Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem gūstot peļņu no līdzšinējā akciju cenu kāpuma Volstrītā, un kritumu paātrināja ziņas par jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Argentīnas peso vērtība kritās līdz jaunam rekordzemam līmenim, pamudinot valsts centrālo banku pacelt procentlikmi no 45% līdz 60%, lai palēninātu valūtas vērtības kritumu. Peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien saruka par 13%, kopš nedēļas sākuma – par 20%, bet kopš gada sākuma – par apmēram 45%.

«Globālā dolāra stipruma turpināšanās kontekstā šķiet, ka tirgiem nav žēlastības pret Argentīnas peso,» savā analīzē konstatēja «JPMorgan».

Turcijas liras vērtība piedzīvoja jaunu kritumu, samazinoties par 3% pret ASV dolāru, kad centrālās bankas prezidenta vietnieks atkāpās no amata. Kopš gada sākuma liras kurss pret dolāru ir sarucis par gandrīz 45%, un ekonomisti ir brīdinājuši par plašu recesiju.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Dienas sākumā liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni - 7,24 liras par ASV dolāru un 8,12 liras par eiro, bet mazliet paaaugstinājās pēc Turcijas centrālās bankas paziņojuma, ka tā ir gatava īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Vēlāk liras kursa kritums atsākās.

«Investori pirmdien turpināja bažīties par Turcijas liras straujo kritumu un to, ka finanšu krīze šajā valstī izplatīsies pārējā Eiropā,» raksta «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Savukārt «Economist Intelligence Unit» analītiķe Agate Demarē norādījusi, ka «līdz šim liras sabrukuma ietekme Eiropā un citur pasaulē bijusi ierobežota. Tomēr pēc dažiem mēnešiem Rietumvalstu bankas sāks sajust krīzes ietekmi, jo Turcijas uzņēmumiem būs grūti samaksāt tos parādus, kas ir ārvalstu valūtā».

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

«Turcijas lira beidzot guvusi kaut kādu atbalstu pēc divu dienu intensīvas pārdošanas, kas izraisīja paniku visos tirgos,» sacīja «Forex.com» analītiķis Favads Razakzada.

Liras kursa kāpums pēc Turcijas centrālās bankas solījuma nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti bankām mazināja bažas par citām attīstības valstu valūtām, kuras ietekmējušas liras nedienas. Tomēr Indijas rūpijas kurss otrdien saruka līdz rekordzemam līmenim - 70 rūpijām par vienu ASV dolāru.

Taču nervozitātes mazināšanos neveicināja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana otrdienas paziņojums, ka viņa valsts boikotēs ASV elektronikas preces.

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Pasaules biržu indeksi trešdien pieauga, valdot optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt britu mārciņas kurss pret ASV dolāru palielinājās pēc cerībām, ka tiks novērsts bezvienošanās «Breksits».

Tirgus vērotāji atzīmēja augošās cerības, ka Vašingtona un Pekina ir tuvu tirdzniecības vienošanās noslēgšanai, kas novērstu muitas tarifu paaugstināšanu.

Analītiķi norādīja uz laikraksta «The Financial Times» ziņu, ka ASV un Ķīna ir atrisinājušas lielāko daļu jautājumu un ka tirdzniecības sarunas, kas atsākas trešdien Vašingtonā, var būt «potenciāli vissvarīgākās».

«Ir skaidrs, ka akciju tirgus turpina skatīties uz šīm sarunām ar »glāze ir pa pusei pilna« mentalitāti,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Vadošajās Āzijas biržās akciju cenas pieauga par vairāk nekā 1%, un solīds kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās.

Londonas biržā un Volstrītā akciju cenu pieaugums bija pieticīgāks. Volstrītu ietekmēja tas, ka darbvietu skaitam ASV privātajā sektorā martā bija mazāks kāpums par prognozēto.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pieauga pēc ziņojuma par ASV patēriņa cenu inflācijas samazināšanos un jaunu izlīguma soli ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās.

Analītiķi atzina, ka noskaņojumu uzlabojis arī Turcijas lēmums pacelt procentlikmes, kas izraisījis Turcijas liras vērtības palielināšanos.

«Galu galā tirgu kustību ceturtdien izraisīja nevis samērā neinteresantās Anglijas Bankas vai ECB jaunākās ziņas, ne arī ļoti vajadzīgā un milzīgā Turcijas Centrālās bankas procentlikmju celšana, bet gan vilšanos radošie inflācijas dati no ASV,» sacīja «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

ASV patēriņa cenu gada inflācija augustā samazinājās līdz 2,7% no 2,9% jūlijā, likvidējot vienu spiediena avotu, kas varētu pamudināt Federālo rezervju sistēmu (FRS) pacelt procentlikmes straujāk, nevis pakāpeniski.

«Apple» akcijas cena pieauga par 2,4% dienu pēc tās jauno «iPhone» modeļu prezentācijas, veicinot Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos par 0,8%.

Krievija zaudē apmēram 40 miljardus ASV dolāru (32 miljardus eiro) gadā sankciju dēļ, kuras Rietumvalstis ir noteikušas pret Krieviju saistībā ar Ukrainu, pirmdien paziņoja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

«Mēs zaudējam apmēram 40 miljardus dolāru gadā ģeopolitisku sankciju dēļ, un apmēram 90-100 miljardus dolāru (72,5-80,5 miljardus eiro) gadā mēs zaudējam tāpēc, ka naftas cenas kritušās par 30%,» sacīja ministrs starptautiskā finanšu un ekonomikas forumā Maskavā.

«Runājot par ģeopolitiku, ir notikusi kapitāla pieplūduma valstī samazināšanās. Kredīti, investīciju resursi .. Cik tas maksā? Apmēram 40 miljardus dolāru gadā,» sacīja Siluanovs.

Viņš atkārtoja aplēsi, ka šogad no Krievijas aizplūdušā kapitāla apjoms ir 130 miljardi dolāru (105 miljardi eiro).

«Tiesa gan, galvenā kapitāla aizplūšana notiek, kad iedzīvotāju un ekonomisko aģentu iekrājumi tiek konvertēti no rubļiem uz valūtu periodā, kad [rubļa] kurss ir nestabils,» atzīmēja Siluanovs.

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem, un to noteica investoru reaģija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Āzijas un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Vācijas biznesa pārliecībai aprīlī sasniedzot zemāko līmeni kopš 2016.gada aprīļa, samazinājās eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» trešdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Par šo peļņas kritumu uzņēmums paziņoja laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas. Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās pēc tam, kad kompānija «Apple» samazināja savu tirdzniecības apjoma prognozi un skaidroja to ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Apple» trešdienas vakarā prognozēja, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms pagājušā oktobra-decembra ceturksnī būs krietni zemāks gan par kompānijas, gan analītiķu iepriekš izteiktajām prognozēm.

«Apple» tagad prognozē, ka tirdzniecības apjoms šajā periodā veidos 84 miljardus dolāru (73,7 miljardus eiro). «FactSet» aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka pārdošanas apjoms pieaugs par 9% un sasniegs 91,3 miljardus dolāru.

Tirdzniecības apjoma kritums galvenokārt tika izskaidrots ar situāciju Ķīnā, kur palēninājusies ekonomikas izaugsme un «Apple» saskāries ar sīvu konkurenci, ko izrāda tādi iekšzemes ražotāji kā «Huawei» un «Xiaomi».

«Apple» arī atzina, ka patērētāji citos tirgos neiegādājas tik daudz jaunākās paaudzes «iPhone» modeļu, kā uzņēmums bija cerējis. Tas gan daļēji varētu būt skaidrojams ar šo tālruņu augsto cenu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro trešdien saruka, jo Lielbritānijas valdības lēmums uz laiku apturēt parlamenta darbu palielināja bezvienošanās Brexit iespējamību.

Akciju cenu dinamikā pasaulē bija dažādas tendences. ASV akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu, investoriem noliekot malā bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka parlamenta darba pārtraukums tiks pagarināts līdz 14.oktobrim, kas ir apmēram divas nedēļas pirms 31.oktobrī gaidāmās valsts aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Britu mārciņas vērtība pret dolāru un pret eiro kritās par vairāk nekā 1%, bet vēlāk šis kritums daļēji samazinājās.

«Mārciņas krituma temps atkal demonstrē valūtas uzņēmību pret bailēm no Brexit,» sacīja tirdzniecības grupas FXTM tirgus analītiķis Hans Tans.

Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nāca klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazemināja procentlikmes.

ASV akciju tirgos bija kāpums, turpinoties atslābumam ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un investoriem gaidot, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ atkal pazeminās procentlikmes. Eiro vērtība pret ASV dolāru sākumā kritās, bet tirdzniecības sesijas beigās pieauga. "Mēs atgriežamies normālā teritorijā, atkal fokusējoties uz tirdzniecību un monetāro politiku,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

ECB padome savā sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu. Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,4%, nolemts samazināt līdz -0,5%.

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem turpinot bažīties par jauno tirgu (emerging markets) problēmām, bet Volstrītā saruka divi no trim indeksiem, ko noteica tehnoloģiju firmu akciju cenu krišanās.

«Finanšu tirgos šodien valdīja drūma noskaņa, jo investoru pārliecību satricināja bailes par jauno tirgu krituma izplatīšanos tālāk,» sacīja FXTM pētnieciskais analītiķis Lukmans Otunuga.

Investorus padarīja nervozus galvenokārt problēmas tādos jaunajos tirgos kā Argentīna, Turcija un Dienvidāfrika, un viņu noskaņojumu pasliktināja iespējamā jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Argentīnas peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien gan pieauga pēc tam, kad Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvis raksturoja sarunas par krīzes aizdevuma paketi šai valstij kā «ļoti aktīvas».

Indijas rūpijas vērtība sasniedza rekordzemu līmeni – 72 rūpijas par ASV dolāru.

Eiro kurss pret ASV dolāru piektdien sasniedza 13 mēnešos zemāko līmeni, valdot bažām par Turcijas ekonomikas problēmu ietekmi uz eirozonas bankām.

Rīta tirdzniecībā eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,7% līdz 1,1450 dolāriem par eiro, jo šādās situācijās investori mēdz pirkt dolārus, kas tiek uzskatīti par drošu valūtu. Turcijas liras kurss piektdien sasniedza rekordzemu līmeni, rīta tirdzniecībā sarūkot par 14,6% līdz 5,96 lirām par dolāru, taču pēc tam nedaudz pieaugot. Kopš gada sākuma liras vērtība samazinājusies par 35%, bet 2017.gadā tās kurss saruka gandrīz par ceturtdaļu.

Bažu dēļ par Turcijas krīzes ietekmi piektdien krīt arī akciju cenas Eiropas biržās.

Satraukumu pastiprinājusi piektdienas publikācija laikrakstā "Financial Times", kurā teikts, ka Turcijas problēmas varētu īpaši ietekmēt tādas lielās eirozonas bankas kā Spānijas BBVA, Itālijas "UniCredit" un Francijas "BNP Paribas". Turcijas ekonomikai ir nopietnas pārkaršanas pazīmes, un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ tā ir atkarīga no ārzemju kapitāla ieplūšanas. Liras kursa kritumu veicina arī saspīlējums Ankaras attiecībās ar Vašingtonu saistībā ar amerikāņu garīdznieka Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu.

ASV tirgi pirmdien bija slēgti sakarā ar Darba svētku brīvdienu, bet citur biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja britu mārciņas vērtības kritums, bet eirozonā Frankfurtes biržas indekss saruka un Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, bet ASV un Kanādas tirdzniecības sarunās nav izdevies panākt vienošanos.

«Akciju tirgiem Eiropā ir bijusi laba sesija, ņemot vērā daudzos neatrisinātos jautājumus,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Devids Medens.

«Prezidents Tramps ir pieņēmis skarbu nostāju tirdzniecības darījumu ziņā gan pret ES, gan pret Kanādu. Viņš vēlreiz ir pierādījis, ka ir neprognozējams.»

Tramps nedēļas nogalē tviterī draudēja izslēgt Kanādu no jauna Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA). Tas notika pēc tam, kad ASV un Kanādas sarunas par 1994.gadā noslēgtā NAFTA pārskatīšanu beidzās bez vienošanās.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktā, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz četru mēnešu zemākajam līmenim pēc plašas neapmierinātības ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas jaunāko breksita manevru.

Britu mārciņas vērtība kritās arī pret eiro dienu pēc tam, kad Meja piedāvāja pārskatītu breksita vienošanās variantu, ietverot tajā solījumu, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem tiks dota iespēja balsot par ierosinājumu sarīkot otru breksita referendumu, bet tikai gadījumā, ja viņi apstiprinās breksita vienošanos.

«Politiķi no visām pusēm nonievāja viņas priekšlikumus, atstājot mārciņu četru mēnešu zemākajā līmenī, kamēr premjerministre gaida sava amata beigas,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Halijs.

Viņš brīdināja, ka «risinājums ir tikpat tālu kā jebkad iepriekš».

Mejas panākto breksita vienošanos parlaments ir trīsreiz noraidījis, un viņa ir solījusi nākt klajā ar savas atkāpšanās plāniem īsi pēc nākamā balsojuma par šo vienošanos.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

«Akciju tirgi ir sparīgi pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras sāksies trešdien,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Trešdien un ceturtdien paredzētās sarunas ir pirmās, kopš ASV un Ķīna sāka noteikt tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā. Laikraksts «Wall Street Journal» ziņoja, ka šo sarunu mērķis ir mazināt strīdu, lai ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins varētu novembrī sarīkot samitu.

Sarunas paredzēts rīkot, pat neraugoties uz to, ka Trampa administrācija turpina ieviest papildu tarifus. Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā jauni tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru vērtībā.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro palielinājās sesto tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kāpa, sākoties tirdzniecības sarunām Pekinā pirms 1.marta termiņa, kurā var tikt noteikti jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm, ja sarunās netiks panākta vienošanās.

ASV tirdzniecības pārstāvja vietnieks Džefrijs Džerišs vadīja ASV pusi, pirms šonedēļ uz sarunām ieradīsies ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers un finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Ķīnas delegāciju vadīs vicepremjers Liu He un centrālās bankas prezidents Ji Gans.

«Eiropas akciju cenas ir kāpušas (..) tirdzniecības dalībniekiem esot cerīgi noskaņotiem uz nākamo sarunu kārtu starp ASV un Ķīnu,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Investori turpināja rast mierinājumu trešdienas ziņās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ir sarunu procesā par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Kāpumu biržās arī veicināja ASV dati par mājokļu būvniecību, kas pārspēja prognozes, un bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaita straujāku kritumu par prognozēto.

«Walmart» un «Cisco Systems», kas tiek iekļautas Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» aprēķināšanā, akciju cenas pieauga pēc ziņām par to solīdu peļņu.

Tirgi pievērsa maz uzmanības Trampa noteiktajam aizliegumam ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku, un tiek uzskatīts, ka šis solis nozīmē Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» izspiešanu no ASV tirgus. Ķīnas valdība, kas jau ir iesaistīta tirdzniecības karā ar ASV, pauda sašutumu par šo vēršanos pret «Huawei».