Žozē Manuels Barrozu, visticamāk, saglabās Eiropas Komisijas vadītāja posteni, par to vienojušies Eiropas Savienības līderi, ziņo Reuters.

Jau iepriekš ES līderi vienojušies, ka Eiropas Komisijas vadītāja amatam uz otru termiņu virzīs konservatīvās politikas pārstāvi Žozē Manuelu Barrozu, bet tagad par savu atbalstu šai kandidatūrai paziņojuši pavisam oficiāli.

Iespējams, ka šis atbalsts ļaus Barrozu saņemt arī Eiropas Parlamenta pozitīvu balsojumu, kas līdz šim pret šo kandidatūru bijis noskaņots kritiski.

Iepriekš Eiropas Komisija noraidīja iespēju, ka Barrozu varētu ieņemt šo amatu arī otrajā pilnvaru termiņa laikā. Tolaik par viņa kandidatūru nobalsoja 27 Eiropas Savienības valstis, bet tad savus spēkus Eiropas Parlamentā apvienoja sociālistu, liberāļu un zaļo partiju līderi un nobloķēja Barrozu kandidatūru Eiropas Komisijas vadītāja postenim.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalsts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu federācijas vīzijai nav viennozīmīgs. Deputāti aicinājuši vairāk uzmanības veltīt sociālajām problēmām, bet eiroskeptiskāki spēki to nosaukuši par slepenu plānu eirodiktatūras pastiprināšanai.

Kā informē EP Informācijas birojs, deputāti aicinājuši EK nākt klajā ar drosmīgākiem priekšlikumiem par nacionālo valstu federāciju. Parlamenta lielākās politiskās grupas aicinājušas nodrošināt spēcīgu ES budžetu, kas veicinātu ieguldījumus un izaugsmi, savukārt labējie politiskie spēki apgalvojuši, ka vajadzīgs «mazāk Eiropas».

Db.lv jau vēstīja, ka trešdien Ž. M. Barrozu, uzrunājot EP nāca klajā ar ierosinājumu Eiropā veidot nacionālu valstu federāciju. Uzruna aizsākusi četru stundu ilgas parlamenta plenārsesijas debates, kurās galvenā uzmanība tikusi veltīta ekonomiskās krīzes sekām un demokrātijas problēmām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu redzējums par Eiropas Savienības (ES) nākotni ir loģisks un pamatots, taču par to vēl nepieciešamas diskusijas, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«EK priekšsēdētāja redzējums par ES nākotni un situācijas vērtējums ir loģisks un pamatots, jo, lai pastāvētu, ES ir jāmainās un jāvirzās uz ciešāku sadarbību. Protams, ir jāsaprot, cik liela varētu būt federālā vara un kā šis process notiks. Par to ir jāzina daudz vairāk un detalizētāk,» prezidenta viedokli pauda viņa preses sekretāre Līga Krapāne.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), komentējot trešdien Barrozu runā pausto, ka ES, lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par «suverēnu valstu federāciju», norādīja: «Mēs redzam ES kā nacionālu valstu brīvprātīgu apvienību. Par jebkura veida izmaiņām ir jādiskutē gan mūsu valsts sabiedrībā, gan ES. Kamēr nav šādas detaļas, ir grūti diskutēt un baidīties no vārdiņa «federācija». No mana viedokļa, ir ļoti būtiski, lai mūsu nacionālās valsts iezīmes šādā federācijā vai valstu savienībā nekādā veidā netiktu skartas.»

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par nacionālu valstu federāciju, lai tādējādi pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, vēsta Reuters.

«Es aicinu izveidot nacionālu valstu federāciju. Nevis superlielvalsti, bet demokrātisku federāciju, kas var atrisināt mūsu kopējās problēmas, daloties suverenitātē tādā veidā, lai katra valsts un tās pilsoņi varētu labāk kontrolēt savu likteni,» Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja EK prezidents.

Ž. M. Barrozu atzina, ka, lai izveidotu federāciju, nepieciešams jauns līgums starp nacionālām valstīm. «Dziļa un patiesa ekonomiskā un monetārā savienības veidošana var tikt uzsākta izmantojot patlaban esošos līgums, tomēr pabeigt to var tikai ar jaunu vienošanos,» sacīja EK prezidents.

Visticamāk, ka Ž. M. Barrozu ierosinājums atsevišķās ES valstīs izraisīs ievērojamu pretestību, pieļauj laikraksts Wall Street Journal. Iebildumi pret Eiropas federācijas veidošanu varētu būt Lielbritānijai, kuras iedzīvotāji vēlas panākt lielāku autonomiju no Briseles.

ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs atzinis, ka sācis domāt par iespēju palikt šajā amatā un līdz rudenim pieņems gala lēmumu, raksta Diena.

Lai arī vēl pirms dažām nedēļām stingri tika noraidīta iespēja, ka Eiropas Savienības komisāra amatam atkārtoti varētu tikt izvirzīts Andris Piebalgs, gan viņa paša, gan Eiropas Komisijas (EK) vadībai tuvu stāvošu personu izteikumi ļaujot noprast, ka situācija mainījusies.

Par labu viņa kandidatūrai varētu runāt arī tas, ka Žozē Manuels Barrozu, kurš vēlas otrreiz iegūt EK prezidenta amatu, nolēmis dalībvalstīm prasīt izvirzīt spēcīgus pārstāvjus ar nevainojamu reputāciju.

«Es esmu kļuvis daudz domīgāks par to, jo, protams, tas darbs ir interesants un var jau būt, ka es varu to darīt. Es neesmu tik stiprs [sakot nē], kāds es būtu bijis pirms nedēļas,» tā atzinis A. Piebalgs, jautāts, vai tā ir tiesa, ka viņš varētu mainīt savas domas un atkārtoti kandidēt uz eirokomisāra amatu. Pagājušajā nedēļā viņam arī bijusi telefonsaruna ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš apjautājies par viņa nākotnes nodomiem.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis nepārmest Vācijas kanclerei Angelai Merkelei taupības politikas neveiksmes, norādot, ka krīzes skartajām valstīm jāpārtrauc meklēt vaininieki ārpusē.

«Pie tā, kas notiek Francijā un Portugālē nav vainojama ne Merkele, ne Vācija. Krīze un šo valstu problēmas nav Vācijas politikas vai Eiropas Savienības rezultāts. Tas ir pārlieku lielu tēriņu, konkurētspējas un bezatbildīgas uzvedības finanšu tirgos rezultāts,» EK prezidenta sacīto laikrakstam Welt am Sonntag citē Euobserver. Ž. Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka A. Merkele ir viena no retajām, ja ne vienīgā, starp Eiropas līderiem, kura vislabāk saprot, kas kontinentā notiek patiesībā.

Eiropas Savienību nomocījusi dziļā Grieķijas finanšu krīze un augstais bezdarba līmenis, kas atsevišķās valstīs pārsniedzis 25%. Atklājies arī, ka Francijai būs nepieciešams papildus laiks, lai samazinātu budžeta deficītu. Valdot šādiem apstākļiem, aizvien biežāk izskan iebildumi pret izdevumu samazināšanas politiku, aicinot lielāku uzmanību pievērst jaunu darbavietu radīšanai.

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par federāciju... Beidzot šos vārdus skaļi ir pateicis Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, tādējādi atzīdams acīm redzamu faktu - savienība, kurā ir 27 valstis, un katra no tām teju visās jomās realizē pati savu politiku, turklāt daļa no tām apņemas kaut ko vienu, bet izdara pavisam ko citu, ir visnotaļ neefektīva.

Tādēļ no sistēmas efektivitātes aspekta, protams, būtu loģiskāk, ja ES darbotos līdzīgi kā, piemēram, ASV, kur Baltajā namā tiek izlemti visi fundamentālie jautājumi, štatiem atstājot noteiktas pašnoteikšanās tiesības, ieskaitot likumdošanas procesu. Tomēr šeit uzreiz ir jāsaka kāds godmanisks «bet»...

Kāda tad ir pašreizējā situācija ES un tās dalībvalstīs? Pirmkārt, ekonomisko stāvokli bēdīgi slavenajā ES dienvidu daļā nu jau ir grūti salīdzināt gan ar ekonomiski spēcīgo Vāciju un Skandināvijas reģionu, gan pat ar Baltijas valstīm. Otrkārt, nereti pat vienas valsts ietvaros arvien biežāk izskan doma par iespējamu atdalīšanos. Šajā sakarā jāmin situācija saistībā ar Skotiju Lielbritānijā, Kataloniju Spānijā, Turīnas reģionu Itālijā, kā arī flāmu zemēm Beļģijā. Tiek piesaukti dažādi vēsturiskie aspekti, tautu pašnoteikšanās tiesības un tamlīdzīgas vērtības, taču pārsvarā gadījumu šādām aktivitātēm ir kāds ļoti būtisks pamatiemesls - turīgo reģionu nevēlēšanās «vilkt» visu pārējo valsti.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi sociālās savienības (CSU) rezultāti šajās vēlēšanās ir bijuši sliktāki, nekā iepriekšējās 2013.gada Bundestāga vēlēšanās. Taču CSU ir sasnieguši prognozētos rezultātus starp 30% un 40%. Sprūds piebilda, ka būs interesanti vērot, kā veidosies Vācijas valdības koalīcija.

Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Galīgie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie; AfD trešajā vietā

Eiropas valstu budžeta izdevumu samazināšanas politika sasniegusi savas robežas, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu noraidījis apgalvojumus, ka Eiropas Savienība (ES) ir vainojama pie bargajiem taupības pasākumiem, kas pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Viesojoties Īrijā, kas pārņēmusi ES prezidētājvalsts pienākumus, EK prezidents uzsvēra, ka grūtību, ar kurām saskaras atsevišķas valstis, iemesls ir pārmērīgu parādu veidošana un neapzinīga fiskālā politika, kā arī dažādu finansiālo burbuļu veidošana, ko pieļāvuši attiecīgo valstu regulatori, vēsta AFP. «Ir radies mīts, ka ES piespiež ievērot sarežģītu politiku. Tā nav taisnība,» sacīja Žozē Manuels Barrozu.

«Es zinu, ka daudzi mūsu [Eiropas] sabiedrībās esošos finansiālos sarežģījumus skaidro ES līmenī, bet tas nav godīgi, jo tā nebija savienība, kas radīja attiecīgās problēmas,» sacījis EK prezidents.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka vienā no viņa sarunām ar Vladimiru Putinu Krievijas līderis esot piedraudējis «vajadzības gadījumā divu dienu laikā ieņemt Rīgu, Viļņu, Tallinu, Varšavu un Bukaresti».

Atsaucoties uz laikrakstu Süddeutsche Zeitung, vācu sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle vēsta, ka par šiem Putina izteikumiem Porošenko 12.septembrī pastāstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.

Süddeutsche Zeitung rīcībā nonācis Porošenko un Barrozu sarunas protokols, kuru sagatavojis Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienests.

Putins Porošenko arī izteicies par savām iespējām ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, izmantojot divpusējos kontaktus.

Kā norādījis Ukrainas prezidents, šo ietekmi Putins varot izmantot, lai bloķētu Maskavai nevēlamus ES lēmumus.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.