Statistikas dati liecina, ka Lietuvā darbojas jau vairāki simti Latvijas uzņēmēju, turklāt viņu skaits turpina augt.
Tas norāda uz to, ka interese par šo valsti mūsu uzņēmējiem ir. Atšķirības izmaksu ziņā ražotājiem nav noteicošais, kas liek izlemt par labu biznesa attīstīšanai Lietuvā. Tas drīzāk ir citu apsvērumu dēļ – lielāks tirgus vēriens, risku diversifikācija. Nezinu tādu uzņēmumu, kas pēdējos gados ir ienācis Lietuvā un būtu aizgājis no tirgus neveiksmīga biznesa dēļ. Visi tie, kuri ir ienākuši, ir arī palikuši.
Latvijas bizness vienmēr ir izcēlies ar labu servisu, kas pamanāms arī Lietuvā. Labi panākumi mūsu uzņēmējiem ir tirdzniecībā – veiksmīgi darbojas veikalu tīkls Drogas. Skatoties uz ražotājiem – rūpnīcas būvē Latvijas Finieris, tāpat arī būvmateriālu ražotājs Sakret. Šīs jomas pārstāvji ņem vērā gan izejvielu izmaksas, gan arī biznesa stratēģijas attīstību vairākos reģionos. Savā ziņā viņi diversificē biznesa risku. Arī Parex banka un BTA apdrošināšana ir pazīstami zīmoli Lietuvā. Tāpat Lango ātrās ēdināšanas uzņēmums, kurš tikko ienācis tirgū, strauji kļuvis pazīstams, un rādās, ka tam labi veiksies. Jāpiebilst, ka Latvijas uzņēmējiem ienākšanu tirgū atvieglo tas, ja tiek vairāk uzsvērts, ka tiek piedāvāta kvalitatīva prece vai pakalpojums un ka tiek radītas jaunas darba vietas un ražotnes Lietuvā.
Lietuvas biznesa vidē ir raksturīga stingra biznesa vides nodrošināšanas politika, turklāt tas attiecas uz visiem investoriem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Lietuvā tiek garantēta laba biznesa vide, lai uzņēmēji varētu tajā darboties, savukārt valsts pretī vēlas saņemt nodokļus, kuru iekasēšana tiek īstenota ļoti skrupulozi. Šajā ziņā valsts institūcijas strādā ļoti strikti un nopietni.
Lietuvā ir ļoti jūtams „saimnieka moments”, kādu savā laikā uzsāka premjers Aļģirds Brauzausks – viss notiek nevis haotiski un neprognozējami, bet tiek pamatīgi virzīts un veidots ar vienotu skatu nākotnē. Gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā līdz ar to rodas sajūta, ka pastāv noteikta kārtība. Tāpat mūsu uzņēmējiem šī valsts ir saistoša ar to, ka tur ir lielāks biznesa potenciāls kaut vai tādēļ, ka tur ir vairāk iedzīvotāju. Turklāt viņi ir vienmērīgi izvietoti pa visu valsti, nevis kā Latvijā, kur darbojas princips – Rīga un pārējā Latvijas teritorija. Lietuvā ir trīs lielas pilsētas – Kauņa, Klaipēda un Viļņa, un daudzas mazākas pilsētas.
Būtiskākais, kas pamanāms, darbojoties Lietuvā, ir ļoti liela reģionu atšķirība. Tas gan būtu Latvijas uzņēmējiem jāievēro. Tāpat kā mums ir Kurzeme un Latgale, arī Lietuva ir sadalīta vairākos reģionos – un katrs no tiem izceļas ar kaut ko īpašu. Ja Augštaitijas iedzīvotājos ir novērojams izteikts lepnums, tad Žemaitijā ir vērojama cilvēku spītība. Savas īpašās raksturiezīmes cilvēkiem ir arī Suvalkijā un Zukijā, un tas, īstenojot biznesu, ir noteikti jāievēro. Vēl svarīgi ir arī iegūt savas komandas uzticību. Sākums Lietuvā nav viegls, un paiet ilgs laiks, kamēr rodas izpratne par to, kā būtu sevi jāpozicionē un kā būtu jāveido sava biznesa līnija un sava cilvēku vadīšana.
Tomēr brīdī, kad ir iepazīts Lietuvas tirgus un tā īpatnības un kad ir radusies izpratne par to, ko lietuviešiem nozīmē basketbols, kas savā ziņā tur ir reliģija, tikai tad tur var kļūt tāds kā savējais un sasniegt labus rezultātus. Vēl par basketbolu runājot – ir jāzina vismaz pēdējie lietuviešu sasniegumi vai zaudējumi, jo par to vienmēr tiek runāts un spriests jebkurās biznesa aprindās.