Kādreizējais modes magnāts Pjērs Beržē trešdien nopēlis modes dizainerus, kuri ražo musulmaņu apģērbus un galvassegas, jo tie piedaloties «sieviešu paverdzināšanā».

Franču uzņēmējs savulaik bija modes leģendas Īva Senlorāna biznesa partneris.

Viņš kritizē modes zīmolus, kas sākuši ražot īpaši musulmaņu tirgum paredzētus apģērbus, sekojot itāļu modes nama Dolce&Gabbana paraugam.

«Es esmu sašutis,» viņš norāda intervijā franču radiostacijai Europe 1. «Māksliniekiem nevajadzētu būt nekādai darīšanai ar islāma modi. Dizaineru darbs ir padarīt sievietes skaistākas, dot viņām brīvību, nevis sadarboties ar diktatūru, kas uzspiež tādu riebīgu lietu, kas sievietes paslēpj un liek viņām dzīvot slepenu dzīvi.»

«Atsakieties no naudas un saglabājiet principus,» aicina uzņēmējs.

Latvijai ir jāvirzās uz pievienošanos eirozonai un uz to, lai būtu tuvāk tām stiprajām Eiropas valstīm, kas ir mūsu galvenie tirdzniecības partneri, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Ir jāmēģina izpildīt pievienošanās kritērijus, jāparāda, ka mēs to spējam, ka Latvijas ekonomika ir stipra,» sacīja ekonomiste.

Visticamāk, eirozonā būs recesija atlikušajos šā gada ceturkšņos, prognozēja ekonomiste. Tomēr viņa atzīmēja, ka eirozonu veido gan stiprās valstis, kā Vācija, kuras turpinās augt, gan vājās valstis, kurās tiešām būs dziļa ekonomikas lejupslīde.

Taujāta, kādā gadījumā Latvijai, izpildot Māstrihtas kritērijus, tomēr vajadzētu atteikties no iestāšanās eirozonā, Strašuna sacīja, ka eirozonai varam nepievienoties, ja notiek kas ļoti slikts - ja eirozonā institucionālā ietvara sakārtošana pavisam apstājas, līderi nevar ne par ko vienoties vai ja kāda valsts izstājas. «Tomēr kopumā mums ir jāvirzās uz iestāšanos eirozonā. Redzam, ka eirozonā tomēr notiek institucionālās sistēmas sakārtošana. Tas gan notiek ļoti lēni, tik daudz valstīm ir politiski grūti vienoties, bet pa mazam solim virzība uz priekšu notiek, piemēram, tiek risināts jautājums par vienota banku regulatora izveidi, par palīdzības fondu sakārtošanu,» sacīja eksperte.

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

ASV valdība pirmdien paziņojusi par jaunas procedūras ieviešanu, kas ļaus nelegālos imigrantus izraidīt paātrinātā kārtībā, apejot tiesas.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nelegālos imigrantus, kas nevarēs pierādīt, ka bez pārtraukuma valstī uzturējušies jau ilgāk nekā divus gadus, varēs izraidīt nekavējoties.

Jaunos noteikumus paredzēts publicēt otrdien, un tie stāsies spēkā nekavējoties visā valsts teritorijā.

Tomēr Amerikas Pilsonisko brīvību apvienība (ACLU) jau paziņojusi, ka apstrīdēs tos tiesā.

Iekšzemes drošības ministra pienākumu izpildītājs Kevins Makalīnans norādīja, ka jaunā kārtība atslogos uz robežas nodarbinātos dienestus.

Viņš piebilda, ka tā ir «nepieciešama reakcija uz nerimstošo migrācijas krīzi».

Līdz šim nekavējoties varēja izraidīt nelegālos imigrantus, kas aizturēti ne vairāk kā 100 jūdzes (160 kilometrus) no robežas un kuri valstī nav uzturējušies ilgāk kā divas nedēļas.

Vairākums ēģiptiešu, kas piedalījušies otrdien un trešdien notikušajā referendumā, atbalstījuši jauno konstitūciju, liecina ceturtdien atklātībai nodotie sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, taču par būtiskākiem uzskatāmi dati par vēlētāju aktivitāti, kas vēl nav zināmi.

Vietējo mediju izplatītās ziņas par sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem liecina, ka par jauno konstitūciju, kurai jāaizstāj pamatlikums, kas tika pieņemts gāztā prezidenta Muhameda Mursi laikā, balsojuši aptuveni 90% ēģiptiešu.

Taču tas bija jau iepriekš paredzams, jo Mursi pārstāvētā islāmistu kustība Musulmaņu brālība aicināja referendumu boikotēt.

Otrdien balsošanas laikā ik pa brīdim izcēlās sadursmes starp Mursi atbalstītājiem un viņa pretiniekiem, un to laikā dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki. Tomēr trešdien balsošana noritēja mierīgākos apstākļos, un nav saņemtas ziņas par kādu bojāgājušo.

Naktī uz pirmdienu pie vienas no Londonas mošejām mikroautobusam ietriecoties ticīgo pūlī nogalināts vismaz viens cilvēks, bet desmit guvuši ievainojumus, ziņo varasiestādes.

Tikmēr Lielbritānijas Musulmaņu padome, lielākā Apvienotās Karalistes islāmticīgo organizācija, jau paziņojusi, ka notikušais esot apzināts islamofobijas akts, kas pastrādāts musulmaņu svētā mēneša ramadāna laikā, kad liels skaits ticīgo naktīs pulcējas mošejās.

Arī premjerministre Terēza Meja apstiprinājusi, ka policija notikušo izmeklē kā iespējamu teroraktu, kā arī pavēstījusi, ka vēlāk pirmdien sasaukta kabineta ārkārtas sēde.

Mikroautobusa vadītāju - kādu 48 gadus vecu vīrieti - sagūstījuši apkārtējie cilvēki, līdz ieradusies policija un viņu aizturējusi. Policija pavēstījusi, ka aizturētajam tikšot veikta garīgās veselības pārbaude.

Policija uz notikuma vietu tika izsaukta pirmdien plkst.0.20 (plkst.2.20 pēc Latvijas laika), un Londonas ātrās palīdzības dienests vēsta, ka slimnīcā pēc incidenta nogādātas astoņas personas, bet diviem cietušajiem medicīniskā palīdzība sniegta notikuma vietā.

Pret valdību noskaņotie protestētāji Ēģiptē ieņēmuši prezidenta Muhameda Mursi Musulmaņu brālības galveno biroju galvaspilsētas Kairas centrā. Demonstranti ēku izlaupījuši un pēc tam aizdedzinājuši.

Svētdien Ēģiptes pilsētu ielās iznāca vairāki miljoni cilvēku, lai pieprasītu M. Mursi atkāpšanos no ieņemamā amata. Demonstranti prezidentam atkāpties devuši laiku līdz otrdienai, pretējā gadījumā solot uzsākt nepakļaušanās kampaņu. Demonstrācijas Kairas Tahrira laukumā bijušas lielākās kopš 2011. gada revolūcijas.

Protestētājiem ieņemot Musulmaņu brālības galveno biroju, izcēlušās arī atsevišķas sadursmes ar drošības spēkiem, kurās viens cilvēks gājis bojā. Vēl četri cilvēki miruši valsts centrālajās provincēs.

Apritējis gads kopš par Ēģiptes prezidentu ievēlēts Musulmaņu brālības pārstāvis Muhameds Mursi. Demonstranti vēlas panākt viņa atkāpšanos, norādot uz prezidenta nespēju tikt galā ar ekonomikas un drošības problēmām.

Vardarbīgi protesti, kas vērsti pret skandalozo ASV uzņemto filmu Muslmaņu šķīstums (Innocence of Muslims) turpina vērsties plašumā. Tikmēr musulmaņu teologu un slavenību, kas pievērsušās islāmam, grupa uzsākusi kampaņu, aicinot islāmticīgos sūtīt vēstules, lai izteiktu līdzjūtību 11. septembrī bojā gājušajam ASV vēstniekam.

Grupa satracinātu protestētāju 11. septembrī ielauzās ASV vēstniecībā Lībijā, uzbrukuma laikā bojā gāja ASV vēstnieks šajā valstī Kristofers Stīvens. Vardarbīgas demonstrācijas notikušas arī citās musulmaņu valstīs. Musulmaņu organizācija CelebrateMercy nosodījusi notikušo un norādījusi, ka šādas darbības apkauno pravieti Muhamedu.

Organizācija norāda, ka, lai gan filma ir apbēdinoša, tomēr protesta akcijas nonākušas pārāk tālu, izraisot asinsizliešanu un vandālismu. Nogalinot nevainīgu cilvēku, kas ar filmas uzņemšanu neesot bijis saistīts, ekstrēmisti Muhameda mantojumam nodarījuši lielāku postu nekā pati filma, teikts grupas paziņojumā. Ekstrēmistu darbības ir pretrunā ar islāma mācībā iekļauto žēlsirdību, pacietību un taisnīgumu.

Islāma pasaulē turpinās vardarbīgie protesti, kurus izraisījusi skandalozā ASV uzņemtā filma Musulmaņu šķīstums (Innocence of Muslims), kurā izsmiets pravietis Muhameds.

Vairāki simti afgāņu studentu iesaistījās sadursmēs ar drošības spēkiem Kunduzas provincē Afganistānas ziemeļos, tāpat jauni protesti notikuši Pakistānā un citās valstīs.

Tikmēr Ēģiptes varasiestādes izdevušas starptautisko aresta orderi skandalozo filmas autoru aizturēšanai. Aicinājums arestēt filmas autorus iesniegts arī ASV pārstāvniecībai minētajā valstī. Gadījumā, ja filmas autori tiks arestēti un izdoti Ēģiptei, tos var sagaidīt nāvessods.

Filma Musulmaņu šķīstums islāma pasaulē aizsāka nemieru un demonstrāciju virkni. 11. septembrī protestētāji iebruka ASV vēstniecībā Lībijā, kur tika nogalināts ASV vēstnieks Kristofers Stīvenss.

Bijušajam Ēģiptes diktatoram Hosni Mubarakam pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tiks piemērots mājas arests.

H. Mubaraka atbrīvošana notiek «saskaņā ar ārkārtas stāvokļa likumu», kas šobrīd noteikts valstī, pavēstījusi Ēģiptes pagaidu valdība. Paredzēts, ka 85 gadus vecais H. Mubaraks no cietuma tiks atbrīvots ceturtdien. Pret viņu gan joprojām būs noteiktas apsūdzības saistībā ar protestētāju nogalināšanu 2011. gada sacelšanās laikā, kas beidzās ar H. Mubaraka gāšanu un apcietināšanu. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā, tomēr pēc viņa apelācijas tiesa lika lietu izskatīt no jauna.

Ēģiptes notikumu vērotāji norāda, ka H. Mubaraka atbrīvošana no cietuma liecina par pazīmēm, ka valstī – vismaz īstermiņā – atgriežas represīva iekārta. «Mubaraka atbrīvošana ir pašsaprotama, vidē, kura šobrīd, diemžēl, ir redzama [Ēģiptē]. Nav īpašas nozīmes tam, ka Mubaraks ir atpakaļ, jo visi viņa [režīma] simptomi ir atpakaļ jau kādu laiku,» atzīmēja Kairas Cilvēktiesību pētniecības institūta direktors Ziads Abdels Tavabs.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajā ekonomikā un zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos, Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte 2012.gadā būtiski pieauga, pārsniedzot pat optimistiskākās prognozes, vietnē Makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Pateicoties Latvijas uzņēmēju iepriekšējo trīs gadu ekonomikas atgūšanās posmā uzlabotajai konkurētspējai, Latvijas preču eksporta pieaugums gada laikā - par 15% - bija straujāks nekā preču importam (12,7%).

Pēc piecu mēnešu pieauguma un eksporta vērtības rekorda sasniegšanas decembrī preču eksporta gada pieauguma tempu (9,8%) bremzēšanos noteica preču eksporta sarukums salīdzinājumā ar novembri, ko noteica gan pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, gan tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, gan sezonalitāte, kas ietekmēja gan augu valsts produktu eksporta un importa ārējās tirdzniecības kritumu pēc iepriekšējos trīs mēnešos piedzīvotā kāpuma, gan celtniecības materiālu eksporta samazināšanos, norāda Pelēce.

Norvēģijas slaktiņā apsūdzētais 32 gadus vecais Anderss Berings Breiviks tic, ka musulmaņu skaits Rietumeiropā ir sasniedzis «kritisko masu», un Eiropā ir «kultūras komunistu elites, kas vēlas iznīcināt Eiropas tradīcijas, nacionālo solidaritāti un kristietību,» raksta laikraksts The Washington Times, kura rīcībā nonākusi Breivika Facebook sarakste no 2009. gada.

Sarakstē ar kādu nenosauktu personu Breiviks pauž savu attieksmi pret musulmaņiem – «ASV ir labākā pozīcijā nekā Rietumeiropa. Oslo ir 20% musulmaņu. Lielākā daļa šo musulmaņu ir konservatīvi un neizglītoti, un nāk no Pakistānas vai Somālijas.»

Terorists arī norāda savu nepatiku pret to, ka Norvēģija tiek uzskatīta par «sociālistu, kulturāli atvērtu utopiju». Patiesībā, viņš raksta, «lielākā daļa Norvēģijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju. Parādas spriedze, kuru Norvēģijas masu mediji cenšas noklusēt».

«Tomēr situācija Francijā un Nīderlandē, kā arī citās lielākajās Eiropas pilsētās, ir vēl ļaunāka. Būs ļoti interesanti sekot notikumiem tajās. Parīze, Marseļa un Brisele uzsprāgs,» pārliecināts Breiviks, norādot, ka «liela daļa cilvēku uzskata, ka tas [imigrācija] labi nebeigsies. Pret Eiropu tiek veikts apzināts kultūras un demogrāfiskais karš».

Nike 2018. gada sākumā laidīs klajā speciālu apģērbu, kas paredzēts islāmticīgajām sportistēm, tādējādi kļūstot par pirmo sporta apģērbu ražotāju, kurš savā sortimentā iekļaus šādu atsevišķu galvassegu, kas paredzēta sacensībām, tā ziņo Nike preses ziņojums.

Šī galvassega, ar nosaukumu Pro Hijab pēc kompānijas teiktā, ir īpaši viegla un islāmticīgajām sportistēm ļaus nodarboties ar sportu, netraucējot sasniegt augstus rezultātus un saglabājot viņu personīgās vērtības.

Pēdējā laikā hidžābs ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem islāma kultūras simboliem Eiropā un ASV. Daudzas musulmaņu sievietes publiskās vietās savas galvas apsedz ar hidžābu kā pieticības un vienkāršības simbolu, taču vairāki kritiķi to redz arī kā sieviešu diskriminācijas zīmi. Tai pat laikā Nike ir izpratis hidžāba nozīmi islāmticīgo kultūrā, kā rezultātā ir tapis šāds produkts.

Rucavas novada domē ir saņemts iesniegums no kādas personas, kas interesējas par iespējām būvēt musulmaņu kultūras un reliģijas centru jeb mošeju jūras piekrastē Papē, aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētājas vietnieks Romārs Timbra (ZZS).

Iesnieguma autora vārdu pašvaldībā neatklāja, vien norādīja, ka tā ir Latvijā, bet ne Rucavas novadā dzīvojoša fiziska persona, kuras valdījumā ir īpašums Papē. Timbra pieļauj iespēju, ka īpašumam varētu būt uzradies potenciāls pircējs un, iespējams, tāpēc tā valdītājs vērsies pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai šāda būvniecība Papē būtu iespējama.

Pašvaldības juristi un būvvaldes speciālisti pašlaik gatavo atbildi iesnieguma autoram, ko plānots nosūtīt šonedēļ. Kamēr atbilde vēl top, Timbra nekomentēja tās saturu, taču ļāva noprast, ka atbilde, visticamāk, būs šādu ieceri noraidoša.

Vācijas Bundestāga deputāti, kas pārstāv «lielo koalīciju» trešdien paziņojuši, ka apsver iespēju ieviest «mošeju nodokli», ar kuru apliktu musulmaņus, līdzīgi tam, kā kristieši tiek aplikti ar baznīcas nodokli.

Torstens Frejs, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU) sarunā ar laikrakstu «Die Welt» norādījis, ka mošeju nodoklis būtu «svarīgs solis», kas ļautu «islāmam Vācijā atbrīvot sevi no ārvalstīm».

Vācijā praktizējoši katoļi un protestanti tiek aplikti ar baznīcas nodokli, kas tiek izmantots baznīcu darbības finansēšanai. Šo nodokli iekasē valsts, kas pēc tam to nodod reliģiskajām iestādēm.

Tas, ka musulmaņi netiek aplikti ar līdzīgu nodokli, padara mošejas atkarīgas no ziedojumiem un vairo bažas par iespējamo finansējuma saņemšanu no ārvalstu organizācijām vai valdībām, kuras izplata islāma fundamentālisma ideoloģijas.

Piemēram, Vācijā pieņemas spēkā satraukums par Ankaras kontrolētās Turku islāma reliģisko lietu savienības (DITIB) ietekmes pieaugumu.

Ēģiptes varasiestādes aizturējušas Musulmaņu Brālības līderi Muhamedu Badi. Pret kustības līderi izvirzītas apsūdzības saistībā ar vardarbības veicināšanu pret demonstrantiem.

Musulmaņu Brālības līderis līdz šim bēguļoja. Organizācijas līdera arests sekojis vērienīgām demonstrācijām un sadursmēm valstī. Aizvadītajā nedēļā bojā gāja vairāki simti cilvēku, kad Ēģiptes varasiestādes izdzenāja Muhameda Mursi atbalstītājus. Situācijas eskalācija Ēģiptē izraisa bažas par pilsoņu kara iespējamību šajā valstī.

Izskanējis arī, ka Ēģiptes varasiestādes no cietuma varētu atbrīvot arī gāzto diktatoru Hosni Mubaraku, kurš apsūdzēts saistībā ar vairāku simtu demonstrantu nāvi 2011. gada sacelšanās laikā.

H. Mubaraka atbrīvošana, visticamāk, vairos aizdomas, ka Ēģiptes militārajā valdībā ir bijušajam diktatoram simpatizējoši spēki. H. Mubaraka atbrīvošana situāciju nemieru pārņemtajā valstī var saasināt vēl vairāk.

Oficiālais bojāgājušo skaits sadursmēs Ēģiptē sasniedzis 525 cilvēkus, tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Morsi atbalstītāji ceturtdien iecerējuši galvaspilsētā Kairā rīkot protesta gājienu.

Trešdien Kairā un citās Ēģiptes pilsētās izcēlās sadursmes starp likumsargiem un gāzā prezidenta atbalstītājiem. Sadursmēs abas puses esot pielietojušas kaujas munīciju. Ēģiptes pagaidu valdība paziņojusi, ka sadursmēs bojā gājuši 525 cilvēki, bet 3,5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Organizācija Musulmaņu Brālība, kuras pārstāvis ir gāztais prezidents, tikmēr aprēķinājusi, ka demonstrantu izklīdināšanas laikā varētu būt bojā gājuši pat trīs tūkstoši cilvēku.

Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur policija ieņēma divas protestētāju nometnes. Pēc sadursmēm lielā daļā Ēģiptes ieviesta komandantstunda. Protestējot pret demonstrantu vardarbīgu apspiešanu atkāpies arī Ēģiptes pagaidu valdības viceprezidents Muhameds el Baradei.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Desmitiem gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi atbalstītāju demonstrāciju laikā Ēģiptē tikuši nogalināti, vēsta pasaules mediji.

Pašreizējās ziņas liecina, ka dzīvību demonstrācijās M. Mursi atbalstam zaudējuši 42 iedzīvotāji, bet vairāk nekā 300 ir ievainoti, vēsta Reuters un AFP.

Dažādi avoti sniedz atšķirīgas ziņas par to, kas noticis Ēģiptē. Partijas Musulmaņu brālība, ko pārstāvēja arī M. Mursi, oficiālajā paziņojumā teikts, ka tās biedri un atbalstītāji esot lūgušies, tikmēr Ēģiptes armija pauda, ka protesti neesot bijuši tik miermīlīgi. Arābu televīzijas Al-Jazeera publicētajā video redzams, kā uz M. Mursi atbalstītājiem tiek izsmidzināta asaru gāze.

Jau ziņots, ka Ēģiptes islāmisti pagājušajā nedēļā aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus. Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājus pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēstīja Reuters.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Ar Ēģiptes prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātiem neapmierinātie ēģiptieši pavadījuši nakti, protestējot pie viena no Ēģiptes prezidenta kandidātiem mājas, radot bažas par spriedzes pieaugumu valstī, raksta abc.net.au.

Vēlētājiem bija iespēja izvēlēties vēlamāko no 13 prezidenta kandidātiem, bet līderos, kā jau vēstīts, izvirzījušies divi prezidenta amata kandidāti. Viens no līderiem Ēģiptes pirmajās brīvajās prezidenta vēlēšanās Ēģiptē ir neviennozīmīgi vērtētais bijušais gaisa spēku ģenerālis un pēdējās Hosni Mubaraka valdības premjers Ahmends Šafiks, bet otrs - Mohameds Mursi, kas pārstāv Musulmaņu Brālību (Muslim Brotherhood). Šie divi kandidāti ir arī līderi cīņā par prezidenta amatu.

Teju 30 gadus pie varas esošā Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka valdības pārstāvji, tiekoties ar opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem, ieskaitot valstī populāro, bet aizliegto Musulmaņu brālību, panākuši vienošanos par konstitucionālo reformu komitejas izveidi, ziņo Telegraph.

Pēdējo dienu laikā nemieri Ēģiptē mazinājušies, ko veicināja nacionālās armijas veiktie protesta akciju organizatoru aresti, taču, neskatoties uz to, Kairas centrālajā laukumā joprojām bija pulcējušies vairāki desmiti tūkstošu cilvēku.

Ēģiptes viceprezidents Omārs Suleimans piedāvājis Musulmaņu brālības līderiem, kā arī citām opozīcijā esošajām politiskajām partijām vairākus, nereti neskaidrus priekšlikumus.

To skaitā minēti solījumi virzīties tālāk politieslodzīto atbrīvošanā, veikt pasākumus preses brīvības nodrošināšanā, kā arī atcelt tiesību aktus, kas attiecas uz ārkārtas situācijām un ir spēkā jau vairākus gadu desmitus.