Atkritumu pārvēršana enerģijā, tos sadedzinot, nākotnē tiks pieļauta tikai tad, ja šis process atbildīs Eiropas Savienības noteiktiem efektivitātes standartiem.
Dažas jaunās dalībvalstis uzskata, ka direktīvā iestrādātās prasības kavēs valstu rūpniecības attīstību, un tiek vilktas paralēles ar nepietiekamajām CO2 emisijas kvotām, tomēr lielais vairums parlamenta un Eiropas Komisija uzskata, ka dalībvalstīm tiek dots pietiekami daudz laika, lai spētu izstrādāt jaunu un efektīvāku atkritumu apsaimniekošanas politiku.
Eirodeputātu apstiprinātā direktīva paredz, ka līdz 2020. gadam dalībvalstīm jāpanāk, lai 50 % mājsaimniecības un 70 % rūpniecības atkrimtumu tiktu pārstrādāti. Tieši uz šo direktīvā iekļauto prasību attiecas efektivitātes formula. Gadījumā, ja atkritumu dedzinātāja saražotā enerģija neatbildīs šai formulai, ES uzskatīs, ka atkritumi pārstrādāti pretrunā ar definētajiem noteikumiem. Šāds viedoklis savukārt Latvijai draudētu ar soda naudām – aptuveni 200 eiro par katru nepareizi pārstrādāto atkritumu tonnu.
SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa uzskata, ka Latvijai, iespējams, vajadzētu panākt pārejas noteikumus, pirms jaunā atkritumu direktīva tiktu piemērota pilnībā.
Plašāk lasiet laikraksta Dienas bizness 16. aprīļa numurā.