Aizvadītajā gadā apstrādes rūpniecības izaugsmi virzīja vairāki faktori, taču tik augstus izaugsmes tempus kā 2017. gadā apstrādes rūpniecībā šogad būs grūti noturēt, uzskata ekonomisti.
2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 8,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18,5 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,2 %.
2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,7 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,5 %.
Ievērojams rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada decembri, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 41,4 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 38,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 30,2 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 8,9 %. Nozīmīgs produkcijas izlaides kāpums bija arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 21,8 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 12,9 % un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 3,2 %.
Galerijā augstāk iespējams sīkāk iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par apstrādes rūpniecību!
#1/6
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska
Apstrādes rūpniecības dinamisko attīstību 2017. gadā nodrošināja gan ārējā pieprasījuma palielināšanās, gan iekšzemes aktivitāte, īpaši būvniecība un privātā patēriņa spēcināšanās.
Augsti izaugsmes tempi saglabājās arī gada nogalē. Rūpnieki ir kļuvuši arvien optimistiskāk noskaņoti gan par pieprasījuma kāpumu, gan jauniem pasūtījumiem. Tomēr vienlaikus turpina pieaugt problēmas ar darbaspēka trūkumu, arī ražošanas jaudu noslodze sasniedz arvien jaunus rekordus, tā signalizējot arī par investīciju nepieciešamību.
Vairākas apakšnozares jau kopš 2016. gada nogales demonstrēja strauju izaugsmi, tādējādi varēja gaidīt šo nozaru devuma samazinājumu. Tomēr, neraugoties uz jau sasniegto augsto bāzi, 2017.gada 4. ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi turpināja saglabāties augsti (7.7 % g/g; 2.1% c/c). Dažas no apakšnozarēm (piemēram, dzērienu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, elektrisko iekārtu, automobiļu un to detaļu ražošana) 4. ceturksnī atkārtoti demonstrēja strauju kāpumu. Ražošanas apjomi strauji auguši arī apģērbu un ķīmisko produktu ražošanas apjomi, kā arī ar būvniecības aktivitāti saistīto preču nozarēs (nozīmīgs devums jau minētajiem būvmateriāliem, kā arī gatavajiem metālizstrādājumiem).
Straujāks vai mērenāks ražošanas apjomu kāpums 4. ceturksnī bija vērojams gandrīz visās apakšnozarēs. Tas liecina, ka rūpniecības izaugsmi joprojām uztur gan eksportētāju veiksmīga darbība, gan iekšzemes aktivitāte. Turklāt pēdējā laikā strauji augošo būvniecības nozares darbību gada nogalē stimulēja arī darbiem salīdzinoši labvēlīgi laika apstākļi.
Uzņēmēju aptaujas liecina, ka rūpnieku noskaņojums pēdējos mēnešos (2017. gada decembrī un 2018. gada janvārī) sasniedzis pozitīvāko novērtējumu kopš 2007. gada. Uzlabojies gan kopējais, gan eksporta pasūtījumu vērtējums.
Rūpnieki ir optimistiski noskaņoti par ražošanas apjomu prognozēm un produkcijas pārdošanas cenām, vairākums aptaujāto uzskata arī, ka viņu darbībai patlaban nekādu šķēršļu nav. Līdz ar to gaidāms, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies.
Vienlaikus tik augstus izaugsmes tempus kā 2017. gadā kopumā būs grūti noturēt un tie pakāpeniski saruks. Straujāku attīstību ierobežos problēmas ar darbaspēka trūkumu. Arī jaudu noslodze 2018. gada 1.ceturksnī ir sasniegusi jaunu rekordu, turklāt nu jau šis vēsturiski augstākais līmenis ir vērojams daudzās apakšnozarēs – apģērbu, koksnes, poligrāfisko materiālu, farmaceitisko preparātu, gatavo metālizstrādājumu, automobiļu un to detaļu ražošanā.
Augstie noslodzes rādītāji signalizē, ka tālākai izaugsmei nepieciešami jauni ieguldījumi, kas arī lielā mērā noteiks turpmākās attīstības potenciālu.
#2/6
Finanšu ministrija
Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, ir palielinājies par 5,5%, liecina šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā divos iepriekšējos mēnešos, rūpniecības apjomu kāpumu bremzējis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kamēr apstrādes rūpniecībā saglabājās augsti pieauguma tempi, un straujš kāpums turpinājās arī ieguves rūpniecībā.
Nedaudz samazinoties elektroenerģijas ražošanas apjomiem, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē decembrī ir fiksēts 1,5% kritums, kas gan ir būtiski mazāks nekā iepriekšējā mēnesī, kad nozares ražošanas apjoms, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo mēnesi, bija samazinājies par 11,8%. Savukārt ieguves rūpniecībā decembrī ir sasniegts 14,4% pieaugums, ko veicinājuši labvēlīgie laika apstākļi un augošais pieprasījums būvniecības nozarē.
Apstrādes rūpniecības apjoms decembrī ir bijis par 7,7% lielāks nekā pirms gada, un lielāko devumu apstrādes rūpniecības kāpumā nodrošināja tādas nozares kā iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo mēnesi palielinājās attiecīgi par 41,1%, 21,8% un 12,9%. Mērenu pieaugumu decembrī uzrādījusi arī apjomu ziņā otrā lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ir palielinājusies par 3,2%.
Tikmēr lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koka un koka izstrādājumu ražošanā – fiksēts 3,2% kritums, ko cita starpā ietekmējusi arī ierobežotā vietējo izejmateriālu pieejamība. Kritums decembrī bijis arī pēdējos gados ļoti strauji augušajā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarēs – par 7,6%, salīdzinot ar 2016. gada decembri.
Kopumā 2017. gads ir bijis ļoti veiksmīgs gan visai rūpniecības nozarei, gan apstrādes rūpniecībai, enerģētikai un ieguves rūpniecībai atsevišķi. Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gadā palielinājās par 8,5%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2011. gada. Apstrādes rūpniecības apjoms pērn audzis par 8,2%, tikpat straujš pieaugums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, bet ieguves rūpniecības apjoms ir palielinājies par 18,5%.
Apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi ir veicinājusi labvēlīgā attīstība ārējos tirgos, kur eirozonas ekonomika pērn auga straujākajā tempā kopš 2007. gada. Ekonomiskā situācija uzlabojas arī Krievijā, un arī kopējie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi ir būtiski paātrinājušies, nodrošinot pamatu Latvijas apstrādes rūpniecības visaptverošai izaugsmei.
Visstraujāk pagājušajā gadā apjomi ir palielinājušies ķīmisko vielu, elektrisko iekārtu, mehānismu un darba mašīnu, automobiļu un puspiekabju ražošanā, kur izaugsmes tempi ir pārsnieguši 20%. Lielākās apstrādes rūpniecības nozares – koka un koka izstrādājumu ražošana, kā arī pārtikas produktu ražošana, - augušas mērenāk, attiecīgi par 2,1% un 4,3%, bet pieaugums pagājušajā gadā ir sasniegts praktiski visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, par kurām ir pieejami dati, atskaitot vienīgi metālu ražošanu.
Arī šogad saglabājas ļoti labi priekšnoteikumi apstrādes rūpniecības izaugsmei, tajā skaitā pasaules ekonomikas izaugsme kļūst arvien straujāka, uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2000. gada. Tāpat pozitīvs ir arī rūpnieku noskaņojums Latvijā, kur rūpniecības ESI indekss ir augstajā 2007. gada līmenī. Vienlaikus kā zināmi riska faktori jāpiemin pēdējos gados zemais investīciju līmenis apstrādes rūpniecībā, kā arī pēdējos mēnešos spēcīgi pieaugušais eiro kurss, kas var apgrūtināt Latvijas eksportu uz ne-eirozonas valstīm.
#3/6
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2017. gada decembrī pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada, bet pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem tie pieauga straujāk – par 7,7%. Kopumā 2017. gadā ražošanas apjomi par 8% pārsniedza pagājušā gada rādītāju (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem).
2017. gadā pieaugums bija vērojams praktiski visās rūpniecības apakšnozarēs. Lielāko ieguldījumu rūpniecības izaugsmē sastādīja gatavo metālizstrādājumu ražošanas (pieaugums par 14,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu) un pārtikas rūpniecības (+4,2%) apjomu pieaugumi. Ievērojamu ieguldījumu izaugsmē deva arī automobiļu un piekabju ražošana (+26,8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+14,2%), kā arī nemetālisko minerālu ražošana (+11,1%). Mērenāk pieauga lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes apjomi (+2,1%). Savukārt neliels samazinājums pērn bija vērojams vienīgi papīra un to izstrādājumu ražošanas apjomiem (-0,3%).
2017. gadā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās pieauga nedaudz straujāk nekā izlaides apjomi – par 9,5%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 7,1%, savukārt straujāk auga eksportētajās produkcijas apjomi – par 11,3%.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2018. gadā apstrādes rūpniecībā turpināsies stabila izaugsme, ko noteiks gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs.
#4/6
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Apstrādes rūpniecība noslēdza 2017. gadu ar mēreni priecīgu noti. Decembrī izlaide pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0.3%, tādējādi gada griezumā apjomu kāpinot par 7.7%. Savukārt gadā kopumā ražošanas apjoms palielinājās par 8.2%. Pateicoties ieguves rūpniecības lieliskajam sniegumam: +18.5%, rūpniecība kopumā pērn auga par 8.5%.
Mašīnbūve nostiprināja izaugsmes līdera pozīciju, kopējam ražošanas kāpumam pērn pārsniedzot 20%. Gada pēdējā mēnesī divās apakšnozarēs – iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, kā arī auto daļas, pieauguma temps bija ap 40%. 2018. gadā mašīnbūve “ripos” lēnāk, taču kāpums noteikti būs padsmiti procentu, turklāt ne paši mazākie padsmiti.
Pēc tam, kad kokapstrāde vairākus gadus bija glābusi apstrādes rūpniecību no pilnīgas izaugsmes apstāšanās, tā pērn prognozējami “sagura” – jūtamas gan investīciju apsīkuma sekas, gan, arvien skaudrāk — arī izejvielu trūkums, jo īpaši pēc tam, kad apaļkoku izvešanu izdevās apturēt Baltkrievijai. Līdz ar to pērn kokapstrādes izlaide auga vien par pāris procentiem. Gada beigās tā nonāca mīnusos laika apstākļu un mežistrādes darbu ierobežojumu dēļ. Īpaši slikti varētu izskatīties šāgada janvāra dati, ir bažas arī par to, kā būs pavasarī, kad mežos sasalušais ūdens atkusīs. Kokapstrādē šogad sagaidāma izlaides saglabāšana pērnā gada līmenī, nozares apgrozījumam tomēr augot uz cenu kāpuma rēķina.
Turpretim pārtikas ražošanas kāpums pērn paātrinājās. Šajā nozarē tuvākajā laikā izaugsmes potenciāls ir labāks, kas arī tiks izmantots, ja nozare meklēs iespējas tur, kur tās ir — eksportā, nevis sapņos par pārdošanas palielināšanu vietējā tirgū ar samazinātā PVN maģijas palīdzību, kas būtu jauka ideja, ja vien tā varētu strādāt.
Prognozēt vienmēr ir riskanti, jo īpaši nākotni, taču šobrīd pieejamā informācija liek domāt, ka apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par apmēram 6%. Tātad lēnāk nekā pērn, bet straujāk nekā ekonomika kopumā.
Ir tradīcija Luminor komentāros par notikumiem rūpniecībā ik mēnesi pievērst īpašu uzmanību kādai apakšnozarei. Vieglā rūpniecība pērn nebija straujāk augošā nozare, bet tās rezultātu noteikti var saukt par tīkamu pārsteigumu. Tekstilmateriālu ražošanas apjoms pērn palielinājās par 2%, taču svarīgākajā apakšnozarē — apģērbu ražošanā, pērn šujmašīnas strādāja par 10.8% ātrāk. Tā vispirms nāk prātā, minot iespējamos algu kāpuma “upurus” Latvijas ekonomikā, taču nozare ir ļoti kontrastaina. Ir uzņēmumi, kuriem minimālās algas kāpums līdz 430 eiro ir milzīga un patiesa drāma. Atklāti tiek runāts par darbības sašaurināšanu vai īstā darba laika neuzrādīšanu, slimības lapu apjoma palielināšanu, darbu no mājām, formāliem bezalgas atvaļinājumiem un tamlīdzīgiem izmaksu pārvaldības meistardarbiem. Visvairāk tas skar mazāk specializētus uzņēmumus, kuru darba izcenojumu griestus ietekmē pat vairs ne Ķīna, bet Vjetnama, Bangladeša vai Etiopija.
Vienlaikus nozarē darbojas uzņēmumi, kuri strādniekiem maksā par minimālo algu apmēram divreiz lielāku summu, vienlaikus strādājot ar 2-4 reizes augstāku rentabilitāti nekā tipiski nozares pārstāvji. Tukumu var uzskatīt par darba un funkcionālo apģērbu ražošanas centru, šeit jau kādu laiku darbojas divi nozīmīgi šīs jomas uzņēmumi, nesen atvērts trešais. Jautājums – kāpēc šos apģērbus nevar šūt Latgales uzņēmumi, kuri sūdzas par minimālās algas celšanu? Izrādās, ka šajā reģionā trūkst nepieciešamo specializēto zināšanu, bet pierunāt cilvēkus tur pārcelties no Rīgas apkārtnes būtu ļoti grūti. Tā ir brīnišķīga ilustrācija ekonomista Rikardo Hausmana popularizētajai teorijai par to, ka ražošanas kompetence var pārvietoties tikai līdz ar cilvēkiem, kuru galvās un pirkstos tā mīt. Tieši šī iemesla dēļ pat vienā valstī gadu desmitiem un simtiem var ļoti krasi attīstības kontrasti, kā Itālijā, kurus neizdodas dzēst pat ar milzīgām investīcijām.
Veļas ražošanas uzņēmumi ir pa vidu šiem piemēriem. Šajā klāsterī ir ražotāji, kurus minimālās algas kāpums tieši neapdraud, bet ir tādi, kuriem tas ir liels risks. Cerams, ka ar laiku labāks mārketings, uzņēmumu apvienošanās vai organiska izaugsme līdz ar lielāku eksporta administrēšanas spēju ļaus algas Liepājas šuvējiem palielināt līdz viņu prasmēm atbilstošam līmenim.
Runājot par ticamām tālākas nākotnes tendencēm, vieglās rūpniecības īpatsvars ekonomikā nākotnē visdrīzāk turpinās samazināties. Taču būs nozares un uzņēmumi, kuri sekmīgi attīstīsies.
Miljons dolāru jautājums nākamajam gadam – kā un vai rūpniecība spēs palielināt izlaidi nākamgad, ievērojot, ka jaudas ir jau diezgan noslogotas. Diezgan vājā investīciju aktivitāte nozarē pērn patiešām rada bažas. Taču viedoklis — nepalielinot investīcijas, izaugsme apstāsies, izskanēja arī pirms gada un diviem, tieši pirms nesenā nozares izaugsmes paātrinājuma. Tāpēc ir jāsaprot, kas notiek zem lielo statistikas datu “vāka”.
Salīdzinot jaudu noslodzes datus tagad un laikā tūlīt pēc pievienošanās ES, jāņem vērā, ka ir notikusi vērienīga iekārtu nomaiņa. Iekārtu praktiskā pielietojamība tirgū pieprasītu produktu ražošanai jau ir daudz labāka nekā 2005. – 2007. gada buma laikā. Noslodzes līmenis ir augsts, salīdzinot ar LV vēsturisko rādītāju, bet ne, piemēram, ar Vācijas datiem.
Mašīnbūvē kāpums daļēji ir panākts uz brīvo jaudu apgūšanas rēķina, te var minēt divus tradicionālos nozares flagmaņus — Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcu (RER) un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR). Taču ir uzņēmumi, kuros jaudas ir palielinātas. Dažkārt tas notiek, starptautisku uzņēmumu grupu ietvaros uz Latviju pārceļot lietotas, vēl ļoti labas ražošanas iekārtas, kuru vērtības atspoguļojumam grāmatvedībā un līdz ar to arī statistikā var nebūt nekāda sakara ar to praktisko pielietojamību un spēju radīt pievienoto vērtību. Savukārt metālapstrādes uzņēmumos vēl var atrast brīvas jaudas, kas ir radītas iepriekšējā ES fondu perioda laikā, ar domu, ka atbalsts jāizmanto, tad jau laiks rādīs, kā iekārtu izmantot. Šajā nozarē, no kuras savukārt lielā mērā ir atkarīga mašīnbūves veiktspēja, laiks starp lēmumu par investēšanu un jaudu pieaugumu var būt diezgan īss, lielāko daļu ražošanas vajadzību var nosegt ar tirgū jau pieejamiem risinājumiem. Par pasūtījumu trūkumu te šobrīd nesūdzas neviens, arī interese par iekārtu iegādi aug.
Daudz ierobežotākas ir iespējas strauji palielināt ražošanu kokapstrādē un pārtikas pārstrādē. Taču šajā gadījumā daudz lielāks šķērslis ir nevis ražošanas jaudu, bet lielos attālumos grūti pārvadājamu izejvielu trūkums. Problēma nav neatrisināma, piemēram, kokzāģētavas regulāri importē baļķus ne tikai no Lietuvas, bet arī no Zviedrijas un Norvēģijas, parādās kravas no Polijas un Vācijas, sācies arī finierkluču imports ar kuģiem. Piena pārstrādē teorētiskais nākotnes izaugsmes potenciāls ir ļoti liels, bet vispirms ir jāpalielina saražotā svaigpiena apjoms, to vēl var darīt vairākkārtīgi. Taču to traucē uz ES fona zems iepirkuma cenu līmenis, kuru nosaka modernu un liela mēroga ražošanas jaudu nepietiekamība, kuru būvētājiem savukārt būtu jāsamierinās ar ilgstošu strādāšanu ar zemu jaudu, tātad neefektīvi, jo vienai šādai rūpnīcai būtu vajadzīgs viss Latvijā šobrīd saražotais svaigpiens.
#5/6
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Tāpat kā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecībā pērn izaugsme bijusi strauja un plaša. Apstrādes rūpniecība 2017. gada laikā augusi par 8.2% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kas ir straujākā izaugsme kopš 2012. gada. Apjomus audzējušas praktiski visas nozares, un virkne nozaru visa gada garumā noturējušas fantastiskus izaugsmes tempus. Vai varam sev uzsist uz pleca par pērnā gada rezultātiem? Pavisam noteikti! 2017. gads Latvijas apstrādes rūpniekiem bijis krietni labāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kā arī bijām veiksmīgāki nekā kaimiņi – Igaunijā izaugsme bijusi 6.6% apmērā, bet Lietuvā 7.3% apmērā.
Ko apstrādes rūpniekiem nesīs 2018. gads? Gan iespējas, gan izaicinājumus. Izaugsme Eiropā, pasaulē un arī Latvijā saglabāsies gana spēcīga, kas palīdzēs apstrādes rūpniecībai audzēt apjomus un labus izaugsmes tempus uzrādīt arī šogad. Iepirkumu menedžeru indekss rāda, ka, augot pieprasījumam, lielākajās eirozonas valstīs aizvien pieaug un rekordaugstus līmeņus sasniedz kavēto pasūtījumu apjoms.
Pieprasījumam augot straujāk par brīvajām jaudām citās Eiropas valstīs, to savā labā var izmantot Latvijas rūpnieki. Taču arī šeit pat, Latvijā, ar brīvajām jaudām ir, kā ir. Jaunākie dati liecina, ka jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā kopumā sasniegusi jaunu rekordu, un lielā daļā nozaru noslodze ir lielāka nekā 2006.-2007. gada periodā, kad ekonomikas sprintoja uz priekšu. Pie ļoti augstas noslodzes kāpināt tempu kļūs grūtāk. Otrs purva akacis slēpjas silstošajā darba tirgū. Darbinieku trūkums būs vēl jūtamāks nekā pērn, un to piesaiste – dārgāka (līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas valstīs). Ņemot vērā jaudas un darba tirgu, uzņēmējiem arvien jādomā, kā ražot vairāk – gudrāk. Taču ar visiem izaicinājumiem, gaidāms, ka apstrādes rūpniecība gana labu darbu padarīs arī šogad, augot par 5-6%.
#6/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Lai arī decembrī pieauguma temps nedaudz kritās, 2017. gadā rūpniecības produkcijas apjoms ir audzis par 8.5%. Apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 8.2%. Apjomu palielinājumu veidoja gan augošais pieprasījums vietējā, gan arī eksporta tirgos. Būvniecības aktivizēšanās ir ļāvis audzēt apjomus ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+18.5%). Labvēlīgi apstākļi pērn bija izveidojušies elektroenerģijas eksportam, kā ietekmē par 8.2% palielinājās apjomi elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē (+8.2%).
Apsteidzošie dati liecina, ka eirozonā janvārī apstrādes rūpniecības izaugsme veselīgā tempā ir turpinājusies. Turklāt nozarē saglabājas spēcīgs noskaņojums. Visās lielajās tautsaimniecībās (Vācija, francija, Itālija, Spānija) indekss uzrāda labu izaugsmes potenciālu. PMI indekss janvārī bija 59,6 punkti, kas gan ir nedaudz zemāks par decembrī sasniegtajiem 60,6 punktiem. Par situācijas stabilitāti liecina arī Grieķijas PMI indekss, kas sasniedzis 55,2 punktus, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā.
Tādejādi, valdot labvēlīgam iekšējam un ārējam fonam, Latvijas rūpniecības apjomi šogad turpinās augt. Situācija pa nozarēm joprojām būs atšķirīga, tomēr visās lielākajās nozarēs sagaidāms kāpums. Pieauguma prognoze šim gadam gan varētu būt nedaudz zemāka nekā pērn iespētais, tomēr kopumā šogad tiks pārsniegti pirmskrīzes apjomi. Nozīmīga loma izaugsmē būs eksportam. Par to liecina jauno pasūtījumu indeksi. Labāki nosacījumi tuvākā perspektīvā uzrāda tieši pasūtījumu tendence uz ES tirgiem. Tādejādi varam paļauties, ka rūpniecība arī šogad būs spēcīgs ekonomikas izaugsmes balsts. Tāpat jāpiekodina, ka būtiski ir ne tikai noķert vilni, bet pievērsties investīcijām konkurētspējas noturēšanai un eksporta veicināšanai.
