Uzņēmējdarbībai ir daudz priekšrocību un ieguvumu, bet ir arī savi pavisam nopietni draudi: ekonomiski aktīvāko pilsētu iemītnieku dzīve rit kā uz pulvera mucas, kas var sprāgt cilvēku nolaidības, dabas kataklizmu vai nepietiekamas kontroles gadījumā.
Ekoloģiskās nedienās cietušie no kļūdām mācās, tomēr, pat ja risku dažviet izdevies samazināt līdz minimālajam, tas tomēr pastāv. Diskusijas par bīstamu vielu klātbūtni blīvi apdzīvotās vietās no jauna aktivizējuši plāni būvēt minerālmēslu pārkraušanas termināli Kundziņsalā. Amonija nitrāts bieži tiek izmantots pašdarinātos spridzekļos, jo tā ir brīvi nopērkama un sprādzienbīstama viela. Tiesa gan, šis objekts ne tuvu nav vienīgais bīstamais Latvijā. Valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts ir plašs – tajā galvenokārt atrodamas ar gāzes, degvielas, naftas un citu ķīmisko vielu glabāšanu saistītas vietas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Rūpniecisko avāriju riska un sevišķi svarīgo objektu nodaļas priekšnieks Leonīds Dombrovskis LD atzīst, ka pārkāpumi pārbaužu laikā tiek konstatēti visai regulāri. ES direktīva bīstamo objektu uzraudzības jautājumā Latvijā ieviesta vēl pirms iestāšanās ES, tādēļ šādas pārbaudes tiek veiktas kopš 2003. gada. «Sākumā bija būtiski pārkāpumi, tika izteikti brīdinājumi, atsauktas licences,» viņš atminas. Laika gaitā šādu gadījumu kļuvis mazāk, tomēr nopietni incidenti bīstamajos objektos gadās, neraugoties uz atbilstību normām. Pērnā gada oktobrī Ventspilī SIA Ventamonjaks serviss noplūda bīstamais akrilnitrils. Kā ziņoja laikraksts Ventas Balss, negadījumā cieta trīs uzņēmuma darbinieki, kas guva augšējo elpceļu ķīmiskos apdegumus. Lai gan par katru «nevēlamu gadījumu», nemaz nerunājot par avāriju, kompānijām, kurās tiek glabātas bīstamās vielas, ir jāziņo atbildīgajiem dienestiem, šajā gadījumā no negadījuma brīža līdz VUGD informēšanai esot pagājušas 12–14 stundas, skaidro VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Normatīvā nodrošinājuma nodaļas priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Šajā gadījumā kaitējums nav bijis liels, tomēr, ja rastos toksisko vielu mākonis, kas virzītos uz pilsētas pusi, bet pats uzņēmums to censtos novērst tikai saviem spēkiem, rezultāts varētu būt daudz bēdīgāks. Par šo avāriju ierosināts kriminālprocess.
L. Dombrovskis atzīst, ka Latvijā vēsturiski izveidojusies situācija, ka rūpnieciskās teritorijas, kurās atrodas arī uzņēmumi, kas ražošanas procesā izmanto vai glabā bīstamās vielas, atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Tas neapšaubāmi palielina riskus, taču skaidrs, ka pārvietot rūpnieciskās zonas nav vienkārši un šis lēmums ir konkrēto pašvaldību ziņā.
Prasības paaugstinātas bīstamības objektiem atšķiras: tie, kas par tādiem atzīti saskaņā ar ES normām – galvenokārt ar bīstamo vielu glabāšanu saistīti uzņēmumi vai to struktūrvienības – , ir spiesti izstrādāt drošības pārskatus, ik gadu tajos notiek drošības pārbaudes, kurās piedalās gan VUGD, gan Valsts vides dienesta un Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Pārējiem paaugstinātas bīstamības objektiem jārēķinās ar kompleksajām pārbaudēm, kas norit reizi divos gados, un ikgadējām kontrolpārbaudēm.
Paaugstinātas bīstamības objektiem ir jāizstrādā civilās aizsardzības plāns, jāparedz, kā tiks apziņoti apkārtējie iedzīvotāji avārijas gadījumā, skaidro M. Baltmanis. Tāpat ir jānodrošina alternatīvi enerģijas avoti elektrības padeves traucējumu gadījumos. Jānodrošina tehniskā dokumentācija katrai iekārtai, bet darbiniekiem jābūt apmācītiem arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Ja kāds no valsts nozīmes bīstamajiem objektiem ciestu avāriju, sekas būtu milzīgas, tādēļ viņš uzsver, ka nozīmīgākajos objektos ir ieviestas drošības sistēmas, kas visas kopā avārijas iespējamību padara ļoti niecīgu, proti, saskaņā ar varbūtības teoriju kādā no daudzajiem paaugstinātās bīstamības objektiem avārija varētu notikt reizi tūkstoš gados.
Bīstamos objektus uzrauga ne tikai vides, ugunsdrošības vai darba drošības speciālisti. Drošības policijas (DP) Pretterorisma centrs kontrolē kritiskās infrastruktūras objektu fiziskās drošības pasākumus, kuru saraksts ir klasificēta informācija, tomēr noprotams, ka abos sarakstos atrodamas sakritības. DP pārstāvji citē Nacionālās drošības likumu: «Kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.»
Ikdienā šādu objektu drošības kontrole izpaužas kā cieša sadarbība starp konkrēto objektu un DP Pretterorisma centru, kura eksperti analizē gan objektā apstiprinātās procedūras, kas nosaka drošības pasākumu īstenošanas kārtību, gan arī drošības pasākumu efektivitāti. Uz šīs analīzes pamata Pretterorisma centrs sniedz ieteikumus un rekomendācijas gan drošības procedūru pilnveidošanai, gan fiziskās drošības līmeņa uzlabošanai, piemēram, par nepieciešamību pilnveidot piekļuves kontroles sistēmas, videonovērošanas sistēmas, palielināt patrulēšanas biežumu ārējā perimetrā utt.. Tāpat katrā kritiskās infrastruktūras objektā ir par drošību atbildīga amatpersona, kas ikdienā ziņo Pretterorisma centra speciālistiem par dažādiem drošības incidentiem objektā, piemēram, par personām, kas fotografē vai filmē vietās, kur tas aizliegts, par neatļautās vietās atstātiem saiņiem vai autotransporta līdzekļiem, par draudu zvaniem. Šo informāciju DP atbildīgā struktūrvienība analizē ar mērķi noskaidrot, vai šīs aktivitātes nav saistītas ar iespējamiem plānotiem uzbrukumiem šim objektam.
«Ņemot vērā sabiedrībā pieaugošās sociālās neapmierinātības tendences un spriedzi dažādu sociālo grupu starpā, analizējot iespējamos draudus, DP Pretterorisma centrs uzskata, ka dažādu draudu iespējamība ir reāla. Latvija rēķinās ar tām likumsakarībām, kas vērojamas Eiropā, kur kritiskās infrastruktūras apdraudējums ir vērojams samērā regulāri. Jāņem vērā, ka tiešus draudus kritiskās infrastruktūras objektu drošībai var radīt ne tikai teroristiska vai diversiju tipa uzbrukumi, bet arī krimināla rakstura pārkāpumi, piemēram, huligānisms vai zādzība, kas var izraisīt tālāku notikumu ķēdi un novest pie reāla objekta darbības apdraudējuma,» skaidro institūcijas speciālisti.
Plašāk lasiet jaunākajā biznesa žurnāla LD numurā!