Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Latvijā ir iespēja par diviem miljardiem eiro palielināt banku kredītportfeli uzņēmumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Anete Beņķe, Kārlis Vilerts un Konstantīns Beņkovskis.

Ekonomisti norāda, ka Latvijā ir aptuveni 170 000 uzņēmumu, tomēr banku kredītus saņēmusi tikai maza daļa no tiem - aptuveni 10 000, bet, ja iekļauj līzingu, tad apmēram 20 000.

Pēc ekonomistu minētā, atbilde uz jautājumu, kāpēc pārliecinoši lielākajai daļai uzņēmumu nav banku kredītu, var būt saistīta gan ar uzņēmumu vēlmi un finansiālo spēju aizņemties, gan arī ar banku vēlmi tiem aizdot.

Ja par uzņēmumu vēlmi aizņemties un banku vēlmi tiem aizdot izdarīt datos balstītus secinājumus ir visai sarežģīti, tad uzņēmumu finansiālo spēju aizņemties izteikt skaitļos ir daudz vienkāršāk, norāda ekonomisti. Viens variants ir, izmantojot samērā vienkāršu dedukcijas metodi, atlasīt tos uzņēmumus, kuri ar lielu varbūtību nevarētu saņemt banku kredītus. Skatoties uz tiem, kas paliek pāri, tiek sniegta netieša atbilde uz jautājumu, cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

ASV ekonomika nākamajā gadā piedzīvos straujāku izaugsmi, ja vien nesaasināsies eirozonas parādu krīze. Tomēr bezdarba līmenis valstī saglabāsies salīdzinoši nemainīgs, secinājuši aģentūras AP aptaujātie ekonomisti.

Ekonomisti uzskata, ka nākamgad ASV ekonomika augs par 2,4%, kas būtu par 0,4 procentpunktiem straujāka izaugsme nekā šogad. Tomēr ASV bezdarba līmenis līdz novembrim nesamazināsies un lielākoties saglabāsies 8,6% robežās.

«Izskatās, ka tikai Eiropa ir vienīgā, kas varētu ietekmēt ekonomiskās atveseļošanās gaitu,» norāda Naroff Economics vadītājs Džoels Narofs (Joel Naroff).

Arī finanšu giganta Barclays Capital galvenais ekonomists Dīns Maki (Dean Maki) uzsver, ka ASV ekonomika ir atkarīga no notiekošā ārpusē. Galvenais risks ASV ir iespēja, ka Eiropas parādu problēmas izraisīs visu pasauli aptverošu krīzi, līdzīgu tai, kas 2008. gadā piemeklēja Volstrītu.

Mūs sagaida vēl viena pasaules finanšu krīze, kura sāksies Āzijā un Dienvidamerikā, atsaucoties uz SVF galvenā ekonomista Saimona Džonsona (Simon Johnson) un Londonas ekonomikas skolas profesora Pītera Buna (Peter Boone) teikto, ziņo Slon.

Pagājušajā ziemā ASV finanšu sistēma bija ļoti tuvu pilnīgai iznīcībai. Lai gan ASV ekonomikas atlabšana bija ļoti grūta un smaga - sliktākais variants nenotika un tā vēl joprojām ir «dzīva». Šobrīd ASV Federālās rezerves sistēma (FRS) ir iecelta varoņa lomā, kas izglābusi valsts ekonomiku no katastrofas.

ASV prezidents Baraks Obama apliecināja, ka viņš piekrīt šādam ASV Federālās rezerves sistēmas titulam, un augusta beigās atjaunoja tās iepriekšējo vadītāju Benu Bernanki uz otru termiņu. Taču slavējot B. Bernanki, ASV prezidents visu nepateica līdz galam, jo, cīnoties ar šā brīža krīzi, FRS ir ielikusi pamatu nākamajai krīzei, kas sekos pēc tam, kad šī būs pārvarēta.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Dziļākā ASV recesija kopš Lielās depresijas, iespējams, beigsies trešajā ceturksnī, bet nav skaidrs kāds būs ekonomiskās atlabšanas temps un ilgums, atsaucoties uz ekonomistu aptauju, raksta Reuters.

Ekonomiskās izpētes institūta Blue Chip Economic Indicators ekonomistu aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 90% no respondentiem uzskata - šajā ceturksnī varēs paziņot, ka ekonomiskā lejupslīde ir beigusies.

Šāds secinājums seko datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī samazinājies par 1%. Pirmajā ceturksnī bija vērojams kritums par 6.4%. Reuters norāda, ka pēdējie dati, ieskaitot nekustamā īpašuma un darba tirgus rādītājus, liecina par izkļūšanu no recesijas. ASV ekonomika «iegrima» recesijā 2007.gada decembrī.

Blue Chip aptaujas rezultāti kopumā saskan ar Reuters aptaujas rezultātiem, kas tika publicēti pagājušajā mēnesī. Arī saskaņā ar Reuters aptauju ASV ekonomikai izaugsme tika prognozēta trešajā ceturksnī.

Naftas cena turpina turēties augtos līmeņos, un šīs nedēļas pirmajā pusē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena dzīvojās nedaudz virs 110 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Kā galvenie iemesli, kāpēc naftas cena joprojām ir tik augta, tiek minēti ģeopolitiskie faktori. Proti, pamiers Gazas joslā ir trausls, nemieri notiek Ēģiptē un karš turpinās Sīrijā. Pastāv bažas, ka nemieri var izplatīties uz citām Tuvo Austrumu valstīm, kas atšķirībā no minētajām valstīm, ja būtu ievērojamas melnā zelta ražotājas.

Ja nebūtu tuvo Austrumu faktors, naftas cena, visticamāk, būtu ievērojami zemāka. Pasaules vadošo ekonomiku dati ir pārsvarā vāji, kas liecina, ka pieprasījuma izaugsme pēc naftas saskatāmā nākotnē varētu būt mazāk strauja. Tāpat milzīgs nezināmais ir tas, vai līdz ar šā gada beigām ASV iestāsies tā saucamā «fiskālā krauja» jeb process, kad līdz ar 2013. gada sākumu ASV beigsies nodokļu atlaides un iestāsies automātiska izdevumu samazināšana 600 miljardu ASV dolāru apmērā. Daudzi ekonomisti uzskata, ka tas pasaules lielākajai ekonomika liks nonākt recesijā.

Recesija ASV, visticamāk, beigsies šā gada trešajā ceturksnī, domā National Association for Business Economics (NABE) aptaujātie ekonomisti, vēstī ziņu aģentūras.

To, ka ASV iekšzemes kopprodukts sāks palielināties nākamajā ceturksnī, domā 74% aptaujāto ekonomistu, 19% uzskata, ka lūzuma punkts būs ceturtajā ceturksnī, bet 7% ir pārliecināti, ka recesija beigsies 2010.gada janvārī – martā. Taču, pēc viņu domām, augošas problēmas darba tirgū nozīmē, ka atveseļošanās būs vājāka, nekā tika gaidīts iepriekš.

Ekspertu gaidas ir mainījušas salīdzinājumā ar prognozēm februārī. Viņi domā, ka

pacēlums ekonomikā notiks daudz lēnāk, bet bezdarbs būs lielāks otrajā pusgadā. Valdības veiktie pasākumi ekonomikas stimulēšanai, kā arī Federālo rezervju sistēmas soļi kredītu tirgus iesildīšanai veicina krīzes pārvarēšanu.

Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka (proti, ne tik daudz balstīta uz patēriņu), tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes atsitiena gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa.

Atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Swedbank ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

«Cilvēki dzīvos izklaidus, sazināsies lielākoties virtuāli, un Latvijā būs augsta dzīves kvalitāte, lai arī ienākumu ziņā no pasaules drusku atpaliksim,» šādu dzīvi Latvijā pēc desmit gadiem intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena paredzējis DnB Nord bankas ekonomikas vērotājs Pēteris Strautiņš.

Uz izdevuma jautājumu: «Kāda Latvija izskatīsies pēckrīzes pasaulē? Teiksim, pēc gadiem desmit?» P. Strautiņš atbildējis: «Ceru, ka būsim komfortabla Eiropas zaļā paradīze. Nesen biju Amatciemā pie Cēsīm. Ja gribi redzēt Latvijas nākotni, aizbrauc, paskaties. Cilvēki dzīvos izklaidus, sazināsies lielākoties virtuāli, un Latvijā būs augsta dzīves kvalitāte, lai arī ienākumu ziņā no pasaules drusku atpaliksim.»

«Teikt, ka recesija beigusies, šobrīd būtu drusku optimistiski. Tā varētu beigties šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Tajā pašā laikā bezdarbs acīmredzot turpinās pieaugt,» paredz eksperts. Bezdarbs droši vien turpināšot kāpt līdz gada vidum.

#Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi,

Jāveicina investīcijas un eksporta pieaugums

Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi, un bažīgi piesaukto 2020.gadu, kad noslēdzas Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, līdz ar to arī fondu finansējums, nevajadzētu uztvert kā melnu svītru valsts tautsaimniecības attīstībai – izaugsmi var gaidīt arī pēc tam. Protams, nākotnes perspektīvas ietekmēs arī ārējie faktori, kurus dažkārt nav iespējams prognozēt.

Pēdējos gados iekšzemes kopprodukts Latvijā piedzīvo kāpumu un tautsaimniecība attīstās, taču ik pa laikam tiek uzsvērts, ka jādomā par 2020.gadu, kad beigsies fondu finansējums, kad daudzi var attapties pie sasistas siles bez naudas. Ekonomisti skaidro, ka izaugsmi veicina vairāku faktoru kopums, tādēļ nebūtu pārmērīgi jāsatraucas par fondu naudas izbeigšanos – jā, tas varētu ietekmēt izaugsmi, taču recesijas risks, visdrīzāk, nepastāv. Tiesa gan, paralēli vajadzētu gatavoties šim periodam, investējot jaunu iekārtu iegādē, uzkrājumu veidošanā, kā arī veicot citus pasākumus. Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Līva Zorgenfreija uzsver, ka pērn izaugsme bija straujāka, nekā pēdējos gados pierasts redzēt, un to veicināja gan iekšējie, gan ārējie faktori, arī Eiropā pagājušajā gadā beidzot sākās straujāka ekonomiskā izaugsme, kas palīdzēja mūsmāju preču un pakalpojumu eksportētājiem kāpināt apjomus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis gan piebilst: lai arī eksports pērn turpināja augt, temps bija salīdzinoši viduvējs, kas norāda, ka nepieciešamība stiprināt konkurētspēju ir ļoti augsta. Pieaugums sagaidāms arī šogad, bet tas, kā šobrīd esošo situāciju pratīs izmantot uzņēmēji, arī demonstrēs panākumus ilgtermiņā.

Lai gan Kanādas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi straujāk nekā gaidīts un pirmā recesija valsts ekonomikā kopš 1991.gada izrādījusies dziļāka nekā domāts, ekonomisti un centrālā banka uzskata, ka trešajā ceturksnī valsts ekonomikā kritums vairs nebūs vērojams, vēsta Bloomberg.

Kanādas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī gada griezumā samazinājies par 3.4%, liecina Kanādas statistikas biroja dati. Ekonomisti bija prognozējuši, ka ekonomikas sarukums būs mazāks - par 3% gada griezumā.

Sākotnēji tika ziņots, ka Kanādas ekonomika pirmajā ceturksnī saruka par 5.4%, taču vēlāk šis rādītājs tika mainīts uz samazinājumu par 6.1%.

Kanādas centrālā banka un ekonomisti uzskata, ka trešajā ceturksnī Kanādas ekonomikā kritums vairs nebūs vērojams un ekonomika atsāks augt.

«Recesija noteikti ir beigusies,» Bloomberg sacījis Monreālas Laurentian Bank Securities ekonomists un bijušais Kanādas Bankas ekonomists Sebastjens Lavoie (Sebastien Lavoie). Viņš uzskata, ka IKP trešajā un ceturtajā ceturksnī atbalstīs mājsaimniecību pieprasījums.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.