Kad Māris Štrombergs kļuva par Pekinas Olimpisko spēļu čempionu, daudzi pirmo reizi aizdomājās, ka BMX ir pilnvērtīgs sporta veids nevis puišeļu ālēšanās kaimiņu pagalmā.

BMX par puišeļu dullošanos daudzus gadus uzskatījušas ne vien kaimiņu tantes, bet arī valsts, kura šī sporta veida attīstību bija atstājusi praktiski tikai entuziastu ziņā. Arī pats Māris Štrombergs tam ir klajš piemērs, jo šī sportista trasi uz zelta medaļu lielā mērā bruģējis Māra tēvs.

Šobrīd Māris Štrombergs savu karjeru veido Amerikas Savienotajās valstīs, kur viņš piedalās Nacionālās riteņbraucēju līgas un Amerikāņu Riteņbraucēju asociācijas rīkotajos čempionātos. Tādēļ nav brīnums, ka tajās retajās reizēs, kad Māris ierodas Latvijā, olimpiskais čempions kļūst par vispārējās ziņkārības objektu, slavenību, kuru daudzi ķer aiz piedurknes.

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Nu jau vairākas dienas Latvijai ir dota iespēja sekot līdzi finanšu ministra Einara Repšes(JL) un no pienākumu pildīšanas atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna savdabīgajam duelim.

Ministrs uzskata, ka Jakāns nepilda viņa rīkojumus, kurš savukārt stāsta, ka Repše nonāk pretrunās. Tad no darba tiek atstādināts arī viens no ilggadējiem VID sistēmas darbiniekiem, odiozas amatpersonas slavu ieguvušais Vladimirs Vaškevičs, bet Tieslietu ministrija sarūpē atzinumu, ka Repšes rīcība šajā jomā nav bijusi pamatota… Tā varētu turpināt uzskaitīt vēl pietiekami ilgi, vienlaikus aizmirstot pašu galveno.

Jāatceras, ka VID ir viena no būtiskākajām valsts institūcijām, ar ko regulāri saskaras ikviens Latvijā strādājošais uzņēmējs. Bizness ir atkarīgs no tā, kādi normatīvie akti ir pieņemti, kas regulē VID darbību, kāda ir šā dienesta darbinieku interpretācija, tos pildot, kā tiek veikti nodokļu uzrēķini, inspektoru pārbaudes utt. Šajā kontekstā var jautāt — kāda gan uzņēmējdarbībai no visas šīs jezgas ir jēga? Nekāda!

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Kādreizējam Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimiram Vaškevičam saglabāts darbs ministrijā, pārceļot uz jaunizveidoto Nodokļu analīzes departamentu, jo «viņa iecelšana ievērojami stiprinātu nodaļas kapacitāti», liecina aģentūras LETA rīcībā esošais ministrijas rīkojums.

Neoficiāla informācija liecina, ka, neskatoties uz Vaškevičam izvirzītajām apsūdzībām, ministrija tā arī nav radusi juridiskus argumentus viņa atbrīvošanai.

Rīkojums, kuru parakstījis ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Gundars Kauliņš, liecina, ka ar 15.jūniju Vaškevičs pārcelts darbā Nodokļu analīzes departamenta Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļas vecākā eksperta amatā uz nenoteiktu laiku, nosakot 6.kvalifikācijas pakāpi un mēnešalgu 1000 latu. Vēlmi turpināt civildienesta attiecības izteicis arī pats Vaškevičs.

Tomēr vienlaikus, ņemot vērā pret viņu sākto kriminālprocesu, ar to pašu datumu - 15.jūniju - Vaškevičs ticis atstādināts no pienākumu izpildes uz laiku līdz turpmākam kriminālprocesuālam lēmumam par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Rīgas pilsētas būvvalde sestdien ir apturējusi izdegušās Kalnciema ielas jūgendstila ēkas fasādes nojaukšanas darbus, sacīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Sestdien veiktajā ārkārtas apsekošanā konstatējām, ka jau notiek pret Kalnciema ielu un Raņķa dambi vērstās fasādes nojaukšana, lai gan darbu veicēji nevarēja uzrādīt eksperta slēdzienu, ka šī vērtīgā jūgendstila fasāde nav drošā veidā saglabājama un tāpēc būtu nojaucama,» skaidroja Vircavs.

Šī iemesla dēļ darbi ir apturēti.

Vircavs norādīja, ka nojaukšanas būvdarbu atļauja paredzēja pakāpenisku darbu veikšanu - bija atļauts sākt tos no sētas puses, taču fasādi drīkstēja nojaukt tad, ja būtu sagatavots eksperta slēdziens, ka tā nav drošā veidā saglabājama.

«Lai turpinātu nojaukšanas darbus, nepieciešams eksperta slēdziens. Kamēr tāda nav, nojaukšana nenotiks,» sacīja Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvalde, izvērtējot telpu nomnieka iesniegumu un būvtehniskās apsekošanas atzinumu, pagaidām nav atļāvusi atpūtas kompleksa Akvalande ekspluatāciju, informēja Rīgas būvvaldē.

Kā pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, būvvaldē 14.novembrī ir iesniegts telpu Mūkusalas ielā 45/47 nomnieka SIA Big Plus iesniegums, kam pievienots sertificēta eksperta - būvinženiera Aleksandra Korjakina būvtehniskais apsekošanas atzinums akvaparka Akvalande vienai ēkai. Savukārt otrai ēkai, kurā atrodas baseins, kā norādīts iesniegumā, laika trūkuma dēļ nav veikta apsekošana, un šo ēku patlaban neesot paredzēts ekspluatēt.

Telpu nomnieks, pamatojoties uz būvtehniskās apsekošanas atzinumu, iesniegumā norādījis, ka saskaņā ar eksperta norādījumiem ir veikti atjaunošanas darbi vienai ēkai un tādēļ būvvaldei tiek lūgts atļaut daļēju Akvalandes ekspluatāciju.

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Arhitektu biroja Kubs pieaicinātā neatkarīgā eksperta Valtera Celmiņa ekspertīzē lielveikala Maxima Tehniskā projekta būvkonstrukcijas daļai secināts, ka izstrādātajā projektā nav skaidrības par slodzēm uz pārsegumu, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Kā vēstīts, 21. novembra pēcpusdienā sabruka lielveikala Maxima jumts Rīgā, Zolitūdē, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Patlaban tiek meklēti cēloņi un vainīgie.

Ekspertīzes secinājumos teikts, ka lielveikala Maxima Tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā, ko izstrādāja HND grupas būvkonstruktors Ivars Sergets, nav dotas aplēses par slodžu radīto piepūli kopnes stieņos, kā arī nav norādīta stieņu tērauda klase, tādejādi piegādātājiem un būvniekiem dotais uzdevums nav bijis precīzs. Turklāt apakšjoslas bultskrūvju savienojuma nestspēja neatbilst Latvijas Būvniecības normatīvu prasībām. Pilnu eksperta ziņojuma tekstu Kubs ir nodevis policijai, jo tas esot nozīmīgs pierādījums lietā un jāvērtē kompetentām personām.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Atklāti jauni korupcijas draudi - ar šādu paziņojumu klajā nācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Patiesībā jāpiekrīt vien šim birojam ir - Latvijā attiecīgie draudi visu laiku ir pastāvējuši un droši vien būs arī nākotnē, turklāt nonākt pie minētā secinājuma pat ietilpst šīs institūcijas kompetencē.

Taču, saskatot iespējamo noziedzību ik uz soļa, pieļaujot, ka faktiski katrs cilvēks var būt noziedznieks teju jebkurā situācijā, mēs tikai sarežģīsim un sadārdzināsim paši sev dzīvi. Turklāt pilnīgi lieki. Šoreiz runa ir par Ministru kabineta komitejas savulaik akceptētajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, paredzot, ka atcelt nepieciešamību piemērot iepirkumu procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz Ls 92 755 (līdzšinējo Ls 10 000 vietā), bet būvdarbu izmaksas - Ls 200 000.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Apdrošināšanas nozares pārstāvji pasaulē kā savu vislielāko risku identificē vairāku regulatora prasību vienlaicīgu ieviešanu gan starptautiskā, gan vietējā līmenī, to atklāj apdrošināšanas nozares risku pētījums Insurance Banana Skins.

Jaunu regulatora noteikumu ieviešana kā lielākais drauds tika minēts visos galvenajos tirgos, taču Latvijas apdrošināšanas uzņēmumi šo risku ierindo tikai trešajā vietā.

Ievērojams respondentu skaits pauda bažas par kapitāla pieejamību, lai atbilstu bargākām regulatora prasībām, kā arī nodrošinātos pret pasaules ekonomikas un finanšu tirgus nestabilo situāciju.

Spēcīgu kāpumu šā gada risku topā piedzīvoja dabas katastrofu draudi, kas ir reakcija uz nesenajiem notikumiem Jaunzēlandē un Japānā. Strauji pieaug arī politiskais risks, kas izriet no notikumiem arābu pasaulē, kā arī pieaugošās bažas par eiro zonas valstu maksātspēju.

Igaunijas nacionālās drošības aģentūra KAPO atklājusi personas, kas saistībā ar to, ka Igaunija «nerūpējas par savas valsts cilvēkiem», haktīvistu grupējuma Anonymous vārdā izteica draudus valsts valdībai, vēsta BBN.

Db.lv jau vēstīja, ka pagājušās nedēļas sākumā internetā tika izplatīts video, kurā slavenā haktīvistu grupējuma Anonymous maskā ģērbusies persona paziņoja, ka Igaunijas valdība var gatavoties Anonymous uzbrukumiem, kā iemeslu minot to, ka tajā pašā laikā, kad Igaunijas iedzīvotāji saņem mazākas algas un pensijas nekā grieķi, Baltijas valsts valdība apņēmusies palīdzēt parādos grimstošajai Dienvideiropas valstij finansiāli. Šie draudi internetā tika izplatīti neilgu laiku pēc tam, kad vizuāli līdzīgā video tika draudēts apturēt vairāku Zviedrijas valdības aģentūras interneta vietņu darbību, jo Zviedrija ierobežo brīvību internetā. Šie draudi vismaz daļēji ir piepildījušies.

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Noplūde Rīgas ostā, Kundziņsalā, kur aizvadītajā naktī notikusi ķīmiskas vielas noplūde, vairs nenotiek, un arī tvaiki, kas bija izplūduši, ir savākti, atsaucoties uz kravas īpašnieka SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars speciālistu teikto, vēstīja Latvijas Radio.

Rīgas ostā notikušās avārijas bīstamība ir novērsta un evakuētie iedzīvotāji var atgriezties savās dzīvesvietās.

Valsts ugunsdzēsība sun glābšanas dienesta vadītājs Ainārs Pencis informēja, ka kopā bija 5 vagoni ar bīstamo vielu. Sprādziena gadījumā viela izplatītos elipses formā un tās izplatība būtu pāri Daugavai.

Patlaban viela ir atdzesēta līdz 110 grādiem un turpinās dzesēšanas darbi. Sprādziens būtu noticis pie 130 grādiem pēc Celsija. Šobrīd bojātais vagons tiek dzesēts, vielas noplūde ir novērsta. Pēc atdzesēšanas to pārsūknēs uz jaunu vagonu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka šis gadījums nenozīmē, ka ostas darbība būtu jāaptur vai jāsamazina. Gluži otrādi, viņš saskata perspektīvu ostas attīstībā Kundziņsalā, vienīgi pastāv jautājums, vai iedzīvotāji būtu gatavi tur dzīvot vai piekristu pārcelties. Osta būtu gatava piedāvāt alternatīvas, piebilda Šlesers.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas neapšaubāmi pārdzīvo krasu kritumu, taču bažas, ka reģions virzās uz sabrukumu, nav pamatotas.

Šādu viedokli laikrakstam The Financial Times paudis Erste Group makroekonomikas pētījumu centra vadītājs Rainers Zingers (Rainer Singer).

Viņš apgalvo, ka reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēks bija augsts darba ražīgums, kas balstījās uz ārvalstu investīcijām, nevis bezatbildīgu parādu krāšanu, kuri, kā uztraucas daudzi analītiķi, netiks atmaksāti vai refinansēti.

Zingers atzīst, ka reģiona parādi ir palielinājušies, taču domā, ka Centrālā un Austrumeiropa ir spējīga tos atmaksāt. «Kopumā reģiona parādu līmenis, neņemot vērā banku sektoru, ir zems un veido un 35% no IKP Rumānijā līdz 104% Latvijā. Tajā pašā laikā eirozonas parādi sasniedz 136% no IKP, bet Lielbritānijā — 288%. Ārējā parāda līmenis arī ir dažāds — no 40 % n IKP Čehijā līdz 127% Unngārijā,» raksta eksperts.

Kompānija Apple pēdējā laikā saskaras ar pieaugošiem draudiem iPhone biznesā, jo arvien vairāk internetā tiek piedāvātas nesankcionētas programmatūras telefonam.Palielinās draudi emApple/em emiPhone/em biznesam

The Wall Street Journal ziņo, ka drīzumā tiks atvērts serviss ar nosaukumu Cydia Store, kas piedāvās iPhone lietotājiem programmatūras, kuras nav pieejamas izmantojot kompānijas oficiālos veikalus. Lietotājiem pirms jaunā produkta lietošanas būs lejupjāielādē īpaša programmatūru, kas mainītu iPhones programmatūru.

iPhone lietotājiem modificēt tālruņus, lai tie varētu lejupielādēt nesankcionētas programmatūras, grasās piedāvāt arī citi uzņēmumu.

Apple veikalā telefona īpašnieks var lejupielādēt programmatūras vai nu bez maksas vai arī par 99 centiem. Pagājušajā gadā pārdošanas apjoms Apple programatūrām sasniedza 150 miljonus USD un prognozes liecina, ka šogad pārdošanas apjomi varētu palielināties līdz 800 miljoniem.