Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir izveidojusies plaša sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuri interesējas par Lietuvas tirgu. Šī interese 2009.gada laikā finanšu krīzes apstākļos ir tikai augusi. Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem, samazinoties iekšējā tirgus pieprasījumam, nākas meklēt savas produkcijas noieta iespējas citos tirgos.

Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju un, tās tirgus ir lielāks par Latvijas. Skatoties, piemēram, no Rīgas, kur koncentrējas liela daļa Latvijas biznesa, Lietuva mums ir ģeogrāfiski vistuvākā valsts. Gandrīz katram latvietim ir pazīstams kāds Latvijā dzīvojošs un strādājošs lietuvietis, vai vismaz ir zināms kāds lietuviešu uzņēmums, kurš veiksmīgi konkurē ar vietējiem un citu ārvalstu uzņēmumiem. Tas viss rosina domu, bet kāpēc gan nepamēģināt mums, latviešiem, ienākt ar savu produkciju, ar savām investīcijām tieši Lietuvā, mums vistuvākajā pēc etniskās izcelsmes kaimiņvalstī?

Mana atbilde vienmēr ir bijusi pozitīva - kāpēc gan ne? To noteikti vajag mēģināt, pie kam ne tikai kautrīgi pamēģināt kaut kur un kaut ko nopārdot, bet tas ir jādara agresīvi un ar lielām ambīcijām - nostiprināties un izvērsties Lietuvas tirgū uz palikšanu. Vēstniecība šajā situācijā var kļūt par ļoti svarīgu pirmo atbalsta punktu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā. Tā kā atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir neapšaubāma Latvijas ārpolitikas prioritāte, ar uzņēmēju jautājumiem vēstniecībā nodarbojas gan vēstnieks, gan arī diplomāts ekonomiskajos jautājumos. Es, kā vēstnieks, vienmēr esmu gatavs uzklausīt jebkuru Latvijas uzņēmēju, kas ir ieradies Lietuvā un vēlas te uzsākt savu darbību. Uzskatu to par savu pienākumu padalīties ar savu dzīves pieredzi Lietuvā, ar novērojumiem par vietējo sadzīvi, biznesa kultūru, likumdošanas praktiskiem aspektiem – ar visu to, ko diplomātijas valodā raksturo ar «legāli iegūtu informāciju par savas mītnes valsti».

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Kopībā ir spēks – to novērtē arvien vairāk uzņēmēju, apvienojoties dažādās asociācijās, biedrībās, klubos, turklāt ne vienmēr viņus vada tikai racionāli apsvērumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu jauno biedru skaita dinamika ir ļoti strauja. Uzņēmēji arvien vairāk saprot, ka kopīgiem spēkiem var vairāk izdarīt. Lai gan latviešiem viensētu princips ir diezgan dziļi iespiedies mentalitātē, ir vērojamas izmaiņas,» DB pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pozitīvu efektu devusi ekonomiskā krīze – lai novērstu problēmas, nekas cits neatlika kā kopīgi meklēt risinājumu.

«Nevar teikt, ka visi latvieši ir vienpatņi, kuri labprātāk dzīvo, strādā un cīnās vieni paši, nekā apvieno spēkus ar citiem,» saka arī psiholoģijas profesors Ivars Austers.

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

2019. gadā pieteikti 1313 nacionālie preču zīmju pieteikumi, 61 nacionālais dizainparauga pieteikums un 61 patentu pieteikums atrodas nacionālajā procedūrā.

Tā informē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Dizainparaugu jomā vērojama 20% izaugsme – 2018. gadā Patentu valdē saņemts 51 nacionālā dizainparauga pieteikums. Tāda pati izaugsme bijusi patentu pieteikumu jomā. Viņa novērojumi liecina, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

"Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū," teic S. Laganovskis.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).