Otrdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja strauju kāpumu, atgūstot daļu iepriekšējo dienu laikā zaudētās vērtības, liecina Bloomberg dati.

Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 4,7%, reaģējot uz ziņām, ka Ķīnas Centrālā banka samazinājusi bāzes procentu likmi un pazeminājusi naudas apmērus, kas bankām jātura centrālajā bankā.

Vācijas DAX 30 indekss pieauga par 3,9%, bet Lielbritānijas FTSE 100 indekss – par 3,2%. Lielākās daļas Rietumeiropas akciju indeksi pieauga par vaorāk nekā 3%.

Pirmdien Stoxx Europe 600 indekss saruka par 8,1%, bet pēc tam spēja dzēst zaudējumus līdz 5,3%. Pirmdienu indekss noslēdza par 17% zemāk zem aprīlī sasniegtās rekordaugstās atzīmes, tādējādi dzēšot visus šajā gadā gūtos plusus. Līdz vakardienas tirdzniecības sesijas beigām 17 no 18 Eiropas tirgus indeksiem zaudēja vismaz 10% no sava šā gada augstākā punkta.

Vecā kontinenta akcijas nav atguvušās no februāra sākuma izpārdošanas

Atšķirībā no ASV akciju tirgus, Eiropas akcijas tā arī pa īstam nav spējušas izrāpties no šā gada janvāra beigu un februāra sākuma izpārdošanas bedres. Tas ir gluži kā par spīti paredzējumiem, ka vecā kontinenta akcijām šogad vajadzētu klāties labāk. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība pašlaik ir par 3,6% zemāka nekā tā bija šā gada sākumā. Savukārt ASV Standard & Poor’s 500 indekss šogad palielinājies par 1,6%.

Šobrīd gan joprojām liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka Eiropas akcijām kādā brīdī vajadzētu saņemties un nodrošināt investoriem bagātīgākus guvumus. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš 2009. gada zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 300%. Šajā pašā laikā Stoxx 600 Europe indeksa vērtības kāpums ir bijis krietni mazāk straujš – 130% apmērā. Daži spekulē, ka «taisnības» labad šiem mērījumiem vajadzētu kļūt līdzīgākiem.

Pirmdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja strauji kāpumu, Stoxx Europe 600 indeksam turoties piecu gadu augstākajā līmenī.

Akciju cenu pieaugumu veicināja Lorensa Sammersa kandidatūras atsaukšana uz ASV Federālo Rezervju vadītāja amatu, tādējādi paverot ceļu Dženetai Jellenai (Janet Yellen), kas, kā norāda investori, atbalsta lēnāku monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu.

Rezultātā Stoxx Europe 600 pieauga par 0,68%, Vācijas DAX 30 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 0,85%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,76%.

Otrdien sākas ASV FRS sanāksme, kurā, kā paredz lielākā daļa tirgus dalībnieku, centrālā banka samazinās savus ikmēnešu aktīvu iepirkumus par 10 miljardiem ASV dolāru līdz 75 miljardiem.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus piedzīvoja kritumu, kā arī pavājinājās eiro vērtība pēc tam, kad neveiksmīgi noslēgušās Grieķijas pārstāvju un kreditoru sarunas, liecina Bloomberg dati.

Eiropas akciju tirgu raksturojošā Stoxx Europe 600 indeksa vērtība samazinājās par 1,1%, un visu Stoxx Europe 600 ietilpstošo apakšindeksu vērtība samazinājās, un straujāko kritumu piedzīvoja banku un autoražotāju akcijas. Grieķijas akciju tirgus indekss saruka par 7%, un banku akciju indekss samazinājās par 17%.

Savukārt eiro vērtība pret dolāru pavājinājās par 0,4% līdz 1,1222 dolāru atzīmei un saruka arī pret citām lielākajām valūtām.

«Tas ir Grieķijas efekts, un es uzskatu, ka mēs redzēsim lielāku kaitējumu no tā nekā līdz šim,» uzskata Royal London Asset Management eksperts Trevors Greethems. «Abām pusēm par kaut ko jāvienojas, kaut arī tās nevēlas vienoties, līdz ar to mēs tirgos redzēsim lielas svārstības. Situācija kļūst aizvien saspringtāka,» viņš piebilst.

Pirmdien akciju indeksi dienu sāka ar nelielu samazinājumu, tomēr pēc tam atkal pieauga.

Stoxx Europe 600 Index pieaudzis par 0,27%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,18%, Francijas CAC 40 – par 0,43%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,47%.

«Šajā nedēļā investori un brokeri visdrīzāk vairāk uzmanību vērsīs uz ienākumiem un faktoriem no ārpuses,» aģentūrai Bloomberg prognozē IG vecākais tirgus stratēģis Kriss Vestons. «Visapkārt dzirdamas atvieglotas nopūtas pēc ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes ziņojuma, un tirgus vairāk koncentrēsies uz tradicionāliem faktoriem,» viņš uzsvēris.

Pagājušajā nedēļā Europe Stoxx 600 pieauga par 1,2%, ko veicināja B. Bernankes izteikumi par elastīgu monetāro politiku, labāki ekonomikas dati no Ķīnas, kā arī labi uzņēmumu rādītāji.

Otrdien Eiropas akciju tirgus indeksi pēc iepriekšējās dienas panākumiem nedaudz saruka, liecina tirgus dati.

Pirmdien Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada janvāra, jo spēcīgāka ekonomikas izaugsme Japānā nekā gaidīts veicināja optimismu tirgus dalībnieku vidū, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās.

Otrdien investoru uzmanība ir vērsta uz Lielbritānijas ražošanas datiem. Ekonomisti paredz, ka apjomi aprīlī pieauguši par 0,4%. Martā produkcijas apjomi saruka par 0,1%.

Tā, šodien Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,1%, Francijas CAC 40 – par 0,1%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgus indeksi turpināja krist jau astoto dienu pēc kārtas, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš 2003. gada, raksta Bloomberg.

Stoxx Europe 600 zaudēja 2,6%, bet trešdien tā vērtība samazinājās par 3,2%.

Kopumā trešdien pasaules akciju tirgi zaudēja 672 miljardus dolāru no savas vērtības, bet vidējie obligāciju ienesīgumi pasaulē saruka līdz rekordzemam līmenim pēc tam, kad tika publicēti dati, kas uzrādīja, ka ASV mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi kritušies straujāk nekā gaidīts.

«Mēs esam sasnieguši to cikla daļu, kur sliktas ziņas tiešām ir sliktas ziņas,» saka Saxo Bank eksperts Stīns Jakobsens. «Gadiem ilgi mēs esam tirgojušies, balstoties uz monetāro politiku. Tagad mums jāsastopas ar reālām ekonomikas problēmām, kas, protams, tirgiem ir pilnīgi savādāks stāvoklis,» saka analītiķis.

Šajā gadā Eiropas akciju indeksā Stoxx Europe 600 iekļautie uzņēmumi dividendēs maksās 11,54 eiro par akciju, kas ir lielākais apjoms kopš 2002. gada, kad Bloomberg šos datus apkopo.

Tajā pašā laikā uzņēmumu naudas plūsma no pamatdarbības būs augstākajā apjomā kopš 2011. gada – 37,45 eiro par akciju.

Kā liecina Bloomberg dati, kopš 2009. gada indeksā iekļauto akciju cenas ir vairāk nekā dubultojušās.

Uzņēmumi bilances ir palielinājuši līdz diviem triljoniem eiro. Kopš 2008. gada indeksā iekļautās kompānijas ir dubultojušas to naudas apjomu, kas tām pieder, taču kapitāla izdevumi sarukuši no 20,17 eiro līdz 18,37 eiro.

57% pasaules fondu menedžeri gan uzskata, ka uzņēmumiem labāk nauda jāinvestē attīstībā, nevis dividenžu palielināšanā vai akciju atpirkšanai, liecina Bank of America veiktā aptauja.

Trešdien Eiropas akciju tirgus indeksi piedzīvoja kritumu, investoru vidū valdot bažām par ASV iespējamo uzbrukumu Sīrijai.

Rezultātā akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,3%, arī Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,3%, Vācijas DAX 30 – par 0,25%, bet Francijas CAC 40 – par 0,5%.

Jāatzīmē, ka akciju cenas sāka krist jau otrdien tirdzniecības sesijas noslēgumā pēc tam, kad ASV Baltā Nama spīkers Džons Bēners paziņoja, ka atbalsta prezidenta Baraka Obamas runas par militāro darbību pret Sīriju.

Pagājušajā nedēļā Stoxx Europe 600 zaudēja 2,4% savas vērtības, investoru vidū valdot satraukumam par notikumiem Sīrijā.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, tādējādi Stoxx Europe 600 pārtrauca sešas dienas ilgušo pieaugumu.

Kritumu veicināja vairāku kompāniju finanšu rezultāti, kas bija sliktāki nekā gaidīts. Tā, piemēram, Francijas lielākās bankas BNP Paribas akcijas cena samazinājās par 3,7%, reaģējot uz datiem, kas uzrādīja negaidītu ceturtā ceturkšņa peļņas kritumu.

Nestle akcijas cena saruka par 2% pēc tam, kad tika publicētas prognozes, ka izaugsme šajā gadā varētu būt tuva tās zemākajam mērķim. Savukārt Zurich Insurance Group akcijas cena saruka par 0,8% pēc tam, kad lielākais Šveices apdrošinātājs paziņoja, ka ienākumi ir bijuši mazāki nekā prognozēja analītiķi, raksta Bloomberg.

Rezultātā Stoxx Europe 600 saruka par 0,44%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,5%, Francijas CAC 40 – par 0,32%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,35%.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi samazinājās, investoriem izvērtējot uzņēmumu finanšu datus, liecina Bloomberg dati.

Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 0,3%. Pagājušajā nedēļā indekss pieauga par 2,9%, reaģējot uz ziņām, ka Japānas Banka negaidīti paplašinājusi savu monetārās stimulēšanas programmu, savukārt vairāki uzņēmumi ziņoja par ienākumiem, kas pārspēja prognozes. Kopš 16. oktobra, kad Stoxx Europe 600 sasniedza šā gada zemāko atzīmi, tas ir pieaudzis par 8,3%.

Pasaules trešā lielākā mārketinga kompānija Publicis paziņoja, ka iegādāsies Bostonas uzņēmumu Sapient, kā rezultātā tā akcijas cena saruka par 4,8%. Savukārt Ryanair akcijas cena palecās par 9% līdz augstākajai cenai kopš 1997. gada, kad tā sāka kotēt akcijas biržā. Uzņēmums paziņoja, ka tā ieņēmumi varētu sasniegt 750-770 miljonus eiro, kas ir vismaz par 100 miljoniem eiro vairāk nekā tā paredzēja iepriekš.

Piektdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar kritumu, gaidot Lielbritānijas un ASV ražošanas datus.

Stoxx Europe 600 saruka par 0,21%, Lielbritānijas FTSE 100 un Vācijas DAX 30 – par 0,2%, bet Francijas CAC 30 – par 0,3%.

Ceturtdienu Stoxx Europe 600 noslēdza pie augstākās atzīmes kopš 2008. gada maija, investoru vidū valdot optimismam saistībā ar labajiem uzņēmumu trešā ceturkšņa datiem.

Piektdiena gan akciju tirgos sākusies negatīvā teritorijā, jo tirgus dalībnieki prognozē, ka ASV ražošanas indekss ir sarucis no 56,2 punktiem septembrī līdz 55 punktiem oktobrī.

Jaunākie Ķīnas dati gan liecina, ka ražošanas indekss ir audzis straujāk nekā prognozēts, sasniedzot 18 mēnešu augstāko atzīmi – pieaugot no 51,1 punkta septembrī līdz 51,4 punktiem oktobrī. Tiesa gan, prieku par labajiem datiem aizēnoja bažas, ka tuvākajos mēnešos ASV Federālo Rezervju sistēma samazinās savus ikmēneša aktīvu iepirkumus, tādējādi arī Āzijas tirgus piektdien vērojami mīnusi.

Piektdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar nelielu samazinājumu, gaidot ASV mazumtirdzniecības un patērētāju noskaņojuma datus.

Akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,23%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,2%, Francijas CAC 40 – par 0,13%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,28%.

Ceturtdien Stoxx Europe 600 nokrita no vairāk nekā piecu gadu augstākā līmeņa pēc tam, kad jaunākie dati uzrādīja lielāku eirozonas ražošanas apjomu kritumu nekā tika prognozēts.

Piektdien saruka arī Āzijas biržu indeksi, investoriem gaidot nākamās nedēļas ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmi, kurā varētu samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomu.

MSCI Asia Pacific indekss samazinājās par 0,7%, Shanghai Composite saruka par 0,8%, Taivānas Taiex – par 0,7% un Hong Kongas Hang Seng – par 0,5%.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi un eiro vērtība samazinājās, reaģējot uz Grieķijas referenduma rezultātiem, liecina The Wall Street Journal dati.

Tiesa gan, kritums nebija tik straujš, kā daudzi investori un analītiķi prognozēja. Daļa tirgus dalībnieku patlaban atturas izteikt prognozes, jo daudzi jautājumi aizvien ir neatbildēti.

Eiro vērtība pirmdienas rītā samazinājās par 0,3% līdz 1,0952 dolāriem.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 1,2%. Vācijas DAX 30 saruka par 1,3%, Francijas CAC 40 – par 1,6%, bet Spānijas IBEX – par 1,7%. Itālijas FTSE MIB indekss saruka par 2,6%.

Pēdējā mēneša laikā, saasinoties diskusijām par Grieķijas parādu, Stoxx Europe indeksa vērtība ir samazinājusies par vairāk nekā 2,5%.

Akciju cenas saruka arī citu reģionu finanšu tirgos.

Otrdien Eiropas akciju indeksu vērtība būtiski nemainījās, tirgus dalībniekiem gaidot eirozonas līderu samita rezultātus, kurā Grieķijai atkal jātiekas ar kreditoriem, liecina MarketWatch dati.

Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 0,3%. Vācijas indekss DAX 30 saruka par 0,3%, Francijas CAC 40 – par 0,34%, Itālijas FTSE MIB – pieauga par 0,7%, bet Spānijas IBEX 25 – par 0,05%.

Db.lv jau rakstīja, ka referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Pēdējā mēneša laikā, saasinoties diskusijām par Grieķijas parādu, Stoxx Europe indeksa vērtība ir samazinājusies par vairāk nekā 2,5%.

Pēc piecas dienas ilgušā kāpuma, ceturtdien Eiropas akciju indeksi saruka, liecina biržu dati.

Stoxx Europe 600 index samazinājās par 0,4%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,4%, Vācijas DAX 30 – par 0,33%, bet Francijas CAC 40 – par 0,2%.

Jāpiebilst, ka Stoxx Europe indekss trešdien pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 22. maija pēc tam, kad otrā ceturkšņa dati liecināja, ka eirozonas ekonomika spējusi izrāpties no rekordilgās recesijas. Kopš jūnija beigām indekss pieaudzis par 12%.

Tirgus uzmanība ceturtdien ir vērsta uz ASV, kura ziņos par ražošanas apjomiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka apjomi auguši par 0,3%. Tāpat šodien gaidāmi ASV pagājušās nedēļas darba tirgus dati. Eksperti paredz, ka pagājušajā nedēļā bezdarbnieku pieteikumi būs pieauguši līdz 335 tūkstošiem, salīdzinot ar 333 tūkstošiem iepriekšējā nedēļā.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Eiropas akciju tirgi nedēļu sāka ar kritumu, jo investori pagaidām izvērtē Vācijas vēlēšanu rezultātus.

Stoxx Europe 600 indekss saruka par 0,13%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,34%, Vācijas DAX 30 – par 0,15%, bet Francijas CAC 40 – par 0,08%.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx 600 indekss septembrī ir pieaudzis par 5,4%, kas ir lielākais mēneša pieaugums gandrīz divu gadu laikā, savukārt kopumā šogad indekss ir pakāpies par 12%.

Db.lv jau rakstīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU), svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Ceturtdien jau otro dienu pēc kārtas Eiropas akciju tirgos vērojams pieaugums.

Investori gaida Eiropas Centrālās bankas šīsdienas sanāksmes rezultātus, kā arī izvērtē uzņēmumu pērnā gada rezultātus, kas ir jau publicēti.

Tā, piemēram, Daimler peļņa pieaugusi par 45%, savukārt Volvo peļņa pārspējusi prognozēto apjomu.

Rezultātā Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 0,91%, Vācijas DAX – par 1%, Francijas CAC 40 – par 0,9%, bet Lielbritānijas FTSE 100 palielinājās par 0,6%.

Stoxx 600 vakar pakāpās pēc tam, kad jaunākie dati uzrādīja, ka ASV pakalpojumu un ražošanas sektoru izaugsme kļuvusi straujāka, taču pieaugumu bremzēja ziņas, ka darbadevēji šajā valstī pieņēmuši mazāk nekā gaidīts.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi pieauga, jo investoru optimismu uzlaboja banku regulatoru lēmums par parāda limita vājināšanu.

Stoxx Europe 600 pieauga par 0,13%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,1%, Vācijas DAX 30 – par 0,14%, bet Francijas CAC 40 – par 0,1%.

Straujāko pieaugumu pirmdien varēja vērot banku akciju cenām, un no Stoxx 600 iekļautajām 19 nozarēm, tas bija otrais straujāk augošais segments. Tā, piemēram, UBS un Deutsche Bank akcijas cena pieauga par 2% un Barclays Plc akcijas cena pakāpās par 1,7%.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Trešdien Eiropas akciju indeksi turpināja pieaugt, jo investoru noskaņojumu uzlaboja vairāku uzņēmumu labie finanšu rezultāti, raksta Bloomberg.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 0,2%. Otrdien indekss pieauga par 1,3%, spējot atgūt iepriekšējo dienu mīnusus.

Investorus iepriecināja autoražotājs Daimler, kas paziņoja, ka otrā ceturkšņa peļņa pārspējusi analītiķu prognozes. Rezultātā uzņēmuma akcijas cena palecās par 2,2%, bet Eiropas lielākā krāsu un laku ražošanas uzņēmuma Akzo Nobel akcijas cena pieauga par 4,1% pēc tam, kad uzņēmums paziņoja par labākiem otrā ceturkšņa peļņas rādītājiem nekā gaidīts.

Arī pasaules lielākā lauksaimniecības ķimikāliju ražotāja Syngenta akcijas cena pieauga par 1,6% pēc tam, kad izteica prognozes, ka otrā pusgada pārdošanas apjomi palielināsies straujāk nekā iepriekš.

Otrdien Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, jo investoru vidū aug stress par ASV valdības darba pārtraukuma iespējamo ietekmi uz ekonomikas veselību.

Tāpat investoru uzmanība pievērsta gaidāmajai uzņēmumu trešā ceturkšņa finanšu datu publiskošanai.

«Investori ir nervozi ASV politisko ķildu dēļ, kaut arī mēs uzskatām, ka pēdējā brīdī tiks rasts kompromiss,» aģentūrai Bloomberg sacījis Union Investment Privatfonds fondu menedžeris Karstens Hilks.

Pirmdienu Standard&Poors 500 indekss noslēdza četru nedēļu zemākajā līmenī. Arī Eiropas akciju tirgi pirmdien piedzīvoja kritumu un otrdien to turpināja. Tā Stoxx Europe 600 samazinājās par nepilniem 0,5%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,72%, Vācijas DAX 30 – par 0,19%, bet Francijas CAC 40 – par 0,43%.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi pieauga līdz septiņu gadu augstākajam līmenim pēc tam, kad Grieķijas kreditori piekrita pagarināt finansējuma programmas termiņu, raksta Bloomberg.

Grieķijas aizdevuma termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, un līdz tam Grieķijai jāīsteno saraksts ar pasākumiem, lai saņemtu turpmāko finansējumu. Patlaban tirgus dalībnieki no Grieķijas gaida sarakstu ar priekšlikumiem reformām. Tos vēl pārskatīs Eiropas Komisijas, ECB un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Sarakstam jāaptver reformas nodokļu, publiskās administrācijas jomā, kā arī citas lietas.

Stoxx Europe 600 pieauga par 0,7%. Indekss pieaug jau trešo nedēļu pēc kārtas, kas ir ilgākais kāpums kopš pērnā gada decembra. Kopumā šajā gadā indekss ir audzis jau par 12%, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas ieviesto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Trešdien Eiropas akciju tirgos bija vērojams kāpums, investoriem reaģējot uz vairāku kompāniju labajiem datiem.

Tā, piemēram, Nīderlandes finanšu kompānija ING Groep NV peļņa pārspējusi prognozes. Uzņēmums arī panācis vienošanos ar Eiropas Komisiju par vairāk nekā 50% ING Life Japan pārdošanu līdz 2015. gada beigām, kā arī piekrita pārcelt termiņu tās apdrošināšanas un investīciju vadības darbībai par diviem gadiem līdz 2016. gadam.

Investoru uzmanība ir vērsta uz ceturtdien notiekošo Eiropas Centrālā bankas sanāksmi, un tikai trīs no 70 ekonomistiem uzskata, ka tā samazinās bāzes procentu likmi līdz 0,25%. Savukārt 8 no 38 ekspertiem paredz, ka tas notiks nākamajā mēnesī.

Tāpat investori gaida piektdien paredzētos ASV darba tirgus datus.