Atzīstot par pietiekamu valsts padarīto Eiropas Savienības (ES) fondu projektu kontroles uzlabošanā, Eiropas Komisija (EK) nolēmusi atcelt Latvijai noteiktos pagaidu ierobežojumus finansējuma saņemšanai no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Par Eiropas Sociālo fondu gala lēmums vēl nav pieņemts, DB informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka pauda prieku par ES fondu finansējuma atjaunošanu, uzsverot gan, ka maksājumi projektu īstenotājiem nevienā brīdī netika apturēti un tos sedza no Latvijas budžeta. «Gan Latvijas, gan ES interesēs ir, lai fondu nauda, kas ir lielākais Latvijas infrastruktūras investīciju avots, tiktu ieguldīta saprātīgi un ar pienācīgu kontroli, » norāda I. Šteinbuka.
DB jau rakstīja, ka janvārī EK informēja Latviju, ka uz laiku pārtrauc maksājumus no ES fondiem, jo uzskata Latvijas revīzijas iestādes konstatētos trūkumus to vadībā un kontrolē par pietiekami nopietniem, un pieprasīja iesniegt plānu to novēršanai. EK skaidro, ka tā ir parasta komisijas prakse – kopš 2010.gada fondu maksājumi uz laiku ierobežoti vairāk nekā 100 reižu, un vairākumā gadījumu ierobežojumi vēlāk atcelti.
Izanalizējot Latvijas iesniegto informāciju, EK auditori secina, ka 2012. gada 27. janvāra vēstulē izvirzītie nosacījumi ir izpildīti, izņemot dažus mazāk svarīgus aspektus. Fondu vadošās iestādes loma ir stiprināta, un sertifikācijas iestāde ir uzlabojusi procesus. Taču EK rūpīgi sekos, lai nesen ieviestie uzlabojumi efektīvi darbotos dzīvē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, EK nolēmusi atcelt pagaidu ierobežojumus divās operacionālajās programmās – Infrastruktūra un pakalpojumi un Uzņēmējdarbība un inovācijas. Latvijas iestādes drīz par to informēs arī oficiāli.
Pagaidu ierobežojumu dēļ EK bija iesaldējusi piecus maksājumu pieprasījumus par 84,3 miljoniem eiro.
[14:00:27] Zanda Zablovska: Gandarījumu par EK lēmumu atjaunot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda maksājumus pauž finanšu ministrs Andris Vilks, skaidrojot, ka ES fondu finansējums ir būtiskas publiskās investīcijas Latvijai, kas veicina tautsaimniecības attīstību un sekmē valsts ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.
ES fondu vadošā iestāde jau februāra sākumā nosūtīja rīcības plānu EK ar plānotajiem pasākumiem ES fondu vadības un kontroles sistēmas stiprināšanai, atgādina A. Vilks.
«Pašlaik visi ieteikumi ir ieviesti atbilstoši pasākumu plānam, tādējādi ir panākta ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošana un uzlabošana,» tā A. Vilks.
Finanšu ministrijā atgādina, ka izveidojusies situācija neietekmēja projektu īstenotājus, kas visu laiku saņēma savus pieteiktos maksājumus. Ieguldīto naudu projektu īstenotājiem vispirms atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, pēc tam Latvija EK iesniedz izdevumu deklarācijas par projektos veiktajām atmaksām un saņem no EK atmaksas savā budžetā. Kopš pagājušā gada decembra Latvija EK ir deklarējusi aptuveni 120 miljonus eiro, taču nav tos saņēmusi apturēto ES fondu maksājumu dēļ. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ietvaros šī summa veido aptuveni 90 miljonus eiro.