja, ka, neraugoties uz to, ka būvfirma Merks uzvarējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) trīs ēku renovācijas darbu konkursā, darbi nav veikti, jo uzņēmums nav spējis tos izpildīt par pašas nosolīto cenu. Šis nebūt nav vienīgais gadījums.

«Uzskatu, ka tik būtiskas cenu atšķirības ir viens no pirmajiem signāliem, kam jādara uzmanīgu pasūtītāju. Līdzās dempingam uz nodokļu nomaksas rēķina, viena no izplatītākajām tendencēm, startējot ar ievērojami zemāku cenu, ir, ka jau sākotnēji, visticamāk, tiek apzināti paredzēts vēlāk ar pasūtītāju pārskaņot darbu izpildi, izvēloties vienkāršākus risinājumus, tostarp lētākus materiālus, kas būtiski atšķiras no konkursa materiālos prasītā. Šādas atkāpes nebūtu pieļaujamas, jo nostāda nevienlīdzīgā konkurencē tos būvniekus, kuri, iesniedzot piedāvājumu, paredz un objektīvi norāda izmaksas atbilstoši konkursā iedotajai specifikācijai,» pauž A. Asars–Asarovskis.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa pagājušajā gadā turpinājis izaugsmi – grupas uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 25% līdz 110,5 miljoniem eiro.

Peļņa pieaugusi par 43% - no 3,7 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 5,3 miljoniem eiro 2013. gadā, informē uzņēmums.

Gada laikā par 7 % pieaudzis arī A.C.B. Uzņēmumu grupas darbinieku skaits – 2013. gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.

«A.C.B. Uzņēmumu grupas izaugsmi ir nodrošinājusi iekšējo procesu pilnveidošana – 2011. un 2012. gadā veiktā uzņēmumu grupas restrukturizācija un centralizācija būtiskos biznesa procesos, savstarpējās sadarbības veicināšana, resursu optimizēšana un informācijas sistēmu uzlabošana, kā arī ir palielinātas investīcijas tehnoloģijās. Tas ļāvis palielināt darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot izmaksas,» skaidro finanšu direktors Armands Sviķis.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) sadarbībā ar Choice Hotels Scandinavia organizē semināru Kā palielināt ieņēmumus, pielietojot agresīvu cenu politikas stratēģiju?.

Seminārs notiks Rīgā, 16. novembrī un to vadīs Karls Uldsberjs (Carl Oldsberg).

Kā vēsta LVRA izpilddirektore Santa Graikste, krīze ir piespiedusi daudzas viesnīcas samazināt cenas, kā rezultātā tās tagad atrodas ļoti zemā līmenī.

«Jautājumi, kuru uzdod viesnīcu īpašnieki ir - kā mēs varam paaugstināt cenas un palielināt ieņēmumus, neaizbaidot prom klientus? Cik kaitīgs ir cenu dempings, lai īstermiņā palielinātu viesnīcu noslogojumu?» norāda S. Graikste.

Karls Uldsberjs sniegs ieskatu ienākumu pārvaldīšanas pamatos un ieskicēs dažas alternatīvas cenu politikas stratēģijas.

Karls Uldsberjs ir ieguvis bakalaura grādu Kornela universitātē ieņēmumu vadības specialitātē. Patlaban viņš ieņem Ienākumu un distribūcijas departamenta viceprezidenta posteni Choice Hotels Scandinavia, kur viņš 2004.gadā bija atbildīgs par Ienākumu pārvaldīšanas programmas ieviešanu 180 viesnīcās.

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Cenu dempings, neatbilstošas kaloritātes porcijas – tās ir tikai dažas no izglītības iestāžu ēdināšanas problēmām, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ēdināšanas organizēšanā un kvalitātes kontrolē problēmas saistās ar dempingu un pelēko biznesu, par ko runā vairākās biznesa nozarēs, bet reāli cīnīties ar to izraisītajām sekām valstiskā līmenī neviens nevēlas, jo ir grūti pierādīt dempingu un analizēt tā izraisītās sekas, skaidro SIA Fazer Amica Latvija rīkotājdirektors Aigars Kaugars. «Mēs zinām, ka valsts ir aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka pilnvērtīga ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā (ieskaitot PVN). Par šādu summu pirmklasnieki tiek ēdināti. Bet ir uzņēmēji, kas apsola 12. klases puišus ēdināt par 50 - 65 santīmiem. Kā tas ir iespējams?» vaicā A. Kaugars.

Pirms gaidāmajām pārrunām, lai censtos mazināt aizvien pieaugošās tirdzniecības nesaskaņas ar Ķīnu, ASV Tirdzniecības ministrija noteikusi valstij 132% muitas tarifus metāla cauruļu importam.

Ministrija norāda, ka Ķīna liela diametra metinātās caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes ieguves nozarē, pārdod krietni zem godīgās tirgus cenas, un šis cenu dempings negatīvi ietekmē ASV nozari.

ASV pērn no Ķīnas importēja šīs caurules 180 miljonu dolāru apmērā (156,4 miljonu eiro).

Lai arī šis gadījums atšķiras no vairākiem represīviem tarifiem, ko ASV prezidents Donalds Tramps noteicis tūkstošiem Ķīnā ražotu preču, tas ir vēl viens agresīvas taktikas piemērs pret Pekinu, lai censtos aizsargāt ASV nozares un samazinātu valsts ārējās tirdzniecības deficītu.

Vienlaikus ASV konstatējusi, ka arī Kanāda veic šo cauruļu cenu dempingu un valstij tiks piemēroti muitas tarifi 24% apmērā, bet Indijai noteikto muitas tarifu apjoms pārsniegs 50%.