Akciju sabiedrība Forum Cinemas, kas pieder Somijas uzņēmumam Finnkino Oy, ir ieguvusi 37% no Stockmann centrs daļām. Tās nopirktas no cita Somijas uzņēmuma - Rautakirja OYj, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati, vēsta baltic-course.com.

Atlikušie 63% Stockmann centrs akciju pieder Somijas uzņēmumam Stockmann Oyj Abp.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis likumprojektu, kas oficiāli klasificē alu kā alkoholu, vēsta BBC.

Līdz šim jebkas, kas saturēja mazāk nekā 10% alkohola, Krievijā tika uzskatīts par pārtikas produktu.

Šis solis, kas likumā ierakstīts trešdien, ļaus ministriem kontrolēt alus pārdošanu tādā pašā veidā, kā tiek kontrolēta alkoholisko dzērienu pārdošana.

Alkohola patēriņš Krievijā jau divreiz pārsniedz kritisko līmeni, ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija.

Pēdējo desmit gadu laikā alus pārdošanas apjomi Krievijā pieauguši par vairāk nekā 40%, bet degvīna pārdošana ir sarukusi par gandrīz 30%.

Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Polijas uzņēmums Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych S.A. un piegādātāju aplvienība Morpho – X Infotech trīs dienas pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtā jaunu transportlīdzekļa vadītāja apliecību izgatavošanas iepirkumu konkursa rezultātu paziņošanas Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesnieguši sūdzības.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Tādēļ CSDD izsludināja iepirkuma procedūru, kurā tika noskaidrots, ka mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 5,17 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas tika izvēlēts no četriem pretendentiem, un iepirkuma konkursa rezultāti tika paziņoti 20. aprīlī.

Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza četri pretendenti – piegādātāju apvienība Morpho – X Infotech, Polijā bāzēts uzņēmums Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych S.A., kompānija Oberthur Technologies, kā arī par uzvarētāju izvēlētais Minhenē bāzētais Giesecke & Devrient GmbH.

Vienas no Vācijas vadošajām kosmosa kompānijām vadītājs Wikileaks sāgas dēļ zaudējis darbu, vēsta BBC.

Berijs Smutnijs (Berry Smutny) no OHB-System, kā liecina publiskotie dokumenti, ASV diplomātiem sacījis, ka Eiropas Galileo satelītu navigācijas projekts ir stulba ideja: «Es domāju, ka Galileo ir stulba ideja, kas galvenokārt kalpo francūžu interesēm, jo īpaši, Francijas militārajām interesēm.» Viņš arī izteicies, ka Galileo ir nolemts neveiksmei.

Neraugoties uz to, ka viņš vada pasaulē vērtīgāko tehnoloģiju kompāniju, Apple ikoniskais vadītājs Stīvs Džobs pēdējos trīs gadus kā algu saņēmis tikai vienu ASV dolāru, vēsta The Economic Times.

Džobs, kurš Apple atkal pievienojās 1997.gadā, ir «smadzenes» daudziem vislabāk pārdotajiem gadžetiem, piemēram, iPhone, iPad un iPod.

Interesanti, ka viņa atalgojums krasi kontrastē ar daudzu citu kompāniju vadītāju atalgojumu visā pasaulē. Viņa alga ir vien 1 ASV dolārs gadā.

Lielbritānijas lielveikalu gigants Sainsbury's pirmo reizi vairākās desmitgadēs pārdos Fairtrade kafiju no kara plosītā Āfrikas reģiona, ziņo thisislondon.co.uk.

Kafija no Kongo Demokrātiskās Republikas būšot pieejama pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.

Kafiju, pupiņu maisījumu no kooperatīviem Kongo Demokrātiskajā Republikā un Malāvi, sāks piedāvāt speciālas Fairtrade akcijas laikā, kas sāksies nākamās nedēļas pirmdienā.

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013.gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Tādējādi, lai jaunās valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks sniegts nākošgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.

Jaunais valsts atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no šā gada septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas centros (tā saucamajos mājdārziņos), bet arī tiem vecākiem, kas 1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.

Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa, ka skolu direktori lūdz vairs nepubliskot konkrētu skolu eksāmenu rezultātus. Komentāri ir nikni un indīgi, šo iniciatīvu reducējot uz to, ka laikam jau «šiem» kauns. Tajā pašā laikā tas ir daudz kompleksāks jautājums.

Faktiski runa ir par to, vai ir korekti veidot skolu rangus pēc viena kritērija – centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas ir aritmētiskais vidējais exel tabulā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdols Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Ģimnāzijas direktors, uzsver, ka runa nav par to, ka skolas nevarētu ranžēt, jo, piemēram, ir starptautiski atzīti labāko augstskolu topi. Būtiskākais ir tas, kāda metodoloģija ir pamatā šim ranžējumam.

Skolu kvalitāti var un vajag vērtēt, tikai tas jādara pareizi.

Starptautiskajiem augstskolu topiem pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kur ņemti vērā daudzi faktori. Tāpat profesionāļu vidē tik augsti vērtētais OECD PISA pētījums ir tik respektabls tieši tādēļ, ka tam pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kas nebalstās uz vienu aritmētisko vidējo rādītāju. R. Kalvāns uzsver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti sniedz ļoti nepilnīgu un fragmentāru ainu par skolas darba kvalitāti, par skolotāju ieguldījumu, par procesa dinamiku. Faktiski tas ir viens visai primitīvs rādījums, pēc kura veidot kādu skolu topu ir ne tikai nepareizi, bet arī patiesībai neatbilstoši. Tajā pašā laikā neviens skolām neaizliedz savus centralizēto eksāmenu rezultātus publiskot. Taču tai jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – vidusskolās, kurās ir konkurss un skolēni tiek «atlasīti», vienmēr būs labāki rezultāti, jo vienkārši, ļoti ciniski runājot, ir labāks izejmateriāls nekā skolās, kurās ir liela dažādu problēmbērnu koncentrācija.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas izvēlēts no četriem pretendentiem.

Paredzēts, ka 5,171 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls līgums ar Minhenē bāzēto uzņēmumu tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Autovadītājiem nav pamata satraukumam, jo no 2013. gada situācija būs līdzīga, kā tad, kad Latvijā tika ieviestas esošās apliecības, proti, esošās apliecības nebūs obligāti jānomaina, un tās vēl aizvien būs derīgas, Db.lv skaidroja CSDD pārstāve Agnese Korbe. Jaunās apliecības izmērs kredītkartes lielumā saglabāsies iepriekšējais.

ES Direktīva nosaka, ka jaunajās no polikarbonāta izgatavotajās apliecībās infromācijai jābūt iestrādātai, izmantojot jaunu tehnoloģiju – lāzergravēšanu. Tāpat stingri esot noteikta kārtība, kādiem pretviltošanas elementiem jābūt iekļautiem, kā arī noteikts iekļaujamās informācijas apjoms un izkārtojums. Tas ļaušot vienādu apliecības datu nolasīšanu visās ES dalībvalstīs, stāstīja A. Korbe.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

Kopš šā gada sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi teju 4,5 tūkstošus jaunā parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecību, informē direkcija.

Vienlaikus CSDD uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība nerada papildus sarežģījumus vai izdevumus, jo pāreja uz jaunā parauga vadītāja apliecībām Latvijā notiek pakāpeniski, līdz ar to esošās ir derīgas līdz uz tām norādītajam termiņam.

CSDD informē, ka 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK nosaka, ka nolūkā uzlabot apliecību drošību un atpazīstamību, līdz 2013. gada 19. janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Direkcija norāda, ka līdz 19. janvārim ES un EEZ par derīgām uzskatāmas vairāk nekā 110 dažādu paraugu apliecības, kas rada sarežģījumus ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 22,226 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt direkcijas peļņa saruka par 0,5% un bija 1,067 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2018.gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 10,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu audzis par 10,1%, sasniedzot 367 535, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 7,9%, sasniedzot 123 911.

«Sešu mēnešu apmēra pieaugums pamatā saistīts ar mērķtiecīgu tehnisko apskašu pakalpojuma koncentrēšanu gada pirmajā pusē, lai pēc iespējas mazinātu ierasto klientu pieplūdumu ziemas periodā pirms gadumijas, kā arī mazinātu jūlija un augusta ikgadējo maksimālo klientu pieplūdumu,» teikts vadības ziņojumā.

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Lielbritānijas bankas Barclays boss Bobs Daimonds uzskata, ka nodokļu maksātājiem nevajadzētu glābt bankas, un tām bankām, kuras iekļūst nepatikšanās, jāļauj «aiziet pa burbuli», vēsta BBC.

«Tas nav OK nodokļu maksātājiem glābt bankas,» Daimonds sacījis Finanšu komitejas sēdē.

Saistībā ar prēmijām viņš teicis, ka Barclays «maksāja par sniegumu, nevis neveiksmēm».

No 2. septembra CSDD B kategorijas vadīšanas eksāmena figūras «braukšanas uzsākšana augšupceļā» un «apgriešanās braukšanai pretējā virzienā» tiks izpildītas ceļu satiksmē.

Figūras «braukšanas uzsākšana augšupceļā» un «apgriešanās braukšanai pretējā virzienā», kas līdz šim tika izpildītas slēgtā laukumā, turpmāk būs jāizpilda ceļu satiksmē un to izpilde tiks iekļauta kopējā eksāmena novērtējumā.

Šie braukšanas elementi netiks speciāli izdalīti. Braucot ceļu satiksmē uz šaura ceļa būs raiti un, nekavējot satiksmi, jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā, izmantojot atpakaļgaitu. Tāpat eksāmena maršrutā tiks iekļauta vieta ar kāpumu, kur pretendentam būs, netraucējot satiksmi, jāuzsāk kustība augšupceļā. Minētās izmaiņas vēl vairāk pietuvinās vadīšanas eksāmenu reālajai dzīvei.

Pēc CSDD statistikas datiem B kategorijas vadīšanas eksāmenu ar pirmo reizi nokārto apmēram 44% kursantu, savukārt figūru laukumu ar pirmo reizi nokārto 90% topošo vadītāju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par kukuļu piesavināšanos saistībā ar pretlikumīgu autovadītāja apliecību iegūšanu.

Patlaban pierādījumi norāda uz to, ka nelikumības, kurās iesaistītas vairāk nekā 20 personas, notikušas Balvos laika posmā no 2009.gada beigām līdz pagājušā gada septembrim. Dažas no personām labprātīgi pieteikušās KNAB, atzīstot kukuļošanas faktu un sniedzot liecības.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka kāda persona piesavinājusiesnaudu vairāk nekā tūkstoš latu apmērā no vairāk nekā desmit cilvēkiem un radījusi iespaidu, ka nauda tiks nodota kādai valsts amatpersonai.

Pērn decembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros arī noskaidrots, ka kukuļdošanas mērķis bija iegūt autovadītāja apliecību vai esošajā apliecībā jaunu kategoriju, kā arī atgūt atņemtu autovadītāja apliecību.Patlaban sešas personas atzītas par aizdomās turamajiem, kam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

Piektdien, 28.aprīlī stāsies spēkā Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) parakstītais saprašanās memorands par vadītāju apliecību atzīšanu. Latvijas autovadītāji tuprmāk AAE varēs vadīt transportlīdzekli ar Latvijā izsniegtu vadītāja apliecību.

Līdz šim bija gadījumi, kad Latvijas autovadītāji saskarās ar problēmām vadītāja apliecību izmantošanā AAE un parakstītais memorands tās novērsīs.

Memorands paredz, ka abu valstu autovadītāji varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību un saņemt otrā valstī izdotu vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.

Tādā veidā tiks veicinātas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm un radīti labvēlīgāki apstākļi abu valstu iedzīvotāju darbībai otrā valstī.

Puses arī apņēmās regulāri apmainīties ar informāciju par izmaiņām ceļu satiksmi regulējošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp abām valstīm.

International Airlines Group (IAG), kas izveidota, apvienojoties aviokompānijām British Airways un Iberia, pirmajā pusgadā izdevies strādāt ar peļņu 39 miljonu eiro apmērā, ziņo BBC.

Tas liecina par būtisku šī rādītāja uzlabošanos, jo tajā pašā periodā iepriekšējā gadā grupa cieta 419 miljonu eiro zaudējumus.

Kā norāda IAG, degvielas izmaksas sešu mēnešu periodā pieaugušas par 34,8% līdz 2,4 miljardiem eiro. Grupa atzīmē, ka augstākas degvielas cenas varētu negatīvi ietekmēt tās gada peļņu.

Kompānija paredz, ka gada degvielas rēķins veidos 5,2 miljardus eiro.

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ievieš īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās šī gada oktobrī.

Kā informē Saeimas Preses dienests, vēlētāja apliecība ieviesta tikai 12.Saeimas vēlēšanām, un apliecība būs derīga kopā ar identifikācijas karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases.

Vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās no šī gada 22.septembra līdz 3.oktobrim. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.

Likuma grozījumi arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību.