2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) 2021.gadā saņēmis 183 sūdzības par SIA "Animo forti" un tā interneta vietni www.inch2.com, kur tiek tirgoti "ekskluzīvi" un dārgi apavi, kuru cena mērāma vairākos simtos eiro.

Galvenās problēmas, par kurām sūdzējušies patērētāji - pasūtītās un apmaksātās preces netiek piegādātas, savukārt - ja patērētāji izmanto atteikuma tiesības, komersants savlaicīgi neatmaksā naudu, kas ilgst pat pusgadu un vairāk.

No 2021.gadā saņemtajām sūdzībām 157 ir pārrobežu sūdzības, lielākoties no ES valstu patērētājiem. Visvairāk sūdzējušies Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes patērētāji, kā arī dažādu trešo valstu patērētāji gan no ASV, Krievijas, Japānas u.c. valstīm. Kā norāda patērētāji, komersants pasūtījumu nepiegādā ne apsolītajā, ne papildu termiņā. Pēc pasūtījuma atcelšanas komersants ilgu laiku neatmaksā patērētājiem par nepiegādātajiem pasūtījumiem samaksāto naudas summu, kā arī neatmaksā naudu gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Lietuvas uzņēmumu grupai SBA piederošā tekstilizstrādājumu ražotāja "Utenos trikotažas" meitasuzņēmums "Aboutwear" uzvarējis lietvedībā par tirdzniecības zīmi un tam izdevies ierobežot Vācijas modes preču tiešsaistes mazumtirgotāja "About You" preču zīmes izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), ziņo Lietuvas lietišķo ziņu portāls "vz.lt".

ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir daļēji apmierinājis Lietuvas uzņēmuma lūgumu un atzinis "About You" preču zīmi par spēkā neesošu 25. un 35.klasē: apģērbi, apavi, galvassegas, kā arī tiešsaistes mazumtirdzniecībā (rokassomas, tekstilizstrādājumi, apģērbi utt.).

"About You" preču zīme būs spēkā neesoša apģērbu, apavu, galvassegu tirdzniecībā tiešsaistē, kā arī rokassomu, apģērbu, tekstilizstrādājumu un līdzīgu preču mazumtirdzniecībā.

Vācijas zīmola "About You" agresīvā reklāmas kampaņa Lietuvā un maldinošā līdzība ar lietuviešu zīmolu "Aboutwear" radīja zaudējumus Lietuvas kompānijai un tai bija jāpielāgo sava uzņēmējdarbības stratēģija, sacīja "Utenos trikotažas" valdes priekšsēdētāja Dovile Tamosevičiene, piebilstot, ka EUIPO lēmums ne tikai atjauno taisnīgumu, bet arī parāda, ka uzņēmumiem ar miljardiem eiro lielu apgrozījumu ir jāievēro daudz mazāku uzņēmumu preču zīmes un cits intelektuālais īpašums.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

Apavu zīmols "Inch2" respektē PTAC lēmumu par soda naudu un pauž nožēlu, ka "Inch2" nevarēja izpildīt patērētāju pasūtījumus noteiktajos termiņos. Patērētājiem ir piegādāta prece vai arī pilnībā veikta naudas atmaksa, un apmierinātas patērētāju prasības visos iepriekšminētajos gadījumos, informē uzņēmums.

Jau ziņots, ka 7. decembrī PTAC pieņēma lēmumu piemērot soda naudas uzlikšanu zīmola "Inch2" īpašniekam par nepietiekami ātru patērētāju pasūtījumu izpildi un ar to saistīto naudas atmaksu 2020. gada pavasarī.

Apavu zīmols Inch2 saņem 10 000 eiro sodu 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu...

Tāpat uzņēmums informē, ka zīmols arvien turpina sekmīgu darbību un 2020. gadā "Inch2" jau ir izsūtījis vairāk nekā 15 000 apavu pāru uz vairāk nekā 100 valstīm visā pasaulē.

"Inch2" zīmola apavus un somas ražo Portugālē, ražotnē, kur top arī pasaulslavenu zīmolu "Kenzo", "Balmain", un "Givenchy" aksesuāri. Katra prece tiek veidota no vairākām sastāvdaļām, kuras piegādā to pakārtotie ražotāji no Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes un citām Eiropas valstīm, ko smagi skārusi pandēmija. Pēc visu apavu sastāvdaļu salikšanas, tos nosūta no Portugāles uz Latviju, proti, no Eiropas tālākā rietumu uz Eiropas austrumu tālākā punkta. Savukārt loģistikas pasūtījumu izsūtīšanas centrs Latvijā izsūta preces pircējiem visā pasaulē.

Uzņēmums skaidro, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatību 2020. gada pavasarī zīmola piegādātāju ražotne, kā arī daudzi pakārtotie sastāvdaļu piegādātāji 2020. gada martā uz laiku pārtrauca darbību, lai efektīvi cīnītos pret Covid-19. Tāpēc piegādes ķēde nedarbojās līdz 2020. gada maija beigām, tostarp netika izsūtītas arī gatavās preces no Portugāles uz "Inch2" pasūtījumu izsūtīšanas centru Latvijā. Tas arī izraisījis neizsūtīto preču pasūtījumu uzkrājumu, kā arī patērētāju pieprasījumu pieaugumu "Inch2" Klientu apkalpošanas centram par savu pasūtījumu izpildes gaitu vai vēlmi saņemt naudas atmaksu.

"Protams, "Inch2" darbība šādos acīmredzami nepieredzēti izaicinošos apstākļos ar samazinātu personāla skaitu un darba laiku saistībā ar valsts noteiktajiem karantīnas pasākumiem ir pagarinājusi to laiku, kurā varēja tikt sniegtas atbildes uz visiem saņemtajiem patērētāju pieprasījumiem, tostarp vispārējiem informācijas pieprasījumiem, atpakaļsūtīšanu utt. Šos gadījumus arī fiksēja PTAC, vadoties no to patērētāju iesniegumiem, kuri nesaņēma pietiekami ātru atbildi vai savas situācijas risinājumu, un PTAC lēmums aptvēra tieši 2020. gada pavasara situāciju, kas šobrīd ir veiksmīgi atrisināta," komentē uzņēmums.

Kā norāda zīmols, tad Covid-19 ir radījis nebijušus izaicinājumus uzņēmumiem visā pasaulē un šobrīd "Inch2" jau ir paveicis nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotos šai jaunajai realitātei. Tāpat kā daudzi citi uzņēmumi visā pasaulē, "Inch2" darba plūsma šobrīd ir pielāgota Covid-19 protokoliem, kā arī tirgū laista galvenās "Inch2" apavu līnijas atvasināta apavu kolekcija, lai apmierinātu to zīmola lojālo klientu pieprasījumu, kurus spēcīgi skārušas pandēmijas ekonomiskās sekas.

Tāpat "Inch2" turpinās skaidrot PTAC lietas apstākļus un zīmols cer, ka tuvākajā nākotnē PTAC šo lēmumu atcels.

"Izsakām patiesu nožēlu, ka pandēmijas bezprecedenta apstākļi ir negatīvi ietekmējuši nelielu "Inch2" patērētāju daļu, un ceram, ka varējām novērst neērtības, kas radušās šiem "Inch2" klientiem, kurus vērtējam ļoti augstu, lai kopīgi varētu turpināt mūsu aizraujošo ceļojumu modes pasaulē vēl daudzus gadus uz priekšu," komentē uzņēmums.

Kopš uzņēmuma izveides 2015. gadā "Inch2" koncentrējas uz tiešsaistes pārdošanu. Šobrīd tiešsaistes pircēju bāze veido aptuveni 100 000 lojālu klientu ASV, ES, Krievijā, Ķīnā un citās valstīs.

Zīmola "Inch2" apavi ir nopērkami vairāk nekā 60 augstākās klases modes veikalos visā pasaulē, tāpat zīmols piedalījies vietējās un starptautiskās modes skatēs un izstādēs Berlīnes, Maskavas, Milānas, Parīzes, Rīgas un Šanhajas Modes nedēļu ietvaros.

Atbilstoši starptautiskās pasta nozares organizācijas Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union) jaunajiem standartiem no 2021.gada 1.janvāra pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības – būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs, informē "Latvijas Pasts".

Noformējot pasta sūtījumus uz ārvalstīm, to pavaddokumentos nosūtītāji jau pašlaik norāda informāciju par sūtījuma saturu – precēm, kas tajā ievietotas, un sūtījuma svaru. Taču atbilstoši Pasaules pasta savienības jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no nākamā gada 1.janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības –, jābūt maksimāli detalizētam. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.