Vadošas ES politikas institūcijas pārstāvis atzīst, ka eiro kā valūta vēl nav gatava.
Tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, vadošas ES politikas institūcijas amatpersona uz DB jautājumu, vai eirozona ir jau gatava, atzīst, ka nav vis, un pievienošanās tai Latvijai nozīmē piedalīšanos tās «dizainēšanā». Šīs sarunas noteikums bija anonimitāte, jo amatpersona nebija pilnvarota runāt visas institūcijas vārdā un izteica savu personīgo viedokli. Saruna notika uz rīt gaidāmā Latvijas kandidatūras eirozonai apstiprināšanas fona.
Kādreiz iztēlotajā džentlmeņu klubā, kura biedri ievēro noteikumus (Māstrihtas līguma kritērijus), kā izrādījies finanšu un ekonomiskās krīzes gados, vairāk ir darbojies anekdotiskais džentlmeņa definīcijas variants – ka tas ir kungs, kura parādus nomaksā radi. Grieķijai 2010. gadā zaudējot pieeju kapitāla tirgiem, ES vadošajās institūcijās iestājies «mazliet šoks», sacīja amatpersona, jo esošie ES līgumi nebija piemēroti šādai situācijai, lai sniegtu glābšanas palīdzību problēmās nonākušas valdības finansēm.
Trīs gadus vēlāk līdz ar fiskālās, monetārās un ekonomikas politikas vispār ievērojami lielāku koordināciju un uzraudzību situācija tomēr ir būtiski uzlabojusies, sacīja amatpersona, tāpēc kopējai valūtai apmēram kopš pagājušā gada rudens «eksistenciālu draudu nav». Tieši šī savstarpējā politikas koordinācija tika arī atzīta par vēl nozīmīgāku sasniegumu nekā pats eirozonas krīzes menedžments.
Krīze ir acīmredzami piespiedusi dalībvalstis uz reālu koordināciju, kas vien pirms dažiem gadiem nebūtu iedomājama. Iepriekš par to varēja diskutēt un runāties, tomēr, piemēram, Eiropas Komisijai (EK), ar saviem ieteikumiem konkrētās dalībvalstīs labāk bija «nebāzties». Līdz ar t.s. Eiropas semestra ieviešanu, kas nozīmē katra gada pirmo pusi pavadīt viedokļu apmaiņā starp dalībvalstīm un EK, kas noslēdzas ar oficiāliem EK ieteikumiem katrai dalībvalstij un turpmākās politikas apstiprinājumu Eiropadomē (EP), situācija ir radikāli mainījusies. Turpmāk EP lēmumi tiks traktēti aizvien nopietnāk, ieskaitot soda naudas dalībvalstīm par EP apstiprināto EK rekomendāciju nepildīšanu.
Uz DB jautājumu, vai pašreizējā ES institūciju politika nozīmē, ka tās no Māstrihtas kritērijiem kā vēlmju domāšanas parauga cenšas radīt pilnvērtīgu ekonomisko teoriju, kāda ir, piemēram, optimālās valūtas telpas teorija, amatpersona atbildēja apstiprinoši. Tiek plānots, ka eirozonas ekonomiskās politikas lielāka integrācija varētu notikt vēl šā gada laikā, un divu līdz trīs gadu laikā sasniegt līmeni, kad kļūs redzams, ka eiro kā valūta visu pēdējo gadu koordinācijas un pārraudzības jauninājumu sistēmā spēj pilnvērtīgi funkcionēt «arī bez optimālās telpas».