Apsolot Latvijai finansiālu palīdzību, Eiropas Komisija brīdina, ka Latvijai stingri būs jāievēro tās uzstādītie noteikumi un ļauj noprast, ka Latvijas problēmās vainojama maksājumu bilances nestabilitāte vai valūta.
Tas izriet no Eiropas Savienības līguma 119. panta, uz kuru, paziņojot par atbalsta sniegšanu, atsaucās Eiropas Komisija.
Paziņojot par to, ka Eiropas Savienība ir ar mieru palīdzēt grūtībās nonākušajai Latvijai, EK norādīja, ka finansiālas palīdzības sniegšana ES dalībvalstij, kas nav iekļāvusies eiro zonai, iespējama, ja valstij «radušās grūtības vai draud nopietnas grūtības, ko radījusi vai nu vispārēja tās maksājumu bilances nestabilitāte vai arī valūta, kas ir attiecīgās dalībvalsts rīcībā».
Tomēr Db lūgta precizēt, kas, saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu un Līgumā aprakstītajiem iemesliem, vainojams grūtībās, kurā nonākusi Latvija, EK finanšu un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas pārstāve Amēlija Toresa izvērsti paskaidrot EK pausto atteicās.
«Man nav ko piebilst sestdien izplatītajam kopīgajam Padomes – Eiropas Komisijas paziņojumam,» lakoniska bija A. Toresa.
Šobrīd arī nav skaidri zināms cik liels būs ES sniegtais atbalsts un noteikumi, kurus Latvijai būs jāizpilda, lai to saņemtu.
Tomēr zināmu ieskatu iespējamajās saistībās, sniedz 19. novembrī Ungārijas Finanšu ministra un H. Almunjas parakstītais vienošanās protokols par 6.5 miljardu eiro aizdošanu Ungārijai tās finanšu problēmu atrisināšanai.
Saskaņā ar protokolu un tā pielikumu nauda Ungārijai tiks pārskaitīta četrās kārtās. Turklāt Ungārijai būs jānodrošina virknes noteikumu izpilde, lai saņemtu otro, trešo un ceturto pārskaitījumu.
Tā EK noteikusi, ka Ungārijai būs jānodrošina, ka tajā esošās bankas sniedz pārdomātus un ieķīlājamam īpašumam atbilstošus hipotekāros aizdevumus un mājsaimniecību ienākumiem atbilstošus patēriņa kredītus. Tas nozīmē, ka ungāriem piekļūt banku naudai turpmāk varētu būt krietni sarežģītāk kā līdz šim.
ES naudas saņemšanai Ungārijai būs nepieciešams arī visiem spēkiem censties, lai panāktu protokolā atrunāto budžeta deficītu. Pirms katra pārskaitījuma veikšanas EK vērtēs valsts paveikto šajā sfērā.
Ungārijai arī būs jāievieš instrumenti, ar kuru palīdzību valsts varēs daudz uzticamāk uzraudzīt bankas, lai laikus reaģētu uz iespējamajām problēmām un jāseko citiem EK nospraustiem mērķiem, kas lielā mērā vērsti uz banku kontroli un fiskālo politiku.